Tā kā Latvijas statistika rāda atšķirīgu situāciju (skatīt attēlu), aicinājām to komentēt Kristapu Klausu, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidentu.

Komentārs ir īss. Ķīnas importa dati ir sagrozīti, jo gan Latvijas statistikas informācija, gan mana personiskā pieredze un zināšanas par norisēm tirgū nekādi neapliecina, ka eksporta apjomi uz Ķīnu būtu palielinājušies 3-4 reizes. Īpaši vēl, ja atceramies skujkoku zāģbaļķu cenas pērn tepat Latvijā.

Tā kā Ķīnas importa statistikā neatradīsim sadaļu par materiāliem, kas tiktu importēti no Lietuvas – domāju, ka Ķīnas importa dati ir kopējais zāģbaļķu apjoms, kas ienācis no Baltijas valstīm, bet nez kāpēc tiek pierakstīts tikai Latvijai. Cits, mazāk ticams, bet arī iespējams skaidrojums ir tulkojuma kļūda.

Latvijas statistikas dati un notikumi tirgū neko tādu neliecina. Ķīnas skaitļi rāda, ka mēs būtu izveduši Latvijas lielākās kokzāģētavas gada apjomu, kas neatbilst patiesībai. 

Saskaņā ar Ķīnas muitas datiem 2022. gadā apaļkoku imports veidoja 43,70 miljonus kubikmetru 8,533 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir apjoma kritums par 31% un vērtības kritums par 26% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Vidējā importēto apaļkoku cena bija 195 ASV dolāri (CIF) par kubikmetru, kas ir par 7% vairāk nekā 2021. gadā.

Skujkoku apaļkoku imports 2022. gadā samazinājās par 38%, sasniedzot 31,16 miljonus kubikmetru, kas bija 71% no valsts kopējā importa apjoma, kas ir par 7% mazāk nekā 2021. gadā. Vidējā importēto skujkoku apaļkoku apaļkoku cena bija 160 ASV dolāri (CIF) par kubikmetru, kas ir par 1% augstāka nekā 2021. gadā.

Lapu koksnes zāģbaļķu imports 2022. gadā samazinājās par 9% – līdz 12,53 miljoniem kubikmetru (29% no valsts kopējā zāģbaļķu importa apjoma). Vidējā cena par 2022. gadā importētajiem lapu koku zāģbaļķiem bija 283 ASV dolāri (CIF) par kubikmetru, kas ir par 4% vairāk nekā 2021. gadā.

No kopējā lapu koku baļķu importa tropu apaļkoku imports bija 6,18 miljoni kubikmetru par 1,875 miljardiem ASV dolāru, kas ir par 8% apjoma ziņā un par 10% vērtības ziņā mazāk nekā 2021. gadā, veidojot 14% no valsts kopējā importa apjoma 2022. gadā.

Baļķu importa samazināšanās no lielākajiem piegādātājiem

Saskaņā ar Ķīnas muitas datiem 2022. gadā samazinājās baļķu importa apjoms no visiem galvenajiem piegādātājiem, izņemot Papua-Jaungvineju, kur importa apjoms palielinājās par 8% līdz 2,34 miljoniem kubikmetru 549 miljonu ASV dolāru vērtībā, kas ir par 11% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

No Papua-Jaungvinejas importēto apaļkoku vidējā cena 2022. gadā pieauga par 3% līdz 234 USD (CIF) par kubikmetru.

