Indijas straujā atveseļošanās no C19 pandēmijas ir veicinājusi dažādu nozaru izaugsmi, un kokmateriālu importa sektors piedzīvo ievērojamu uzplaukumu.

Pieprasījums pēc mēbeļu sastāvdaļām ir strauji pieaudzis, jo ir parādījušies daudzi tiešā patērētāja (D2C) zīmoli, kas visā valstī izveidoja lielas ražotnes. Jāatzīmē, ka nozare ir ne tikai atgriezusies pirmspandēmijas līmenī, bet pat pārsniegusi tā apjomu.

Viens no galvenajiem kokapstrādes nozares paplašināšanās virzītājspēkiem ir pieaugošais pieprasījums gan pēc lapu koku, gan skujkoku baļķiem. Pieprasījums pēc tīkkoksnes, ko galvenokārt ieved no Dienvidamerikas un Āfrikas, ir ievērojami pieaudzis. Tāpat arī Eiropas lapu koksne ir piedzīvojusi ievērojamu pieaugumu, un daļa pircēju ar nepacietību gaida turpmāku cenu samazinājumu.

Īpaši rosīgs ir bijis zāģmateriālu tirgus, kurā strauji pieauga pieprasījums pēc skujkoksnes, piemēram, priedes un egles. Iepakojuma nozarei, ko veicina eksporta pieaugums, ir nepieciešams vairāk paliktņu un kastu, tādējādi radot paaugstinātu pieprasījumu pēc šiem materiāliem. Turklāt, pieaugot mājokļu, jo īpaši villu celtniecībai, ir palielinājies pieprasījums pēc tādiem koksnes ražojumiem kā durvis, logi un paneļu apdare iekšdarbiem.

Indijas tirgū parādās tendence būvēt koka mājokļus, jo īpaši tūristu galamērķos, piemēram, viesnīcas un vasarnīcas. Šī tendence ne tikai palielina pieprasījumu pēc koka izstrādājumiem, bet arī paver jaunas iespējas būvniecības nozarei un vietējiem amatniekiem.

Tomēr saplākšņa nozare saskaras ar virkni problēmu. Saplākšņa ražotnes cīnās ar “serdes finiera” deficītu (“serdes finieris” ir saplāksnis, kura visi slāņi ir izgatavoti no finiera, kura plakne ir orientēta paralēli paneļa virsmai), un aktīvi meklē jaunus eikalipta serdes finiera piegādātājus. Neraugoties uz šo šķērsli, kopējā nozares izaugsme joprojām ir spēcīga, jo īpaši Amerikas lapu koksnes jomā, kas šajā gadā piedzīvoja ievērojamu izaugsmi.

Attiecībā uz cenu noteikšanu, nežāvētu zāģmaterialu cenas Gandhidhamā pēdējo trīs nedēļu laikā ir saglabājušās stabilas. Dienvidamerikas priedes zāģmateriāli tiek pārdoti par 501 INR par kubikpēdu, bet Austrālijas radiata priedes zāģmateriāli – par 561 INR par kubikpēdu. Eiropas žāvētu zāģbaļķu cena ir 621 INR par kubikpēdu.

Tomēr jāatzīmē, ka pieprasījums pēc celtniecības materiāliem, tostarp pēc koksnes, pašlaik ir neliels. Iespējams, ka tas ir saistīts ar dažādiem faktoriem, piemēram, ekonomikas lejupslīdi un neskaidrībām nekustamā īpašuma nozarē. Neraugoties uz šo īslaicīgo lejupslīdi, kopējās prognozes attiecībā uz mēbeļu un kokapstrādes nozari Indijā joprojām ir optimistiskas, ņemot vērā stabilu nozares atveseļošanos un notiekošo attīstību.

Uzņēmējdarbības veikšana Indijā ir kļuvusi arvien dārgāka, galvenokārt tāpēc, ka procentu likmes starp aizdevumiem mājokļa iegādei un aizdevumiem uzņēmējdarbībai ir atšķirīgas. Bankas dod priekšroku zemāka riska mājokļu kredītiem, kā rezultātā mājokļu kredītu procentu likmes ir aptuveni 10%. Turpretī uzņēmējdarbības aizdevumu procentu likmes svārstās no 10% līdz 25%. Šī atšķirība rada papildu spiedienu uz uzņēmējiem un uzņēmumu īpašniekiem, radot grūtības nodrošināt pieejamu finansējumu uzņēmējdarbības paplašināšanai un darbībai.

Nobeigumā jāsecina, ka Indijas kokrūpniecība ir piedzīvojusi ievērojamu izaugsmi, valstij atgūstoties no C19 pandēmijas sekām. Līdz ar D2C zīmolu izveidi un pieaugošo pieprasījumu pēc mēbeļu sastāvdaļām nozare ir pārsniegusi pirms pandēmijas pieredzēto līmeni. Tomēr problēmas saplākšņa nozarē un pašreizējais zemais pieprasījums pēc celtniecības materiāliem rada pagaidu šķēršļus. Neraugoties uz to, nozares kopējā attīstības tendence joprojām ir pozitīva, un pašreizējie centieni novērst Indijas uzņēmumu finansēšanas atšķirības veicinās nozares ilgtspējīgu izaugsmi un labklājību.