No 9. līdz 12. maijam Ķelnē notikušajā izstādē Interzum 2023 kopīgs lapu koksnes tirgotāju viedoklis bija: tirgus, kas 2022. gada otrajā pusē ievērojami palēninājās, arī šogad ir ļoti piezemēts.

Daudz tika pieminēta ekonomiskā nenoteiktība kara Ukrainā dēļ, ārkārtīgi augstās enerģijas izmaksas, augošā inflācija, kas savukārt izraisa procentu likmju paaugstināšanos, un patērētāji, kas kļūst arvien piesardzīgāki pēc iepriekšējo divu gadu lielajiem apjomiem C19 laikā.

Mājokļu labiekārtošanas bums, kas sākās pandēmijas periodā un veicināja lapu koksnes kokmateriālu pārdošanu Eiropā, un ko veicināja arī valdību veiktie stimulējošie pasākumi, tagad ir beidzies.

Šis neoficiālais viedoklis saskan ar oficiālo ekonomisko analīzi, ko veic, piemēram, SVF, kura aprīlī publicētajā jaunākajā ziņojumā par Eiropas reģionālās ekonomikas perspektīvām norādīts, ka “Eiropai ir sarežģīts uzdevums vienlaikus samazināt inflāciju, uzturēt ekonomikas izaugsmi un saglabāt finanšu stabilitāti, jo tā cīnās ar Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītās enerģētikas krīzes sekām un C19 pandēmijas sekām. Lai gan inflācija samazinās, tā joprojām ir ļoti augsta, un kopš pagājušā gada vidus izaugsme ir strauji kritusies, tā kā inflācija samazināja mājsaimniecību reālos ienākumus”.

Daudzus lapu koksnes importētājus Eiropā no pagājušā gada vasaras pārsteidza dažu lapu koksnes produktu, tostarp no Dienvidaustrumāzijas un Ziemeļamerikas, kā arī zemāku šķiru Eiropas lapu koksnes produktu cenu straujais kritums.

Cenu kritumu izraisīja straujais pieprasījuma samazinājums pasaulē pagājušajā gadā, jo visas lielākās ekonomikas, tostarp ASV, Ķīna un Eiropa, piedzīvoja lejupslīdi.

Globālais fraktēšanas likmju indekss (saskaņā ar Statista datiem) samazinājās no 10 361 ASV dolāra par 40 pēdu konteineru 2021. gada septembrī līdz 2 119 ASV dolāriem 2022. gada decembrī. Dažos maršrutos kritums bija vēl lielāks, piemēram, viens Apvienotās Karalistes Āzijas saplākšņa importētājs norādīja, ka šajā periodā kritums no Dienvidaustrumāzijas uz Apvienoto Karalisti ir bijis no augstajiem 18 000 ASV dolāru līdz tikai 1 800 ASV dolāriem.

Tā kā cenas pasaules tirgos samazinājās, lapu koksnes importētāji Eiropā, kas 2022. gada pirmajā pusgadā bija veikuši lielus iepirkumus, konstatēja, ka tagad viņiem ir daudz pārlieku dārgu krājumu, kurus arvien grūtāk pārdot. Pēdējo sešu mēnešu laikā importētāji, lai saglabātu naudas plūsmu, lēnām atbrīvojās no šiem krājumiem, turklāt bieži vien ar zaudējumiem.

Lai gan šāda ir vispārējā aina, situācija ir bijusi ļoti atšķirīga visā lapu koku koksnes tirdzniecībā Eiropā un atkarīga no koku sugām un galaproduktiem. Problēmas, kas saistītas ar lieliem pārvērtētu produktu krājumiem, jo īpaši attiecas uz tropu lapu koksni – Indonēzijas kokmateriāliem, tostarp Bangkirai dēļu segumiem un lamināta logu brusām. Tas attiecas arī uz mērenā klimata joslas koksni – Amerikas lapu koku koksni un Eiropas ozolkoka grīdas segumu kategorijām.