Jaunzēlande un Vācija bija galvenie Ķīnas apaļkoku importa piegādātāji, 2022. gadā šo divu valstu piegādāto baļķu īpatsvars bija 55% no valsts kopējā apjoma. Jaunzēlande bija lielākā apaļkoku piegādātāja Ķīnai 2022. gadā, kas veidoja 41% no valsts kopējā apjoma, kas ir par 9% vairāk nekā 2021. gadā. Ķīnas baļķu imports no Jaunzēlandes bija 17,75 miljoni kubikmetru 2,689 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir par 13% mazāk apjoma ziņā un par 20% mazāk vērtības ziņā. No Jaunzēlandes importēto apaļkoku vidējā cena bija 151 ASV dolārs (CIF) par kubikmetru. Vācija ieņēma otro vietu apaļkoku ievešanas apjoma ziņā uz Ķīnu 2022. gadā, veidojot 14% no valsts kopējā apjoma, bet par 5% mazāk nekā 2021. gadā. Kopējais apaļkoku imports no Vācijas Ķīnā bija 5,96 miljoni kubikmetru 1,024 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir par 51% mazāk apjoma ziņā un par 47% mazāk vērtības ziņā. No Vācijas importēto baļķu vidējā cena bija 172 ASV dolāri (CIF) par kubikmetru.

Ķīnas apaļkoku imports no Krievijas strauji kritās par 65%, no ASV, Zālamana salu, Francijas un Brazīlijas apaļkoku imports arī ievērojami samazinājās.

Strauji augošais skujkoku apaļkoku imports no Latvijas

Skujkoku apaļkoksnes imports no Latvijas Ķīnā 2022. gadā strauji pieauga – 288% līdz 610 000 kubikmetru pieaugums bija galvenokārt tāpēc, ka Ķīna daudz vairāk pieprasījuma dēļ importēja lielo diametru egli un priedi. Ķīnas lielā diametru egles baļķu imports no Latvijas strauji pieauga – par 451% līdz 523 161 kubikmetram. 2022. gadā egles koksnes CIF cena samazinājās par 23%. Ķīnas lielizmēra priedes imports no Latvijas palielinājās par 79% līdz 78 979 kubikmetriem. CIF cena eglei 2022. gadā nedaudz samazinājās – par 1%. Vācija ir vienmēr bijusi galvenā egles piegādātāja Ķīnai. 2021. gadā tā veidoja 67% no valsts kopējā importa apjoma, bet 2022. gadā samazinājās par 54%. Latvija kļuva galvenā egles baļķu piegādātāja, lai kompensētos samazinājums no Vācijas. Lai gan 2022. gadā apaļkoku cenas kopumā pieauga, Latvijas apaļkoksnes cenas samazinājās, tāpēc Ķīnā strauji pieauga imports, īpaši egles zāģbaļķiem.

Papua-Jaungvineja ir lielākā lapu koku baļķu piegādātāja Ķīnai

Papua-Jaungvinejas pussala bija lielākais cietkoksnes apaļkoku apaļkoku piegādātājs, kas 2022. gadā aizstāja Krieviju. Ķīnas cietkoksnes apaļkoku imports no Papua-Jaungvinejas pieauga par 8% līdz 2,34 miljoniem kubikmetru par 549 miljoniem ASV dolāru, kas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš. CIF cenas CIF lapu koku apaļkoku importam no Papua-Jaungvinejas pieauga galvenokārt par 64%.

Ķīnas lapu koku zāģbaļķu imports no Krievijas bija 2,12 miljoni kubikmetru par 261 miljonu ASV dolāru, kas 2022. gadā bija par 18% mazāks apjoma ziņā un par 29% mazāks vērtības ziņā. CIF cena lapu koku baļķu importam no Krievijas samazinājās par 54%.

80% no valsts kopējā apaļkoku importa ir no Papua-Jaungvinejas (19%), Krievijas (17%), Zālamana (11%), ASV (7,4%), Brazīlijas (7,1%), Francijas (5,7%), Kongo Republikas (3,4%), Kamerūnas (3,38%), Ekvatoriālās Gvinejas (3,0%) un Vācijas (2,7%).

Jāatzīmē, ka Ķīnas lapu koku apaļkoku imports no ASV 2022. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 8%, neraugoties uz ASV apaļkoku cenu lēcienu par vairāk nekā 300%.