Tā interaktīvajā seminārā par "Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju 2050. gadam." Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore I. Prūse apgalvo, ka Latvija kā zaļa valsts esot mīts un ka Latvijas mežu sektorā nu jau pāris gadus absolūtos skaitļos vērojamas emisijas, nevis CO2 piesaiste un ka nociršanas rezultātā samazinātā piesaiste pārsniedz esošo un jaunu iestādīto koku radīto pieaugumu šī "it kā" negatīvā tendence ir novērojama katru gadu.

Bet kā ir patiesībā?

Atbilstoši Valsts meža dienesta datiem, laika posmā no 2005 - 2015 gadam ciršanas apjomi valstī ir bijuši stabili, jeb aptuveni 11 milj. m3 gadā.

Šajā sakarā grūti rast korelāciju starp izteikto apgalvojumu un skaitļiem, atbilstoši Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" datiem koksnes pieaugums Latvijas mežos ir 26 milj. m3 gadā, bet dabiskais atmirums 6 milj. m3 gadā, līdz ar to potenciālais papildus koksnes ieguves apjoms vērtējams līdz pat 9 milj. m3, institūta zinātnieki jau iepriekš ir norādījuši, ka pāraugušu audžu degradācija un koku fiziska sapūšana mežā ir bijis būtisks CO2 emisiju avots - diemžēl šāda veida informācija netiek atzīta par "pareizajam tonim" atbilstošu.