Koksnes pieprasījuma pieaugums, lai sasniegtu ES atjaunojamās enerģijas mērķus, arvien vairāk tiek rūpīgi pētīts, saistībā ar tā potenciālu palielināt ES atkarību no importa un radīt zemes izmantošanas izmaiņas ārvalstīs, ar saistītu ietekmi uz klimatu un bioloģisko daudzveidību.

Raksts tiek balstīts uz pētījumiem par koksnes primārā patēriņa līmeņiem, t.i.- saistībā ar ekoloģiskās pēdas nospiedumu mežā, un izstrādājot atsauces vērtības ilgtspējības salīdzinošajai vērtēšanai (t.i., saistībā ar zemes izmantošanas mērķiem), lai uzlabotu koksnes un meža izmantošanas sistēmisko uzraudzību. Konkrētāk, tiek apskatītas nākotnes tendences, lai izvērtētu, kā pašreizējā ES politika var ietekmēt mežus ES un globālā mērogā. Nākotnes pieprasījuma scenāriji tiek balstīti uz aprēķiniem, kas ir iegūti un pielāgoti no literatūras, lai aprakstītu attīstību pie dažādu scenāriju pieņēmumiem. Rezultātos tiek atklāts – ir aprēķināts, ka līdz 2030.gadam novērtētie ES patēriņa līmeņi uz vienu iedzīvotāju ir ļoti nesamērīgi salīdzinājumā ar pārējo pasauli. ES patēriņa scenāriji, kas balstās uz ~40% ES atjaunojamās enerģijas mērķu daļas sasniegšanu, izmantojot koksni, pārsniegtu gan ES, gan globālo ilgtspējīgas apgādes kapacitātes etalonvērtību diapazonu 2030.gadā. Kopumā, iegūtajos datos tiek apstiprinātas literatūrā sniegtās norādes par palielinātu risku problēmas izmaiņām, gan tajā, cik daudz koksnes ir nepieciešams, lai sasniegtu atjaunojamās enerģijas mērķus, gan arī tajā, no kurienes šī koksne tiek iegūta. Tiek diskutēts, ka ilgtspējīgu koksnes patēriņa līmeni vajadzētu raksturot ar balansu starp apgādi (ko ir iespējams iegūt no meža ilgtspējīgā veidā) un pieprasījumu (cik liels ir patēriņš uz vienu iedzīvotāju, ņemot vērā taisnīgas daļas konceptu). Lai sasniegtu šo mērķi, nākotnes pētījumos vajadzētu samazināt datu trūkumu, palielināt metodoloģijas robustumu un risināt drošas darbības telpas koncepta sociāli-politisko leģitimitāti saistībā ar mērķiem nākotnē. Ir jāatbalsta koksnes atkārtota izmantošanu ekonomikā, lai palielinātu apgādes iespējas.

Pilnu rakstu lūdzam lasīt