Ilgtspējīga Eiropas mežu apsaimniekošana ir starptautisku panākumu piemērs. Eiropas meži sniedz daudzveidīgu ekosistēmu pakalpojumu klāstu sabiedrībai, videi un ekonomikai. Turklāt, tie ir būtisks bioloģiskās ekonomikas faktors, kā galvenais elements cīņā pret klimata izmaiņām.

Eiropas Komisija 16. jūlijā prezentēja jauno ES Meža stratēģiju 2030. Stratēģijā ieteikumi, kurus pauda dalībvalstis un Eiropas Parlaments, ir atspoguļoti ļoti primitīvā veidā. Ignorētas arī 16 miljonu mežu īpašnieku vajadzības un cerības. Priekšā stāvošās problēmas, kas skar sabiedrību, piemēram, globālo klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzi, var pārvarēt, tikai sadarbojoties ar meža īpašniekiem.

ES Meža stratēģija 2030 ievērojami maina pašreizējo līdzsvaru starp sociālekonomiskajām un ekoloģiskajām funkcijām daudzfunkcionālajā mežsaimniecībā, virzoties uz gandrīz ekskluzīvu vides problēmu risināšanu, vienlaikus šķiet, ka ekonomiskie aspekti būtībā netiek ievēroti, apdraudot Eiropas mežu un mežsaimniecības vērtību ilgtermiņā. Paredzēto darbību rezultātā meži, kā daudzu meža īpašnieku ienākuma avots, savu vērtību zaudēs. Tāpēc ir jānostiprina jaunas politiskas pieejas, kas iekļauj meža īpašniekus un apsaimniekotājus un uztver tos kā būtiskus sabiedrotos stratēģiju ieviešanā un visos saistītajos procesos.

Kā Eiropas mežu īpašnieku un apsaimniekotāju pārstāvji pieprasām izskatīt turpmāk minētos aspektus kā priekšnosacījumus visām turpmākajām darbībām ES Meža stratēģijas 2030 ieviešanā.

1. Faktu atzīšana

Esam apņēmušies aizsargāt klimatu un bioloģisko daudzveidību. Kopš 1990. gada Eiropas mežu platība ir palielinājusies par 14 miljoniem hektāru un koksnes krājumi par 8,3 miljardiem kubikmetru. Vairums parametru, kas ir attiecināmi uz bioloģisko daudzveidību, ir uzlabojušies. Salīdzinot ar daudziem citiem sektoriem un zemes lietojumiem, mēs, Eiropas mežu īpašnieki un apsaimniekotāji, esam nodrošinājuši ievērojamu progresu par saviem līdzekļiem.

Jāatzīst mežu īpašnieku un apsaimniekotāju iepriekšējie sasniegumi saistībā ar sabiedrību, vidi un ekonomiku. Nevēlamies, lai mums aizliegtu praktizēt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, izmantojot mūsu bagātīgo pieredzi, un tādējādi būt diskriminēti ar papildu birokrātiju, nevajadzīgiem aizliegumiem un viendimensijas ierobežojumiem.

2. Centieni nodrošināt īstu klimata aizsardzību

Klimata izmaiņas ir jāaptur, nekavējoties atsakoties no naftas, oglēm un gāzes. Jāievieš enerģijas ražošanas pāreja uz atjaunojamajiem avotiem un jāveicina pāreja uz bioekonomiku. Ar tādu atjaunojamo izejmateriālu kāds ir koks Eiropas Savienības meži ir šo mērķu sasniegšanas pamatā. Tādēļ aktīva, ilgtspējīga mežu apsaimniekošana ir jāatzīst kā būtiska daļa ES meža stratēģijas ieviešanā. Neiejaukšanās mežu platībās un mežu apsaimniekošanas darbību ierobežošana var palīdzēt klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzes risināšanā tikai īstermiņā un ierobežotā daudzumā, un tas pamatojas uz līgumisku dabas aizsardzību.

Lai atbalstītu izrāvienu visaptverošā bioekonomikā, ir jānostiprina turpmāka ievērojamā mežu potenciāla izmantošana. Ilgtspējīgu koksnes ražošanu nedrīkst apturēt, jo atrodamies globālajā konkurencē un šādas darbības ierobežotu citus meža sniegtos pakalpojumus.

3. Veikuma atlīdzināšana

Mūsu mežu ekosistēmas sniedz dažādus pakalpojumus sabiedrībai. Tie ir ne tikai populāra atpūtas vieta, tie arī nodrošina aizsardzību pret dabas stihijām, filtrē gaisu un ūdeni un sniedz lielisko izejmateriālu ‒ koksni. Klimata krīzes dēļ sniegt visus pieprasītos ekosistēmas pakalpojumus par brīvu kļūst aizvien grūtāk.

