Euroconstruct jaunākajās ekonomikas prognozēs prognozēts, ka 2024. gadā būvniecības produkcijas pieaugums visā Eiropā samazināsies līdz 0%. Inženierbūvju nozares rādītāji ir pozitīvi, bet citās nozarēs gaidāms negatīvs rādītājs.

Jaunie ekonomiskie dati liecina par grūtiem diviem gadiem būvniecībā visā Eiropā, un izaugsmes prognozes samazinās līdz 0,2% 2023. gadā un līdz 0% 2024. gadā salīdzinājumā ar iepriekš prognozētajiem 2%. Neraugoties uz pozitīvākiem 2022. gada rādītājiem, kad gaidāma 3,0% izaugsme, būvniecības produkcijas apjoms, visticamāk, būs vājāks, nekā iepriekš domāts, un līdz 2025. gadam nav gaidāma atveseļošanās. Šie skaitļi tika atklāti nesen Londonā notikušajā Euroconstruct ekonomikas prognožu pasākumā, kurā Experian un Barbour ABI eksperti dalījās ar jaunākajiem tendenču datiem.

Experian galvenais ekonomists Mohameds Čaudri skaidro: “Pēdējo sešu mēnešu laikā Eiropā ir notikušas milzīgas pārmaiņas, kas ir ietekmējušas būvniecības ekonomisko darbības vidi. Karš Ukrainā un tā radītā daudzveidīgā ietekme un nenoteiktība, procentu likmju pieaugums, finanšu tirgus spriedze, kā arī joprojām pastāvošās problēmas ar būvmateriālu pieejamību un izmaksām – tam visam ir būtiska nozīme. Euroconstruct novembra prognozē konstatēts, ka gandrīz visi būvniecības pieprasījumu ietekmējošie faktori, tostarp ekonomika, patēriņa cenas, procentu likmes un patērētāju uzticēšanās, ir negatīvi. Izskatās, ka nozarei varētu būt smags adaptācijas periods, pirms 2024. gadā atkal sāksies izaugsme.”

Dzīvojamo ēku būvniecība ir lejupslīdes priekšplānā

Lielā mērā negatīvās perspektīvas nosaka jauno dzīvojamo ēku un dzīvojamo ēku renovācijas nozares. Zemo procentu likmju laikmets izraisīja jaunbūvējamo mājokļu bumu visā Eiropā, taču pēdējo sešu mēnešu laikā situācija ir būtiski mainījusies. Mājokļu pārdošanas apjomi ir palēninājušies, patērētāju uzticēšanās ir samazinājusies, un daudzās valstīs ir vērojams pārprodukcijas pārpalikums.

Rezultātā nākamā gada jauno mājokļu būvniecības izaugsmes prognozes ir kļuvušas negatīvas. Situācija neuzlabojas, aplūkojot būvniecības nozari kopumā.

Barbour ABI galvenais ekonomists Toms Hols piebilda: “Būvniecības nozare saskaras ar nelabvēlīgu ietekmi no vairākām pusēm, un situācija strauji mainās. Attiecīgi ir mainījušās arī ekonomikas izaugsmes prognozes 2023. gadam. Vēl jūnijā mēs prognozējām 2,2% IKP pieaugumu, bet tagad tas ir tikai 0,5%. Uzņēmumiem būtu labi diversificēt savus portfeļus, īpaši, ja tie ir orientēti uz dzīvojamo ēku projektiem. Tomēr ir kāds gaismas stariņš, un pozitīvāk izskatās inženierbūvniecība, jo daudzas valstis investē zema oglekļa satura enerģētikā un atjauno esošo infrastruktūru.”