ASV kokrūpniecības koalīcijas vadītā grupa ir uzsākusi jaunu posmu ieilgušajā tirdzniecības strīdā, apgalvojot, ka klimata pārmaiņu mazināšanas programmas ir negodīgas subsīdijas Kanādas skujkoku produkcijas ražotājiem.

“Ar šo mēs iesniedzam prasību par papildu subsīdijām, kas pieejamas Kanādas skujkoku produktu ražotājiem,” grupa norādīja 56 lappušu garā dokumentā, kas nesen iesniegts ASV Tirdzniecības departamentam.

Jaunās subsīdijas nāk no četrām Kanādas federālajām programmām, kas paredzētas, lai palīdzētu uzņēmumiem sasniegt mērķus klimata jomā, norāda ietekmīgā ASV nozares grupa COALITION, kas nozīmē Committee Overseeing Action for Lumber International Trade Investigations Or Negotiations. COALITION apgalvo, ka finansējums, kas saistīts ar Kanādas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, būtu jāiekļauj turpmākajos ASV noteikumos, ar kuriem nosaka kompensācijas tarifus. ASV kokmateriālu lobijs sūdzas par klimata subsīdijām divās Kanādas dabas resursu pārvaldītajās iniciatīvās – Tīras izaugsmes programmā un Zaļo kravu pārvadājumu novērtēšanas programmā. Tiek meklēti arī tādi federāli pasākumi kā straujas izaugsmes uzņēmumu veicināšana Kanādas rietumu daļā (Rietumu uzņēmējdarbības paplašināšanas un produktivitātes programma) un nodokļu atvieglojumi, lai veicinātu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu (Nodokļu ietaupījumi rūpniecībai).

Kanādas valdība nepiekrīt ASV klimata subsīdiju raksturojumam, piebilstot, ka nodokļu režīms ir paātrināta kapitāla izmaksu kompensācija katrai nozarei, nevis atsevišķa programma.

No federālo provinču viedokļa COALITION norāda, ka Britu Kolumbija sniedz jaunas subsīdijas, tostarp izmantojot divas CleanBC programmas, savukārt Ņūbrunsvikas provincē tiek pārraudzītas divas klimata iniciatīvas, kas palīdz tādām nozarēm kā mežsaimniecība.

Tirdzniecības ministrija paziņoja, ka tā “uzsākusi izmeklēšanu par subsīdiju programmām”, sākot ar aptaujas anketu nosūtīšanu Kanādas valdību un rūpniecības amatpersonām.

COALITION, kurā ietilpst Sietlā bāzētā Weyerhaeuser Co., sacīja, ka ir svarīgi, lai Tirdzniecības departaments izskatītu jaunās apsūdzības par subsīdijām. “Departamentam jāveic nepieciešamie pasākumi, lai pārbaudītu iespējamo subsīdiju izmantošanu un faktiskos ieguvumus, izmērāmus vai nemērāmus, iegūstot šo informāciju no respondentiem un valdībām,” ASV kokrūpniecības uzņēmums norādīja atsevišķā dokumentā, kas pievienots 16. lpp. ASV iestādes apgalvo, ka Kanādas uzņēmumi provinču valdībām par mežu ciršanu valsts zemē maksā pārāk zemas mežizstrādes nodevas, kas ir uzskatāmas par subsīdijām. Turpretī ASV kokmateriālu ražotāji kokmateriālus galvenokārt pērk no privāto mežu īpašniekiem.

Papildus tam, ka COALITION vērsās pret to, ko tā uzskata par klimata subsīdijām, tā ir vērsusies arī pret nodokļu atbrīvojumu Kanādas eksportētājiem, apgalvojot, ka federālā algu programma, kas atbalsta Kanādas pamatiedzīvotāju jauniešu nodarbināšanu, būtu jāņem vērā ASV tarifu aprēķinos.

Kanādas respondenti iebilda, ka COALITION ievērojami pārspīlēja savus argumentus, piemēram, aprakstot subsīdijas, kuras esot saņēmuši vairāki Kanādas ražotāji, kas šādu finansējumu nekad nav guvuši. Kanādas valdība, piecas provinces un Kanādas meža nozare ir informējušas Tirdzniecības ministriju, ka tās nepiešķirs negodīgas subsīdijas tieši Kanādas skujkoku ražotājiem, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām. “Departamentam būtu jānodrošina, lai tā pieeja neapdraud Baidena administrācijas deklarēto politiku klimata pārmaiņu risināšanai, siltumnīcefekta gāzu samazināšanai un vides aizsardzībai,” teikts 52 lappušu dokumentā, ko sagatavojuši Kanādas valdības un citu Kanādā rezidējošo pušu advokāti. “Programmas, kuru mērķis ir panākt labāku vidi un novērst klimata krīzi, nevar uzskatīt par specifiskām.”

Piemēram, Britu Kolumbijas pasākumi, lai veicinātu bezizmešu transportlīdzekļu ieviešanu, ir pieejami dažādām nozarēm un nav īpaši vērsti uz kokrūpniecības nozari, teikts Kanādas dokumentā. “Ja departaments šajā pārskatīšanā apstrīdētu kādu no šīm programmām, tas pārkāptu piemērojamos tarifu kompensēšanas likumus un noteikumus un būtu pretrunā ar prezidenta rīkojumu, kas nosaka tirdzniecības politikas virzienus globālās klimata krīzes risināšanai.” Kanādas valdības un citu Kanādas pušu advokāti savā iesniegumā norādīja.

Kanādas un ASV 2006. gada nolīgums par skujkoku koksni zaudēja spēku 2015. gada oktobrī, un tas netika aizstāts.

Ieilgušais tirdzniecības karš ir sācies jau piektajā kārtā un ilgst 40 gadus. ASV Starptautiskās tirdzniecības komisija 1982. gada novembrī nolēma, ka Kanādas skujkoku piegādes rada ekonomiskus zaudējumus Amerikas Savienoto Valstu ražotājiem, un izraisīja tirdzniecības karu. Pēdējā kārtā Tirdzniecības ministrija 2017. gada aprīlī sāka piemērot tarifus Kanādas zāģmateriāliem. Kopš tā laika kompensācijas un antidempinga maksājumu likmes ir svārstījušās.

Pašlaik ASV kopējie tarifi ir 8,59%, ko veido 3,83% kompensācijas maksājumi un 4,76% antidempinga maksājumi. ko piemēro lielākajai daļai Kanādas kokmateriālu ražotāju, kuri pārvadā kokmateriālus uz dienvidiem no robežas.

Četri Kanādas ražotāji maksā atšķirīgas cenas nekā lielākā daļa pārējo. Resolute Forest Products Ltd. kombinētā RFP-T nodokļa likme. Monreālā bāzētajai sabiedrībai ir visaugstākā starp Kanādas ražotājiem – 14,86%, tai seko Sentdžonā bāzētā JD Irving Ltd. ar 14%. West Fraser Timber Co Ltd WFG-T maksā 8,25% kombinēto nodokļa likmi, bet Canfor Corp. 5,87%. West Fraser un Canfor atrodas Vankūverā.

Pagājušajā mēnesī Kanādas valdība apstrīdēja jaunākās tarifu likmes, izmantojot strīdu izšķiršanas procedūru saskaņā ar Kanādas, ASV un Meksikas nolīguma 10. nodaļu.