Ja sabiedrība no mums pieprasa īpašus ekosistēmas pakalpojumus, par tiem ir jāsaņem godīga atlīdzība. Normatīvajām direktīvām vajadzētu būt vienīgi kā izņēmumam, kamēr līgumiskajiem risinājumiem ir jābūt prioritātei. Ar atbilstošiem finanšu līdzekļiem ir jānodrošina pilna kompensācija par radušos aktīvu vai ienākumu zaudējumiem.

4. Jāņem vērā kompetence

Mežu apsaimniekošanu Eiropā raksturo paaudzēs veidojusies augsta profesionālā kompetence (gan zināšanu, gan pieredzes līmenī), kā arī augsta dažādu biotopu daudzveidība. Desmitiem gadu dalībvalstu mežu politikas ņem vērā reģionālos, sociālos un tehniskos apstākļus un mežu vērtību to apsaimniekotājiem, videi un populācijai.

Tādēļ Padomes 2019. gada 11. novembra un 15. aprīļa secinājumi ir jāiekļauj nākamajās ES meža stratēģijas darbībās. It īpaši nozarē iegūtā tehniskā kompetence un pieredze, kas piemīt mums, mežu īpašniekiem, apsaimniekotājiem un visām mūsu organizācijām, ir pienācīgi jāņem vērā nākamo tiesību aktu, regulu un citu mēru izstrādē, kuriem ir tieša ietekme uz mežu apsaimniekošanu. Jo īpaši tas ir attiecināms uz notiekošo politisko procesu veidošanu, kas izriet no ES meža stratēģijas.

5. Veidojot mežus, kas ir pielāgoti nākotnei

Klimatam atbilstoši meži ir būtiski Eiropas sabiedrības nākotnei no ekonomiskās, sociālās un vides perspektīvas. Šajā procesā būtiski ir Eiropas mežu īpašnieki un to atbildība ir aktīvi vadīt nākotnes ekonomikas un ekoloģijas transformāciju. Lai to sasniegtu, ir nepieciešams atbilstošs juridiskais ietvars, finansiālais atbalsts un drošība, ka no īpašuma ir iespējams gūt ekonomiskus ienākumus. Tas ir minēts arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

Kā mežu īpašnieki esam gatavi audzēt mežus nākotnei un nākamajām paaudzēm ar mūsu ikdienas centieniem un smago darbu. Taču tas nozīmē, ka mums ir jāsniedz tiesības izmantot un brīvi rīkoties ar mūsu īpašumu un darīt mūsu darbu.

6. Pierādītu sistēmu stiprināšana

Neņemot vērā pastāvošo klimata izmaiņu ietekmi, Eiropas meži ir labā stāvoklī un nepārtraukti attīstās, ko arī apstiprina starptautiskās un vietējās mežu uzraudzības un ziņošanas sistēmas. Tas ir rezultāts, kas ir radies no ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas, starppaaudžu domāšanas, kā arī pierādītās mežu īpašnieku un apsaimniekotāju kompetences saistībā ar mežu ekosistēmām. Jebkādai turpmākai attīstībai ir jābūt pamatotai ar deklarācijām un lēmumiem FOREST EUROPE procesā (iepriekš MCPFE), kas jau pašlaik ir apstiprināti un parakstīti.

Ilgtspējīga aktīva meža apsaimniekošana, kā tas ir noteikts FOREST EUROPE procesā, ir jāturpina kā vienojošais elements visām pieejām, lai pilnībā apgūtu daudzveidīgos un daudzfunkcionālos mežu uzdevumus nākotnē.

7. Kompetenču cienīšana

Meži Eiropas Savienībā ir tikpat daudzveidīgi kā to reģioni un apkārtne. Politiskā atbildība un kompetence par šiem mežiem un iesaistītajiem pilsoņiem ir atkarīga no dalībvalsts, kurai arī ir jāpieņem visi ar mežiem saistītie lēmumi atbilstoši valsts likumiem un pamatojoties uz reģionālo un vietējo tehnisko kompetenci.

Uz mežiem pamatotās ES politikas ir nepārprotami pakļautas subsidiaritātes principam. Dalībvalstu kompetence šajā nozarē ir jāciena un subsidiaritātes princips pienācīgi jāievieš, nevis tikai jāpiemin rakstveidā. Tas ir vienīgais veids, kā ES var attaisnot savu moto “Vienoti daudzveidībā”.

Šo deklarāciju apstiprina Eiropas mežu īpašnieku konferences dalībnieki. Konference bija veltīta ES mežu stratēģijai (EUFS) un norisinājās Vīnē, 2021. gada 4. oktobrī.