Līdz nākamajām federālajām vēlēšanām Vācijā ir palicis nepilns gads. Kā jau zinām, kanclera Olafa Šolca vadītā trīs partiju koalīcijas valdība pēc federālā budžeta krīzes un sāpīgām sakāvēm vairākās federālo zemju vēlēšanās kļūst arvien sadrumstalotāka un, var teikt, mazāk ietekmīga. Iespējama pat sadalīšanās, lai gan tas automātiski nenozīmētu pirmstermiņa vēlēšanas – Vācijā šajā ziņā ir stingri noteikumi un “augsta latiņa”. Pašreizējās koalīcijas nesaskaņas un vājā ekonomika rada nenoteiktību. Ir satraukums par valsts slavenāko rūpniecības nozaru – tērauda ražošanas, automobiļu un ķīmijas rūpniecības – nākotni. Šīs nozares saskaras ar skarbu starptautisko konkurenci, kā arī pieaug spiediens samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Kas sagaidāms tuvākajās nedēļās?

• Vai Vācijas valdības koalīcija noturēsies līdz nākamajam vēlēšanām? Saspringums par budžetu pieaug; līdzīgi kā pie mums, arī Vācijas deputāti ir uzsākuši noslēdzošās sarunas par Vācijas 2025. gada budžetu. Tās jāpabeidz novembra beigās, un tās var izraisīt turpmākus strīdus koalīcijas valdībā. Bild Zeitung jau ziņoja, ka FDP šo sarunu neveiksmes varētu izmantot, lai izstātos no alianses pirms termiņa beigām.
  
  
• Valdības apspriedes par Vācijas elektroenerģijas tirgus fundamentālām izmaiņām, kuru mērķis ir izveidot elektroenerģijas sistēmu, kas pilnībā balstīta uz atjaunojamajiem energoresursiem, pieņemas spēkā. Ekonomikas ministrija oktobra vidū plāno iesniegt citām ministrijām koncepciju par t.s. plānoto jaudas mehānismu. Šī koncepcija dod priekšroku “kombinētai” pieejai, kurā elektroenerģijas padevi nodrošinātu ar ūdeņradim piemērotām gāzes elektrostacijām, kā arī elastīgiem patērētājiem, piemērotu uzglabāšanu un inovācijām. Apspriedes par “Spēkstaciju drošības likumu”, kura mērķis ir nākotnē vienmēr garantēt elektroapgādes drošību, beigsies 23. oktobrī.
  
  
• Vācija un lielākā daļa Centrāleiropas šovasar piedzīvoja postošus plūdus – vispirms rietumos, tad dienvidos un, visbeidzot, austrumdaļā. Lai labāk pasargātu iedzīvotājus un infrastruktūru no šīs “jaunās realitātes” un daudzām citām klimata pārmaiņu un nākotnes klimata risku negatīvajām sekām, Vācijas Vides ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi “Pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas” projektu. Atbilstošais adaptācijas likums paredz, ka valdībai ir jāizstrādā šī stratēģija ar “izmērāmiem mērķiem.” Apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm un federālajām zemēm notiks līdz 22. oktobrim. Mērķis ir līdz decembrim dot “zaļo gaismu” stratēģijas apstiprināšanai valdībā.

Likme uz oglekļa uztveršanas pasākumiem – Vācijas valdība drīzumā vienosies arī par oglekļa pārvaldības stratēģiju, kurā tiks noteikta sistēma CO₂ uztveršanas, uzglabāšanas, transportēšanas un izmantošanas tehnoloģijām. Jau publicētajā projektā ir teikts, ka ar oglekļa uztveršanu dabiskajās krātuvēs (piemēram, mežos) nepietiks, lai līdzsvarotu atlikušās siltumnīcefekta gāzu emisijas pēc 2045. gada, kad Vācija vēlas kļūt klimatneitrāla. Tāpēc mērķa sasniegšanai ir nepieciešami tehnoloģiski līdzekļi (piemēram, tieša gaisa uztveršana – tās (DAC) tehnoloģija ir galvenais klimata risinājums. Tā no gaisa uztver CO₂, izmantojot tikai atjaunojamo enerģiju). Vācijas Ministru kabineta apstiprinājums ir gaidāms jau drīzumā. Vācu NVO gan ir aicinājušas stingri ierobežot oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas izmantošanu valstī.

Septembra notikumu apkopojums īsumā:

• Vācijā panākumus gūst t.s. populisti. Septembrī, pateicoties pret imigrāciju vērstai kampaņai, pirmo reizi kādās vēlēšanās visvairāk balsu ieguva labējā partija “Alternatīva Vācijai” (AfD). Partija atklāti noraida, ka globālo sasilšanu ir izraisījis cilvēks. Visvairāk balsu AfD ieguva vēlēšanās bijušajā Austrumvācijas federālajā zemē Tīringenē, savukārt Saksijā un Brandenburgā ierindojās otrajā vietā. Pārējās partijas šajās trīs federālajās zemēs tagad apsver iespējamo koalīciju izveidi, kas ir sarežģīts uzdevums, jo partijas ir izslēgušas sadarbību ar AfD. Tomēr, lai gan AfD, iespējams, tiešā veidā nenonāks pie varas, esot opozīcijā partija var kavēt virzību ceļā uz klimata neitralitāti trīs Vācijas austrumu federālajās zemēs. Austrumvācija kopumā no enerģētikas pārejas var gūt “nesamērīgi lielu labumu” – tā uzsver vācu politikas eksperti.
  
  
• “Ārkārtīgi sarežģīts” klimata finansējums – ņemot vērā Vācijas ierobežoto federālo budžetu, valdības amatpersonas norādīja, ka būs grūti sasniegt iepriekš noteikto mērķi līdz 2025. gadam no valsts budžeta nodrošināt sešus miljardus eiro gadā jaunattīstības valstīm klimata finansējuma veidā. “Es nesaku, ka tas nav sasniedzams, bet tas ir ārkārtīgi grūti,” norāda Attīstības ministrijas valsts sekretārs Johens Flasbārts. Nesenā budžeta krīze nozīmē, ka mērķa sasniegšana kļūs “ļoti sarežģīta” un tiek uzsvērta nepieciešamība piesaistīt vairāk privātā finansējuma.
  
  
• Vācijas vides ministrs ir apsolījis veikt stingrākus drošības pasākumus, lai novērstu krāpšanos emisiju samazināšanas shēmās ārvalstīs pēc tam, kad īpašā parlamenta sesijā tika apspriesti nesen atklātībā nonākušie viltotie klimata projekti Ķīnā. Saistībā ar aizdomām par krāpšanas gadījumiem Federālā vides aģentūra (UBA) ir apturējusi 45 aizdomīgus klimata projektus Āzijā.
  
  
• Tendence dārzeņu lietošanai uzturā. Dārzeņu audzēšanas apjoms Vācijā nav samazinājies, lai gan daudzu kultūru raža ir kritusies. Cilvēku skaits, kuri apgalvo, ka uzturā nelieto gaļu, nav pieaudzis. Vegānu un veģetāriešu īpatsvars pēdējos gados praktiski nav mainījies, liecina jaunākais ziņojums par uzturu. Tomēr, iepazīstinot ar ziņojumu, lauksaimniecības ministrs Cems Ozdemirs norādīja, ka daudz kas tiek darīts, lai nodrošinātu fleksitāriešus – cilvēkus, kuri laiku pa laikam lieto gaļu, bet apzināti samazina tās patēriņu. Daudzi pārtikas ražošanas uzņēmumi Vācijā arvien vairāk piedāvā gaļai alternatīvus produktus.