Provizoriskās sabiedriskās domas aptaujas Rietumeiropā liecina, ka lielākā daļa franču un vāciešu vēlas vai nu saglabāt līdzšinējā apjomā, vai pat samazināt aizsardzības izdevumus. Citi vēlas palielināt sociālās labklājības izdevumus, tādējādi politikas veidotājiem radot ļoti sarežģītus jautājumus.

“Politikas veidotāji ir nonākuši milzīgā Gordija mezglā,” norāda Džeimss Kanagasoriams, Londonā bāzētās kompānijas Focaldata, kas veica aptauju, galvenais pētnieks.

3. martā, uzstājoties pasākumā, ko organizēja Briselē bāzētais Eiropas politikas pētījumu centrs (Centre for European Policy Studies), Džeimss Kanagasoriams iepazīstināja ar aptaujas rezultātiem Francijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē.

Pagājušajā nedēļā veiktā aptauja (tātad tieši pirms piektdien notikušās Donalda Trampa un Volodomira Zelenska sadursmes Ovālajā kabinetā) liecina, ka Francijā aizsardzības izdevumus vēlas palielināt 34% aptaujāto, Vācijā – 47%, bet Apvienotajā Karalistē – 46% aptaujāto iedzīvotāju.

“Ja iedziļināmies detaļās, pat tagad, kad valda liela nestabilitāte, mums ir gandrīz puse iedzīvotāju, kas vēlas vai nu nemainīt, vai samazināt [aizsardzības izdevumus],” pētnieks piebilda.

Interesanti bija arī viedokļi par NATO. Francija ar 30% ir to iedzīvotāju saraksta augšgalā, kuri vēlas izstāties no ASV vadītās aizsardzības alianses, tai seko 19% iedzīvotāju Vācijā un 16% Apvienotajā Karalistē. Pilnīgus aptaujas rezultātus, tostarp citu ES valstu viedokļus, paredzēts publicēt nākamnedēļ.

Šie rezultāti, visticamāk, mulsinās politikas veidotājus, ņemot vērā Eiropas līderu vairākkārtējos aicinājumus palielināt militārās aizsardzības izdevumus, kā arī karu Ukrainā un Vašingtonas dramatisko pavērsienu Kremļa virzienā.

Pagājušajā mēnesī veiktajā pētījumā, ko veica ideju laboratorija Bruegel, teikts, ka dalībvalstīm īstermiņā ir jāpalielina aizsardzības izdevumi vismaz par 250 miljardiem eiro, lai bez ASV atbalsta atturētu Krieviju. Pētnieki norādīja, ka Eiropai ir vajadzīga 300 000 ASV karaspēka ekvivalenta jauda vai arī jāatrod veidi, kā ātri uzlabot militāro koordināciju.

Saskaņā ar Eiropas Aizsardzības aģentūras datiem 2023. gadā aizsardzībai tika iztērēti aptuveni 1,6% no IKP. Salīdzinājumam – sociālajai labklājībai tajā pašā gadā tika izlietoti aptuveni 26,8 procenti, norāda Eiropas Komisija. Šis jautājums, visticamāk, būs viens no galvenajiem diskusiju tematiem ES līderu ceturtdienas samitā.

Tikmēr EK ir paredzējusi marta vidū publicēt “Balto grāmatu par aizsardzību”. “Šonedēļ Eiropadomē notikušās diskusijas, visticamāk, tiks ņemtas vērā, Baltās grāmatas satura veidošanā,” uzsvēra Eiropas Komisijas galvenā preses pārstāve Paula Pinju.

Papildus aizsardzības izdevumiem Eiropas Padome, visticamāk, apspriedīs arī iespējamos miera plānus Ukrainā pēc sarunu pārtraukšanas un minerālu darījuma atcelšanas ar ASV prezidenta Trampa administrāciju.