FSC Piektais Meža dialogs Vācijā notika šī gada 11. februārī. Kopā ar Vācijas Mežsaimnieku asociāciju (BDF) organizētajā tiešsaistes pasākumā tika aplūkotas problēmas un iespējamie risinājumi par sociāli taisnīgu atalgojumu un par to, vai FSC formulētās prasības ir pietiekami pamatotas.

“Vai mūsu noteikumi ir labi, vai tie ir ticami un kontrolējami, vai tie joprojām ir aktuāli, vai arī prasības meža apsaimniekošanai un sabiedrībai ir mainījušās?”, FSC Sociālās sekcijas pārstāve Inese fon Kellere (BDF) jautāja FSC Meža dialoga diskusiju sākumā. To laikā šoreiz tika aplūkotas mežsaimniecības uzņēmumu, mežsaimniecības pakalpojumu sniedzēju un apakšuzņēmēju specifiskās problēmas saistībā ar atalgojumu un apspriesti iespējamie risinājumi, kam būtu taisnīgi jānodrošina atalgojums.

Pašreizējais FSC standarts jau paredz, ka mežsaimniecības uzņēmumiem jāsaglabā vai jāuzlabo visu mežsaimniecības darbos nodarbināto sociālais un ekonomiskais stāvoklis. Ar 2.4.1. un 2.4.2. indikatoru tiek risināti spēkā esošie tiesību akti par minimālo algu un Likums par darbinieku norīkošanu pienākumu veikšanai. Tomēr Hendriks Volterss (IG BAU) to raksturoja kā “zemāko robežu”. Minimālā alga nevar sniegt nekādas norādes, jo tā ir absolūtais juridiskais minimums. Jebkurš darba devējs, kas to nemaksā, ir saucams pie atbildības.

Intervijas ir labs instruments

Sertifikācijas iestādes GFA Certification GmbH meža sertifikācijas programmas vadītājs Andrē Konrāds uzsvēra, ka visinformatīvākās ir intervijas ar darbiniekiem ikgadējo auditu laikā: “To laikā viņi parasti ļoti atklāti informē, kas notiek labi un kas ne.” Īpaši svarīgs ir dialogs ar privāto mežu īpašnieku un uzņēmēju darbiniekiem, lai gan dažkārt tas ir sarežģīti, jo atkarībā no gadalaika šo uzņēmumu darbinieki ne vienmēr ir sastopami mežā. Šeit noder dokumenti, piemēram, līgumslēdzēju apliecības. Gütegemeinschaft Wald- und Landschaftspflege (RAL) un Deutsches Forst-Service-Zertifikat (DFSZ) līgumslēdzēju sertifikātus pēc sekmīgas pārbaudes procedūras, kas balstīta noteiktos kritērijos, atzīst FSC Vācija. To apstiprināja Elmārs Štertenbrinks, pašnodarbināts uzņēmējs un RAL priekšsēdētājs. Cieša alianse starp FSC, mežsaimniecības uzņēmumiem, RAL un DFSZ ir ārkārtīgi svarīga, un tā ir jāsaglabā.

Vai algas mežsaimniecības nozarē ir atbilstošs rādītājs?

Mihaels Šmits, IG BAU speciālists mežsaimniecības jautājumos, kā pamatu diskusijai ilustrēja kolektīvo līgumu slēgšanas struktūru sarežģītību mežsaimniecības nozarē. Lai gan pastāv koplīgumu slēgšanas struktūra, tā nenodrošina visus mežsaimniecības nozares dalībniekus. M. Šmits uzsvēra, ka centieni padarīt mežsaimniecības pakalpojumu sniedzēju nozari atvērtāku attiecībā uz koplīgumu slēgšanu vēl nav bijuši veiksmīgi un ka pašlaik nozarē nav noteikta minimālā alga. “Tas nozīmē, ka mēs esam tālu no visaptveroša koplīguma šajā nozarē, ja skatāmies visas valsts mērogā.” Ņemot to vērā, M. Šmits rezumēja, ka atalgojums Vācijas mežos kopumā ir sociāli pieņemams, ja vien tā pamatā ir koplīgumi. Situācija varētu atšķirties attiecībā uz meža īpašniekiem, mežsaimniecības dienestiem un darbuzņēmējiem, kuriem koplīgumi nav saistoši.

“Jā, mums ir vajadzīgi koplīgumi – bet visiem!”

Balsis no auditorijas galvenokārt izvirzīja praktiskā lietojuma jautājumu. Jo vairāk līgumu, jo sarežģītāk kļūst. Kurš koplīgums jāpiemēro, kam un kad? Darba samaksa ir sarežģītāka nekā tikai koplīgumi. Vai tiešām koplīgumu slēgšana ir ieteicamā metode, vai arī likumā noteiktais regulējums nav vienkāršāks un pietiekams? Viens no ierosinājumiem: FSC sistēmai pašai vajadzētu noteikt arī atbilstošu minimālo algu. Tika norādīts uz ieguldīto darbu un uz to, ka pārbaudes procesam jābūt iespējamās robežās. Arī šajā jautājumā tika norādīts uz jau labi darbojošamies sistēmām, piemēram, līgumslēdzēju sertifikāti. Elmārs Štertenbrinks uzsvēra, ka līgumslēdzēji, kuri vēlas maksāt taisnīgu, t.i., lielāku algu, vairs nesaņems līgumus. Konkurentu, kuri ir gatavi maksāt zemākas algas, cenu spiediens ir pārāk liels. E. Štertenbrinka pārliecība: “Jā, mums ir vajadzīgi darba koplīgumi – bet visiem!”

Taisnīgs atalgojums mežā izrādījās sarežģīts temats divu stundu garajā pasākumā. FSC ir jāatrod risinājumi šim jautājumam Vācijas Meža apsaimniekošanas standarta pārskatīšanas procesa ietvaros. Dialoga par mežu rezultāti tiks iekļauti attiecīgajā standarta diskusijā. Elmārs Zaicingers, FSC Mežsaimniecības nodaļas vadītājs, pasākumu noslēdza ar atziņu: “Mums ir jāpatur prātā darbinieku perspektīva. Mums, FSC, ir jābūt tik pievilcīgiem, lai meža apsaimniekotājs vai darbinieks attiecīgajā vietā būtu gandarīts, kad ierodas auditors. Mums ir jābūt šo ieinteresēto pušu partneriem, neapdraudot FSC sertifikāciju mežsaimniecībā.”