No šī gada 11. līdz 13. septembrim, Tallinā, Igaunijā norisinājās jau 3. FSC Boreālā sanāksmē. Dalību sanāksmē ņēma arī LMSP Padomes priekšsēdētājs Māris Liopa un izpilddirektors Jānis Švirksts.

Boreālajiem mežiem veltītajā sapulcē tika apspriesti divi galvenie temati — ilgtspējīga intensifikācija (II) un neskartas meža teritorijas (NMT). Tika pārrunāti arī jaunumi saistībā ar jaunākajiem sasniegumiem NMT indikatoru izveidē. Sapulcei bija stratēģiska un politiska ievirze; tajā netika spriests par tehniskajām standarta izstrādes problēmām, kā arī tika plānots īstenot tālāk minētos mērķus:

Noteikt tēmas, kas tiks virzītas sagatavošanai un apspriešanai 2019. gadā paredzētajā FSC Ilgtspējīgās intensifikācijas forumā.Apkopot ar boreālajiem mežiem saistītus ieteikumus attiecībā uz iespēju izveidot FSC biedru un sertificētu speciālistu konsultatīvo grupu, kuras pārziņā būtu ilgtspējīgā intensifikācija.Saņemt detalizētu informāciju par jaunumiem attiecībā uz valsts mēroga NMT standartiem boreālo mežu izplatības valstīs, it īpaši par problēmām un iespējām, kā arī par brīvas, iepriekšējas un apzinātas piekrišanas (Free Prior Informed Consent — FPIC) prasību interpretēšanu praksē.Apspriest NMT pārvaldību sertificētos boreālajos mežos un kontrolētas koksnes ieguves teritorijās.Apspriest FSC iespējas neskartās meža teritorijās sertifikācijas robežās un ārpus tām.

Pirms katras sesijas kāds sapulces dalībnieks teica ievadrunu, ko izmantoja kā diskusijas kodolu, un pēc tam cits dalībnieks pauda savas sākotnējās pārdomas par šo tematu. Sagatavotās prezentācijas un atbildes uz tām nodrošināja diskusiju materiālu.

Diskusijas un prezentācijas tika organizētas atbilstoši kopējo vērtību jēdzienam, proti, tādu priekšrocību izveidei, kas ir atbilstošas un nozīmīgas visu kameru redzējumā. Ievadsarunā tika uzsvērts, ka galvenais uzdevums ir meklēt kopējos aspektus un pievērsties tiem, nevis problēmām.

Pasākumu apmeklēja ap 60 cilēku no tādām valstīm, kā Kanāda, Somija, Brazīlija, Igaunija, Latvija, Zviedrija, Šveice u.c.

Sapulces ievadsarunu un jaunāko informāciju par FSC sasniegumiem sniedza Kims Karstensens. (Kim Carstensen). Karstensens izklāstīja par jaunākajiem sasniegumiem FSC darbā, konkrēti par boreālajiem mežiem, tostarp par kontrolētās koksnes stratēģiju, uz risku balstītām pieejām un brīvu, iepriekšēju, apzinātu piekrišanu (FPIC 2.0). Kims stāstīja arī par FSC plāniem saistībā ar Risinājumu forumu par ilgtspējīgo intensifikāciju 2019. gada pirmajā pusē un atklāja vairākas idejas par FSC lomu diskusijās par neskartām meža teritorijām.

Pirmajā sapulces sekcijā dalībnieki tika iepazīstināti ar ilgtspējīgās intensifikācijas tematu un FSC iecerēm attiecībā uz dažādo interešu grupu piesaistīšanu. Tika izskaidrots mazo īpašnieku, pamatiedzīvotāju un vides aizsardzības organizāciju skatījums, izpētot tematus, kas sīkāk jāapspriež 2019. gadā paredzētajā Risinājumu forumā.

Dažas nedēļas pirms sapulces biedri un sertificētie speciālisti saņēma aicinājumu norādīt un iecelt biedrus, kuri piedalīsies konsultatīvā grupā, gatavojoties Ilgtspējīgās intensifikācijas risinājumu forumam. Aicinājumā tiks iekļauti komisijas darba noteikumi un neliels ievadteksts attiecībā uz tematu un jautājumiem, kas FSC ir jārisina. Šajā daļā tiks prezentēts arī ziņojums par Skandināvijas pieeju ilgtspējīgajai intensifikācijai, un tiks sākta diskusija par iespējām un problēmām, pamatojoties uz Kanādas mežu lietu.

Ilgtspējīgā intensifikācija boreālajos mežos. Ievads — Annika Nurdīna (Annika Nordin) (Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitāte, Future Forests)

Termins “intensifikācija” bieži tiek lietots saistībā ar mežu pieaugumu, proti, pieauguma veicināšanas stratēģijām vai metodēm. Tomēr pastāv iespējas, kā intensificēt mežu izmantošanu bez konkrēta mērķa veicināt ražošanas pieaugumu, jo intensīvas pārvaldības režīms ir nepieciešams arī daudziem citiem ekosistēmas pakalpojumiem, ne tikai koksnes ražošanai. Turklāt rodas jautājums, kā definēt ilgtspējīgo intensifikāciju pretstatā intensifikācijai, kas nav ilgtspējīga.

