Par gaidāmajiem meža nozares protestiem (apkopojums)
https://www.zemeunvalsts.lv/meza-nozare-apvieno-spekus-un-5-marta-rikos-protestu-pie-ministru
Pievēršot uzmanību ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un visus meža nozarē strādājošos, meža nozare 5. martā rīkos protesta akciju pie Ministru kabineta. Nozare gan Latvijā, gan Eiropā saskaras ar netaisnīgu attieksmi. Viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir kompensācijas mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.
Pievēršot uzmanību ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un visus meža nozarē strādājošos, meža nozare 5. martā rīkos protesta akciju pie Ministru kabineta. Nozare gan Latvijā, gan Eiropā saskaras ar netaisnīgu attieksmi. Viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir kompensācijas mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.
Neatņemiet man brīvību lēmumu pieņemšanā! Neatņemiet man cieņu par padarīto darbu! Neatņemiet mums iespējas būt saimniekiem savā zemē! Vēsturiskā kontekstā šāds sauciens būtu pašsaprotams – runa ir par Latvijas okupāciju.
Kādu nakti pilsētā ienāca mežs – tā sākas Imanta Ziedoņa “Zaļā pasaka”. Šoreiz pilsētā ienāks meža ļaudis: 5. martā pie Ministru kabineta notiks meža īpašnieku un nozares darbinieku protesta akcija.
Nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.
Jāatzīst, līdz šim neesam bijuši naski uz skaļiem saukļiem vai protestiem. Meža audzēšana nav viena gada vai pat pusgadsimta process, koki aug lēnām, koksnes raža jāgaida ilgi, un meža īpašnieki ir pieraduši pie mierīgas un pārdomātas saimniekošanas. Mēdz arī teikt, ka mežinieki labāk māk sarunāties ar kokiem nekā ar cilvēkiem. Ja esam gatavi runāt skaļi, tātad problēmas ir patiesi samilzušas.
Vairāk nekā pusi savas valsts teritorijas esam atvēlējuši meža audzēšanai. Diemžēl mežsaimniecība, mežrūpniecība un kokapstrāde vairs nav kaut kas pats par sevi saprotams. Mums būs jāiet protestā – par iespēju būt saimniekiem savā zemē, strādāt, ražot un attīstīties.
Toties dažādos plānos lēmēji ir gatavi kaut tūdaļ lemt par ierobežojumiem, kurus kāds izdomājis šeit – Latvijā – un kuru rezultātā visa sabiedrība – tātad mūsu valsts – ik gadu zaudēs līdz pat 2 miljardiem eiro. Vai valsti vajag pārvērst par savdabīgu rezervātu, kurā liegts vairāk nekā ļauts?
Protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos.
Vērts zināt! Par svarīgiem notikumiem
Akcija “Ziedu ceļos” no 1. februāra līdz 30. oktobrim
23. martā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte aicina ekonomikas, vadībzinātņu un sociālo zinātņu absolventus satikties Jelgavā un kopīgi svinēt fakultātes 55 gadu jubileju.
18.-19. aprīlī Daugavpils Universitātes 66. starptautiskā zinātniskā konference
20. aprīlī 6. Vimbu svētki Bauskā
Latvijas meža dienas – 24. un 25. maijā
Par oficiālo
Tikšanās laikā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pārstāvjiem Parīzē zemkopības ministrs Armands Krauze pauda Latvijas gatavību ciešāk sadarboties ar OECD meža nozares jautājumu risināšanā.
Ministru kabinets ir pieņēmis grozījumus 2013. gada 30. jūlija noteikumos Nr. 449 “Valsts meža dienesta nolikums”, kas stājas spēkā 2024. gada 29. februārī.
Lauku atbalsta dienesta kartē ir publicēts kūdraugšņu slānis.
Kūdraugšņu slānis Latvijā tika analizēts un karte tika izveidota Zemkopības ministrijas koordinētajā projektā.
Par nozares jautājumiem
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padome ir izskatījusi uzņēmuma operatīvos 2023. gada darbības rezultātus. LVM aizvadīto gadu ir noslēgusi ar 261,7 miljonu eiro peļņu pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas, kas ir par 1,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gadā.
Lai stiprinātu ciešāku sadarbību un veicinātu jauno speciālistu sagatavošanu, kā arī radītu padziļinātāku sabiedrības izpratni par meža nozari, februāra izskaņā viens no Latvijā vadošajiem kokapstrādes uzņēmumiem Stiga RM noslēdza sadarbības līgumu ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultāti par atbalstu zinātnei un izglītībai.
Turpinot jau iesāktos uzlabošanas darbus, kas saistīti gan ar studiju vides modernizēšanu, gan jaunu laboratoriju izveidi, pēc studējošo iniciatīvas fakultātē ar Zemkopības ministrijas un Meža attīstības fonda atbalstu ir izveidota arī atpūtas telpa fakultātes studējošajiem, veidojot estētisku un funkcionālu vidi.
Mizgrauzis primāri apdraud par 50 gadiem vecākas egļu audzes. Pilnībā no šī kaitēkļa izvairīties nav iespējams. Kaut arī mizgrauzis pakļauts mainīgajiem laika apstākļiem un putniem, nevienam nav pa spēkam mizgrauzi iznīdēt pilnībā.
https://www.db.lv/zinas/konkurences-padome-verte-kronospan-riga-un-ks-terminal-apvienosanos-515389
Konkurences padome (KP) sākusi vērtēt kokapstrādes uzņēmuma SIA Kronospan Riga apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Rīgas ostā strādājošo kompāniju SIA KS Terminal, informē KP.
Roberts Matisons ir saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Kaspara Buša balvu meža ekoloģijā un mežkopībā. Viņa pētījumi ir saistīti ar koku spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.
