Euronews Business pētī, kā Krievija izmanto Kirgizstānu kā sev svarīgu starpnieku, lai uzturētu tirdzniecības attiecības ar dažādām Eiropas valstīm.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā pēdējo pāris gadu laikā ES, Apvienotā Karaliste, ASV, kā arī vairāki citi starptautiskie tirgus dalībnieki Maskavai ir noteikuši virkni sankciju. Tomēr, neraugoties uz to, ka sankciju kļūst arvien vairāk un tās kļūst arvien stingrākas, Krievija ir turpinājusi rast veidus, kā uzturēt tirdzniecību ar Eiropu.

Brookings Institute ir izmantojis Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) tirdzniecības virzienu datus, lai kartētu pēdējo gadu eksportu Vidusāzijas valstu virzienā; ir aizdomas, ka tajās notiek preču pārkraušana uz vai no Krievijas. Veicot šo analīzi, Brookings Institute pētīja situāciju Armēnijā, Kazahstānā, Kirgizstānā un Gruzijā.

Īpaši izcēlās Kirgizstāna, kurp kopš 2022. gada marta, kad jau bija sācies karš Ukrainā, novēroja būtisku pasaules un, jo īpaši, Eiropas eksporta pieaugums.

Kā Krievija izmanto Kirgizstānu, lai uzturētu tirdzniecības attiecības ar Eiropu?

Kirgizstāna, ne visai liela, kalnaina Vidusāzijas valsts bez pieejas jūrai, pēdējā laikā ir iemantojusi pasaules slavu, jo tās plašās tirdzniecības partnerattiecības ar Krieviju ir pievērsušas lielu uzmanību.

Uzņēmuma Freight Right Global Logistics izpilddirektors un dibinātājs Roberts Hačatrjans (Robert Khachatryan) portālam Euronews sacīja: “Kirgizstāna ir kļuvusi par svarīgu vidutāju Krievijai, lai uzturētu tirdzniecību ar Eiropu, neraugoties uz pašreizējām sankcijām.

“Kirgizstānas eksports uz Krieviju strauji pieauga no 393 miljoniem ASV dolāru (352,8 miljoniem eiro) 2021. gadā līdz vairāk nekā 1,07 miljardiem ASV dolāru (960 miljoniem eiro) 2022. gadā. Tas norāda uz ievērojamu tirdzniecības aktivitāšu pieaugumu, kas attiecīgi atvieglo sankciju apiešanu.

Valsts ir uzrādījusi satriecošu Eiropas Savienības preču eksporta pieaugumu par 953%, gūstot labumu no tās stratēģiskās pozīcijas kā tranzīta centram.

Drošības stratēģiju konsultāciju uzņēmuma Scarab Rising prezidente Irina Cukermana (Irina Tsukerman) portālam Euronews sacīja: “Viens no efektīvākajiem veidiem, kā Krievija izmanto Kirgizstānu, lai apietu sankcijas un eksporta-importa kontroli, ir preču reeksports.

Eiropas Savienība un ASV ir noteikušas Krievijai sankcijas, kas ir izraisījušas izmaiņas tirdzniecības modeļos.

“Šīs sankcijas ir apgrūtinājušas Krievijas piekļuvi augsto tehnoloģiju precēm un palielinājušas uzņēmējdarbības izmaksas ar Krieviju. Kirgizstāna ir ļoti atkarīga no Krievijas. Tai ir maz alternatīvu tirdzniecībai. Kirgizstāna, Kazahstāna un Armēnija ir kļuvušas par preču reeksporta centriem uz Krieviju, jo tirdzniecībai Eirāzijas Muitas savienības (EACU) ietvaros netiek piemērotas obligātās muitas deklarācijas un pārbaudes. Tas atvieglo Krievijas preču plūsmu uz Eiropu. Kirgizstānas veiktais automašīnu reeksports uz Krieviju ir palīdzējis Krievijas patērētājiem piekļūt jaunākajiem automobiļu modeļiem, ir samazinājis sankciju radītās ekonomiskās grūtības un vājinājis pret Putinu vērstas pretestības iespējamību.

Kirgizstānas ģeogrāfiskais novietojums padara to par tranzīta centru preču plūsmai starp Krieviju un Eiropu. Tas ietver dzelzceļa un autoceļu tīklu izmantošanu, kas savieno šos reģionus.