Annika Nurdīna nosaka dažādas intensifikācijas un mežu pieauguma veicināšanas stratēģijas un metodes, lai veicinātu dalībnieku kopējo pamata izpratni par definīcijām, jaunākajiem notikumiem un aktuālajām debatēm saistībā ar ilgtspējīgo intensifikāciju.

Mežu īpašnieki un ilgtspējīgā intensifikācija — Janne Naraka (Janne Näräkkä) (Somijas Mežrūpniecības federācija)

Ilgtspējīgās intensifikācijas jēdziens no mežrūpniecības perspektīvas. Piemēri par ilgtspējīgās intensifikācijas jēdziena ieviešanu praksē lielajiem uzņēmumiem un mazajiem lauksaimniekiem boreālajā mežā, problēmas un iespējas.

Pamatiedzīvotāji un ilgtspējīgā intensifikācija — Dženija Vika Kārlsone (Jenny Wik Karlsson) (Sámiid Riikkasearvi)

Koncentrēts skatījums uz pamatiedzīvotāju ainavā un to ekoloģiskajām, kultūras un garīgajām vērtībām. Informācija par pamatiedzīvotājiem.

Ekoloģiskās perspektīvas un ilgtspējīgā intensifikācija — Nikolajs Šmatkovs (Nikolay Shmatkov) (Krievijas WWF)

Prezentācija par ilgtspējīgās intensifikācijas ekoloģisko perspektīvu, identificējot vides aizsardzības ieinteresēto pušu intereses un bažas saistībā ar boreālajiem mežiem.

Trešdiena, 12. septembris

Ekskursija — Tornator Eesti OÜ — Cert. Cod. NC-FM/COC-026061; licences numurs FSC-C132610

Diskusijas

Neskartās meža teritorijas FSC valstu standartos

Tika saņemta informācija par jaunākajiem sasniegumiem valstu NMT standartu izstrādē no Krievijas un Kanādas; pēc tam tika teikta ievadruna par to, cik svarīgi ir nodrošināt aizsardzības vērtības un koksnes piegādi, izmantojot FSC sertifikāciju un izpratni par neskarto meža teritoriju saistību ar kontrolēto koksni.

Jaunākā informācija no Krievijas — Mihails Karpačevskis (Mikhail Karpachevskiy)

Jaunākā informācija no Kanādas — Fransuā Difrēns (Francois Dufresne)

Kanādas FSC izstrādāto NMT indikatoru nodrošinātās iespējas un radītās problēmas. Par ko vēl ir jārunā Standartu izstrādes grupai?

Vai sertifikācija un aizsardzība var vienlaikus nodrošināt vērtību saglabāšanu un koksnes krājumus? — Dženeta Samnere (Janet Sumner) (Wildlands League, Kanāda)

Kā sertifikācija var veicināt mežu aizsardzību, saglabājot līdzsvaru starp ainavu un ar tām saistīto vērtību saglabāšanu un nepieciešamajiem koksnes krājumiem? Kādos veidos aizsardzību var samērot ar priekšrocībām, ko sniedz mežu produkcija kā dabīgs un ilgtspējīgs resurss? Vai pastāv NMT sertifikācijas veicināšanas iespējas, ko vajadzētu izpētīt?

Neskartās mežu teritorijas, to definīcijas un mērogs — Rods Teilors (Rod Taylor) (Pasaules Resursu institūts)

Kā tiek ietekmēts mērogs un ainava, ja tiek piemērots dažu organizāciju ierosinājums samazināt līdzšinējo 50 000 ha ierobežojumu? Kā šāda definīcija ietekmētu FSC sertifikāciju? Kā izprast šī ierosinājuma pamatojumu un sekas boreālajiem mežiem un ieinteresētajām pusēm?

Ceturtdiena, 2018. gada 13. septembris — neskartās mežu teritorijas (NMT)

Valdības loma NMT aizsardzībā — Ketlīna Makfadena (Kathleen McFadden), Dabas resursu ministra vietniece, Ontario

Valdības ir galvenās atbildīgās par mežu pārvaldību un cieši sadarbojas ar uzņēmumiem, lai sagatavotu mežu pārvaldības plānus un pārraudzītu to īstenošanu. Valdības pieņem savas noteikumu kopas, un ir svarīgi, lai FSC tās atzītu. Kā valdības un FSC var sadarboties jautājumos, kas saistīti ar mežiem? Kā FSC kopīgo vērtību pieeja var palīdzēt valdībām sertificētajā teritorijā un ārpus tās, lai aizsargātu neskartās mežu teritorijas?

Koncentrēts skatījums uz pamatiedzīvotāju ainavām un ekoloģiskajām, kultūras un garīgajām vērtībām — Deivids Flads (David Flood) (Nishnawbe-Aski Nation)

Daži fundamentāli NMT aspekti pamatiedzīvotāju komūnām ir to ekoloģiskās, kultūras un garīgās vērtības, kā arī pamatiedzīvotāju kultūrainavu (Indigenous Cultural Landscapes — ICL) un NMT pārklāšanās. Kādas ir pamatiedzīvotāju ainavu iespējas FSC sertifikācijas kontekstā? Kāda ir FPIC 2.0 loma šajā jautājumā?