Par balvām un laureātiem
Pasākumā tika izcelti spilgtākie 2023. gada notikumi un godinātas tās personas, kuras devušas būtisku ieguldījumu universitātes tēla celšanā un studējošo labā.
Par vides jautājumiem
Valsts vides dienests atgādina, ka no 1. marta līdz 30. aprīlim saistībā ar zivju nārstu ir aizliegta jebkura veida makšķerēšana no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visos ūdeņos, izņemot Baltijas jūru un Rīgas līci, kā arī noteiktos kanālos un caurtecēs Daugavas upju, Gaujas upju, Lielupes upju un Ventas upju baseinu apgabalos.
Ar Meža vides laboratorijas uzņemšanu starptautiskā augsnes laboratoriju tīkla GLOSOLAN attīstīto augsnes spektrometrijas institūciju un laboratoriju grupā SoilSpecNet, tā atzīta par laboratoriju, kas spēj veikt kvalitatīvus un šo organizāciju standartiem atbilstošus pakalpojumus augsnes spektrometrijas jomā.
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību pasaulē apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, Dabas aizsardzības pārvalde martā rīko vairākus informatīvos pasākumus Rēzeknē un Ķemeros, skaidrojot, kā šķietami nevainīgs eksotisks suvenīrs veicina šo apdraudēto sugu izzušanu un attīsta kontrabandu.
Sākoties siltākam laika periodam, Valsts vides dienesta (VVD) redzes lokā nonākuši vairāki vides piesārņotāji. Kopumā iedzīvotāji VVD nedēļas laikā vērsušies ar 30 sūdzībām, uz kurām reaģējot, konstatēti būtiski pārkāpumi.
Gadumijas izskaņā AS “Latvijas valsts meži” (LVM) darbiniece Alojas pusē pamanīja metāla sētā iepinušos meža pūci. Lai palīdzētu putnam, kura spārns negadījumā bija ievainots, neļaujot vairs lidot, tika piesaistīts LVM vecākais vides eksperts un savvaļas putnu rehabilitācijas stacijas “Tiltakalni” saimnieks – Uģis Bergmanis.
Latvijas upēs ir 60 tūkstoši caurteku un tiltu. Eksperti uzskata, ka daļa no tiem var apgrūtināt upes iemītnieku pārvietošanos. Zinātnieki, izmantojot jaunu tālizpētes metodi jeb attālināto kartēšanu Gaujas upes baseinā, atklājuši divdesmit bīstamas caurtekas, kas traucē zivju nārstu ceļiem un rada arī plūdu risku.
Stīvēšanās par šo likumu ir bijusi asa. Eiropas Komisijas sākotnējie priekšlikumi tika mīkstināti, un arī tagad maigajā variantā EP labējie un Tautas partijas grupa balsoja pret, sakot, ka šis likums uzliek pārāk lielu slogu zemniekiem.
Eiropas Savienība jau sen ir pozicionējusi sevi kā līderi cīņā pret klimata pārmaiņām un vides aizsardzību. Tomēr pēdējā laikā pieaug spriedze starp dažādām dalībvalstīm un iedzīvotāju grupām par to, kā vislabāk īstenot šos mērķus – kļūst skaidrs, ka vides un klimata politika ir viens no noteicošajiem Eiropas demokrātijas pārbaudījumiem.
Par ekonomiku
Pērn vidējā alga Latvijā auga par 11,9%. Vidējā bruto alga sasniedza 1537 eiro, bet vidējā neto alga bija 1119 eiro. Varēja sagaidīt, ka pieaugums 4. ceturksnī gada griezumā krasi bremzēsies, jo algas strauji kāpa aizpagājušā gada beigās attiecībā pret trešo ceturksni. Taču tas gandrīz nenotika...
Uzskatāmi redzams, ka sabiedriskajā sektorā – algu grupā no 5000 līdz 6000 eiro – ir krietni mazāk darbinieku nekā grupā virs 6000 eiro, turklāt šajā grupā pieaugums ir lēnāks nekā privātajā sektorā. Rodas priekšstats, ka augstākās vadības skaits aug straujāk nekā viņu padomnieku un vietnieku skaits.
Par putniem
“Rīgas meži” 3. martā sāks šīs sezonas Pavasara putnu būrīšu talku maratonu. Tā laikā notiks gan esošo mājiņu tīrīšana un labošana, gan jaunu putnu būrīšu izgatavošana.
Latvijas Nacionālais dabas muzejs izsludina fotokonkursu “Mans putns 2024” un aicina tajā piedalīties bērnus, jauniešus, pieaugušos un seniorus, kuru aizraušanās ir Latvijas putnu savvaļas dzīves mirkļu iemūžināšana fotogrāfijās. Konkursa labākie darbi no 12. aprīļa būs skatāmi fotoizstādē.
Ir sākusies Sēlijas militārā poligona projektēšana, notiek poligonam nepieciešamo īpašumu atsavināšana, bet priekšā vēl daudz darāmā. Viens no lielākajiem – infrastruktūras nodrošināšana poligona vajadzībām.
Kopumā IZM un LU memorandu būs parakstījušas 24 pašvaldības un divas universitātes. Sākotnēji to parakstīja Rīga un Madonas novads. Vēlāk iniciatīvai pievienojās un vienošanos parakstīja arī Aizkraukles, Alūksnes, Ādažu, Bauskas, Jelgavas, Jēkabpils, Krāslavas, Ķekavas, Mārupes, Rēzeknes un Ropažu novadu pašvaldības, kā arī Jelgavas pašvaldība un Daugavpils Universitāte.
Aktuālais karikatūrās
 |
 |
 |
 |
 |
 |
Dalīties Facebook
