2017. gada 6. septembrī Čehijas Zemkopības ministrija ar ECE / FAO mežsaimniecības un kokmateriālu daļas atbalstu, organizēja apaļā galda diskusiju par meža sertifikāciju ECE reģionā.

Šīs sanāksmes mērķis bija nodrošināt platformu meža īpašniekiem, meža nozares industrijai, politikas veidotājiem, meža sertifikācijas iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un citām iein-teresētajām pusēm, lai apspriestu pēdējos notikumus un attīstību attiecībā uz mežu sertifikāciju ECE reģionā, tās nākotni un tās atbilstību šī brīža likumdošanai kā ES Kokmateriālu regula (EUTR) un US Lacey Act.


Sanāksme norisinājās atbilstoši Chatman House Rule, pēc kura dalībnieki var brīvi izmantot saņemto informāciju, bet nedrīkst identificēti vai asociēt teiktu ar tās izteicēju.


Pirmais apspriestais jautājums bija aptaujas rezultāti. Vairāk nekā 300 ieinteresēto personu no dažādiem mežsaimniecības sektora segmentiem tika jautāts, ko viņi domā par sertifikāciju. Kaut arī 85% ieinteresēto personu paziņoja, ka vēlas palielināt sertificēto mežu platību, tikai viena trešdaļa uzskata, ka sertifikācija ir labākais veids, kā nodrošināt mežu ilgtspējīgu pārvaldību. Apmēram 175 respondenti paziņoja, ka mežu sertificēšanai ir vispārēja pozitīva ietekme, bet apmēram 145 respondenti norādīja, ka kopējā ietekme ir negatīva.


Sanāksmes laikā tika uzsvērts, ka meža sertifikācija tika ieviesta apmēram pirms 20 gadiem ar nolūku nodrošināt, ka tropu koksne un tropu koksnes izstrādājumi tiek iegūti no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem.


Aptuveni 11% pasaules mežu ir sertificēti vai nu Forest Stewardship Council (FSC), un / vai Meža sertifikācijas shēmu apstiprināšanas programma (PEFC). Sertificēto mežu īpatsvars tiek sadalīts ļoti nevienmērīgi. 20% meža platību ECE reģionā ir sertificēti atbilstoši ilgtspējīgiem mežu apsaimniekošanas standartiem, savukārt tikai 3% mežu tiek sertificēti ārpus ECE reģiona. 63% Eiropas mežu ir sertificēti, 36% Ziemeļamerikas ir sertificēti, savukārt citur sertificētie meži veido mazāk nekā 10% no kopējām sertificēto mežu platībām. Atsaucoties uz šo faktu, dažas ieinteresētās personas atzina, ka sertifikācija neatbilda sākotnējam mērķim - nodrošināt, ka tropu meži tiktu sertificēti. Daudzās pasaules vietās meži nav sertificēti, jo īpaši tajās teritorijās, kurās ir lielāks mežu izciršanas risks, Eiropā, kur ilgtspējīga meža apsaimniekošana pastāv vairāk nekā 200 gadus, daudzi meži ir sertificēti gan pēc FSC, gan PEFC shēmas. Papildus tam tika uzsvērts, ka dažās Eiropas valstīs attiecībā uz ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu ir stingrāki kritēriji nekā FSC un/vai PEFC. Tādējādi šajos gadījumos sertifikācija ir lieka. Izskatās, ka dažām ieinteresētajām per-sonām sertifikācija ir kļuvusi par etiķeti.


Dažas ieinteresētās personas sūdzējās par dubultās sertifikācijas jautājumu, uzsverot, ka vienai shēmai jābūt vairāk nekā pietiekamai, lai apliecinātu likumību: bet tas, ka tirgus rada ne-pieciešamību pēc dubultās sertifikācijas, uzliek nevajadzīgu administratīvo slogu uz tirgus dalībnieku pleciem. Pastāv arvien pieaugoša sajūta, ka meža sertifikācija nav ieinteresēto personu brīvā izvēle, bet to nosaka tirgus spēki, abas shēmām, vismaz, būtu jāatzīst vienai otru.

Sanāksmes noslēgumā dažas ieinteresētās personas norādīja, ka turpmākajās meža sertifikācijas shēmās galvenā uzmanība tiks pievērsta elastīgākai un vairāk pielāgotai mežu īpašnieku pieprasījumam.