“Krievija investē Kirgizstānas infrastruktūras projektos, piemēram, enerģētikas un transporta jomā. Tiek uzlabotas tirdzniecības iespējas un izveidots efektīvāks ceļš Krievijas precēm, lai tās varētu sasniegt Eiropu.”

Vuks Vuksanovičs (Vuk Vuksanović) Londonas Ekonomikas augstskolas ārpolitikas ideju laboratorijas LSE IDEAS pārstāvuis sacīja Euronews: “Kirgizstāna kļūst par vienu no galvenajiem centriem un transporta mezgliem Rietumu preču nokļūšanai Krievijā. Vidusāzija ir diezgan loģisks maršruts, ņemot vērā reģiona stratēģisko ģeogrāfisko novietojumu, kas nosaka, ka tas atrodas Krievijas, Ķīnas un Eiropas interešu krustpunktā.

“Kirgizstāna ir viens no svarīgākajiem Krievijas partneriem reģionā. Tā ir Krievijas vadītās Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EAES) un Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) dalībvalsts. Kirgizstānai ir tikai sauszemes robežas, tā ir ļoti atkarīga no Krievijas naudas plūsmām, kas tika samazinātas kara Ukrainā dēļ. Loģiski, ka valsts meklēja citas iespējas,” uzsvēra V. Vuksanovičs.

“Ja Kirgizstānai tiks piemērotas sankcijas, tiks atklāts cits vai kārtējais jaunais ceļš sankciju apiešanai. Tāpat ir sarežģīti, piemērot sankcijas visiem, kas vēlas veikt darījumus ar Krieviju, jo lielākā daļa pasaules valstu nekad nav pievienojušās Rietumu sankcijām pret Krieviju.”

“Vislielākā problēma ir tā, ka joprojām daudzās rietumvalstīs, īpaši Eiropas Savienībā, ir uzņēmumi, kas joprojām vēlas tirgoties ar Krieviju un izmanto juridiskās un loģistikas nepilnības, lai to veiksmīgi darītu,” sacīja V. Vuksanovičs.

“Sadarbība notiek abos virzienos. Eiropieši ne tikai pērk Krievijas preces un resursus, bet arī pārdod tehnoloģijas un preces ar divējādu pielietojumu. Lai gan eiropieši daudz runā par Eiropas vērtībām un vienotību, daudziem Krievijas tirgus joprojām šķita un šķiet pievilcīgs.”

Lietuvas Biznesa konfederācijas viceprezidents, ekonomists Mariuss Dubnikovs (Marius Dubnikovas) teica: “Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Kirgizstānas eksports uz Krieviju pieaudzis trīs reizes salīdzinājumā ar vidējo līmeni pirms kara. Tirdzniecība ir aktīva. Iespējams, tā ir saistīta ar sankcijām un mēģinājumiem tās pārvarēt. Nozīmīgākā tirdzniecība ir ar iekārtām, patēriņa precēm, elektroniku un elektroiekārtām. Pastāv risks, ka no Eiropas tiek eksportēti vai reeksportēti arī divējāda lietojuma produkti.”

Kuras valstis vēl ir iesaistītas šajā tirdzniecībā?

Brookings Institute kā dažas no valstīm, kuru eksports uz Kirgizstānu ir strauji pieaudzis pēc Krievijas un Ukrainas kara sākuma, minēja Vāciju, Poliju, Lietuvu, Itāliju, Čehiju un Serbiju. Šīs valstis, iespējams, turpina tirgoties ar Krieviju caur Kirgizstānu.

Saistībā ar to konsultāciju Irina Cukermana norādīja: “Vācija ir viens no lielākajiem Krievijas un Kirgizstānas tirdzniecības partneriem ES. Vācijas uzņēmumi nodarbojas ar preču importu no Krievijas, tostarp energoproduktu, iekārtu un izejvielu (arī kokmateriālu) importu.”

“Krievija labi pārzina Vācijas un Kirgizstānas tirdzniecības plūsmas loģistiku un izmanto šīs piegādes ķēdes savā labā, lai izvestu savus produktus uz Vāciju. Francijas uzņēmumi ir aktīvi iesaistījušies investīcijās Kirgizstānas enerģētikas un ražošanas nozarē, tādējādi iesaistoties trīspusējā sadarbībā ar Krieviju,” viņa uzsvēra.

