Šajā kontekstā, ko raksturo nenoteiktība, inflācija, pieprasījuma vājināšanās un koksnes piegādes grūtības, Eiropas parketa tirgus 2022. gadā sasniedza labāko iespējamo, lai gan salīdzinājumā ar 2021. gadu, kad tas piedzīvoja uzplaukumu, saskaņā ar provizoriskajiem rādītajiem, ir vērojams kritums.

Pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no tās uzņēmumiem un nacionālajām asociācijām, FEP – Eiropas Parketa federācija – lēš, ka kopējie patēriņa rādītāji Eiropas parketa tirgū 2022. gadā samazināsies par 8,2% salīdzinājumā ar 2021. gadu. Šis novērtējums jāuzskata par provizorisku prognozi, un tas ir rezultāts balstoties uz optimistiskākajam aplēsēm, kas apspriestas ar ražotāju pārstāvjiem nesen notikušajā FEP valdes sanāksmē Briselē.

FEP uzsver, ka šī ir pirmā prognoze, kas var mainīties, saņemot precizētus datus, kuri tiks paziņoti nākamā gada jūnijā ģenerālās asamblejas laikā Barselonā.

Pēc 2021. gada uzplaukuma, kura laikā parketa patēriņš Eiropā pieauga par 6,2% un sasniedza līmeni, kāds nav bijis vērojams pēdējos 10 gados, 2022. gadā parketa patēriņš samazinājās gandrīz visos Eiropas tirgos, īpaši otrajā pusgadā, salīdzinot ar to pašu periodu 2021. gadā. Izaugsme, ko radīja mājokļu renovācija, ir beigusies, savukārt jaunu ēku būvniecības samazināšanās ietekme, kas atspoguļo pieaugošās izmaksas un procentu likmes, reāli būs jūtama 2023.-2024. gadā.

Kā parasti, rezultāti dažādās valstīs ir atšķirīgi. Zviedrijā tirgus ir bijis nemainīgs, tomēr 2023. gadā sagaidāms ievērojams samazinājums jo gaidāma jaunu ēku būvniecības lejupslīde. Šveicē, savukārt, parketa patēriņš pieauga par 9%. Pārējās Eiropas valstis ziņo par tirgus samazināšanos. Tas jo īpaši attiecas uz Austriju, Franciju un Vāciju, kur ir divciparu samazinājums procentuālā izteiksmē.