Galvenie biomasas veidi, ko iegūst tieši enerģijas iegūšanai, ir koksne, daži pārtikas kultūraugi un visi daudzgadīgie enerģijas kultūraugi: tieši enerģijai iegūtā koksnes biomasa galvenokārt sastāv no kokiem un krūmiem, ko ievāc tradicionāliem ēdiena gatavošanas un apkures vajadzībām.

Eiropas Parlaments 14. septembrī nobalsoja par primārās koksnes biomasas atzīšanu par atjaunojamo enerģijas avotu. Tas atbilst tās iepriekšējai klasifikācijai gan saskaņā ar pirmo Atjaunojamo energoresursu direktīvu (RED), gan RED II.

Primārā koksnes biomasa ir būtisks atjaunojamās enerģijas avots, lai sasniegtu ES Parlamenta mērķi līdz 2030. gadam palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru līdz 45% un līdz 2050. gadam sasniegt ES mērķi par oglekļa neitralitāti.

Markuss Pīpers (Markus Pieper), Parlamenta deputāts, kurš vada RED III, teica: “Viens ir skaidrs: koksnes biomasa ir enerģijas pārejas pamatelements, un, neraugoties uz kreisi zaļo Eiropas Parlamenta deputātu balsojumu, to joprojām var uzskatīt par atjaunojamo enerģiju. Jaunā direktīva noteiks vajadzīgo sistēmu, lai panāktu pēc iespējas lielāku CO2 samazināšanas efektu un neradītu situāciju, ka mūsu mežus nākotnē dedzina. Es paļaujos uz to, ka dalībvalstis ievēros mūsu priekšlikumus procedūras (“trialoga”) gaitā.”

Kā skaidro ES Parlaments, koksne, kas nāk tieši no meža, t. i., enerģētiskā koksne un mežizstrādes atliekas, vairs netiek uzskatītas par atjaunojamo enerģiju, un tās nevar ieskaitīt ES atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanā.

Tā vietā meža nozares blakusproduktus arī turpmāk uzskatīs par atjaunojamo enerģiju.