“Itālija atklāti tirgojas ar Krieviju. Tai ir intereses Kirgizstānā, jo īpaši lauksaimniecības un tekstila nozarē. Luksusa preces no Itālijas sasniedz Krieviju caur Vidusāzijas valstīm, piemēram, Kirgizstānu, savukārt daži Krievijas lauksaimniecības produkti, piemēram, graudi, arī kokmateriāli un tekstilizstrādājumi tiek piegādāti Itālijai kopā ar Kirgizstānas produktiem.

Kā Eiropas Savienība var apturēt šo tirdzniecību?

Eiropa ir asi kritizēta, ka tā nav darījusi pietiekami daudz, lai īstenotu un ieviestu sankcijas pret Krieviju, tostarp neļaujot tai izveidot daudzus fiktīvus uzņēmumus dažādās valstīs vai izmantot trešās valstis, lai turpinātu izvairīties no tirdzniecības sankcijām.

King's Business School starptautiskās uzņēmējdarbības un stratēģijas profesors Maikls Vits (Michael A. Witt): “Es domāju, ka mehānismi ir diezgan vienkārši. Standarta process būtu izveidot kādu vietējo uzņēmumu trešajā valstī, uz kuru neattiecas sankcijas, un tad caur šo uzņēmumu (vajadzības gadījumā ar papildu starpniekiem) veikt darījumus.”

“To varētu apturēt, nosakot trešajām valstīm tādas pašas sankcijas vai piedraudot ar šādu iespēju. Problēma, ka ģeopolitiski jūs varat iešaut sev kājā vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem, ka jūs šo trešo valsti vēl stingrāk ievirzītu pretinieku nometnē. Otrs iemesls – jūs faktiski nododat daļu pasaules tirgus citu valstu, īpaši Ķīnas, ietekmes sfērā.”

“Tātad galu galā Krievija lielākoties joprojām saņemtu to, kas tai nepieciešams, tikai no cita piegādātāja. Eiropa zaudētu ekonomisko ietekmi attiecībā pret Ķīnu, kas ir tās ģeopolitiskais sāncensis.”

“Acīmredzot patiešām sensitīvām lietām ir jāpiemēro stingri eksporta ierobežojumi – vispār neeksportēt (F22) vai ļoti stingri kontrolēt (ASML). Attiecībā uz sadzīves tehniku, kuras mikroshēmas var izmantot militāriem mērķiem, iespējas ir ļoti ierobežotas. Protams, var iekļaut melnajā sarakstā atsevišķus uzņēmumus, kas importē preces uz trešajām valstīm. Taču, tiklīdz jūs to darīsiet, Krievija izveidos jaunus uzņēmumus, lai darītu to pašu.”

Irina Cukermana: “Pirmais loģiskais solis ir sadarboties ar EACU, lai novērstu nepilnības tarifu noteikumos un akcīzes tirdzniecības nolīgumos, kas ir labvēlīgi sankciju apiešanai. Vidusāzijas valstis vēlas dažādot ekonomiku un tirdzniecības partnerattiecības; efektīvu naftas tranzīta punktu izveide, izvairīšanās no tarifiem un centieni panākt lielākas Eiropas investīcijas un tirdzniecības nolīgumus būtu jāpakārto sankciju politikas īstenošanai un jāizvairās no iekšējās brīvās tirdzniecības kā mehānisma ar Krieviju saistītu darījumu un finanšu operāciju veicināšanai.”

“Otrkārt, sankciju apiešanā iesaistītie Eiropas uzņēmumi būtu jāsoda un tiem būtu jāzaudē bizness Eiropā. Turklāt būtu jāpalielina pārredzamības mehānismi, lai izvairītos no tā, ka valdības aģentūras netieši vai pat atklāti veicina šādas attiecības.”

“Būtu jāveltī nopietni resursi, lai nodrošinātu sankciju izpildi un arestētu Krievijas preces, kas ieplūst Eiropas Savienībā, vai transportlīdzekļus, kas pārvietojas caur Kirgizstānu. Vienlaikus par prioritāti būtu jānosaka stingrāka Kirgizstānas amatpersonu, tās oligarhu un uzņēmumu iekšējās informācijas turētāju kontrole, lai Kirgizstānai būtu grūtāk gūt labumu no nelikumīgu attiecību un darījumu veicināšanas.”

Lietuvas Biznesa konfederācijas viceprezidents Mariuss Dubnikovs uzsvēra: “Ir vairāk nekā 10 dažādi sankciju saraksti, galvenais uzdevums ir kontrolēt to efektivitāti. Nepietiek kontrolēt tikai preču apriti, lielāka uzmanība jāpievērš naudas pārskaitījumiem un saņēmējiem.”