Attiecībā uz Āfrikas zāģmateriāliem no lapu koku koksnes, lai gan cenas esošajiem Eiropā esošajiem krājumiem ir samazinājušās, jo pagājušajā gadā tika ievesti lieli apjomi un patēriņš ir bijis lēns, Āfrikas zāģētavu nākotnes pasūtījumu pieejamība šā gada otrajā pusē ir ierobežota, un cenas ir stabilas. Paredzams, ka tās saglabāsies arī turpmāk. Tas atspoguļo Āfrikas ražotāju kopējo izmaksu pieaugumu, ko izraisa degvielas un enerģijas cenu inflācija, kā rezultātā samazinās produkcijas ražošana.

Kamerūnas eksporta nodokļa palielināšana no 10-15% no zāģmateriālu FOB vērtības arī ir veicinājusi nākotnes līgumu cenu paaugstināšanos.

Pēc visiem dārzu labiekārtošanas darbiem pandēmijas laikā Eiropas tropu lapu koksnes dēļu tirgus tagad ir palēninājies. Eiropas importētājiem ir lieli krājumi, kas pērn iepirkti par augstām cenām, un viņi neiesaistās jaunu piegāžu tirgū.

Tā kā pieprasījums ir tik vājš, Malaizijas un Indonēzijas eksportētājiem ir bijušas grūtības censties panākt augstākas FOB cenas, reaģējot uz mazāku mežizstrādes un ražošanas apjomu.

Amerikas lapu kokmateriālu cenu svārstības pēdējo divu gadu mēnešos ir ietekmējušas pieprasījumu pēc tām tropu sugām, kurām ir tieša konkurence. Visredzamākā pārklāšanās ir tirgū ar tādām tropu sugām kā ayous, okoume un abura/bahia, kas tieši konkurē ar Amerikas tulpjukoka koksni (tulpjukoka koksne ir zaļgani dzeltenīga koksne, kas iegūta no Ziemeļamerikas austrumu daļā augošā tulpjukoka), ko izmanto interjera galdniecībā un mēbeļu ražošanā.

No 2020. gada līdz 2022. gada sākumam Amerikas tulpjukoka koksnes cenas strauji pieauga, bet pēc tam, sākot no pagājušā gada vidus, strauji kritās. Amerikas sugu koksnes pieejamība par zemām cenām tagad vēl vairāk samazina pieprasījumu pēc tropu kokmateriāliem Eiropā.

Amerikas lapu koku un tropu lapu koku izmantošanas apjoms Eiropas tirgū pārklājas, jo turpina pieaugt termiski modificētu Amerikas lapu koku, kas piemēroti ārējam pielietojumam, ražošanas apjomi. Agrāk termiskai modifikācijai priekšroka tika dota ošiem, bet, tā kā šīs sugas koksnes ražošanas apjomi strauji samazinājās sakarā ar Smaragda ošu serdes slimību ASV, uzmanība tagad ir pievērsta sarkanajam ozolam un tulpjukokam.

Saskaņā ar Interzum izstādes tirgotāju ziņojumiem Eiropas koka mēbeļu un grīdas segumu tirgus ir īpaši vājš. Dažviet reģionā tika saņemti pozitīvi ziņojumi par pieņemamu aktivitāti logu un durvju ražošanas nozarēs.

Kopumā bažas par nākotnes perspektīvām šķiet īpaši izteiktas Vācijā un dažās Centrāleiropas valstīs, kuras vistiešāk ietekmējis karš Ukrainā.

Daži pozitīvāki ziņojumi tika saņemti no Itālijas, Spānijas, Francijas, Nīderlandes un Īrijas tirgotājiem. Pārskati no Apvienotās Karalistes bija ļoti dažādi, kopumā radot iespaidu par ļoti gausu gada sākumu, bet ar pieaugošu optimismu, ka lejupslīdes sliktākais posms jau ir beidzies. Apvienotās Karalistes krājumos sāk parādīties deficīts, un arvien vairāk importētāju veic pasākumus, lai to aizpildītu. Tas atspoguļo ekonomikas datus kopumā.

Pozitīvi vērtējams tas, ka SVF Reģionālās ekonomikas perspektīvas ziņojumā norādīts, ka Eiropā šoziem izdevās izvairīties no pilnīgas recesijas, pateicoties ievērojami zemākām enerģijas cenām un valdības veiktajiem atbalsta pasākumiem.

Gaidāms, ka kontinenta tautsaimniecības izaugsme šogad turpināsies lēnā tempā – 0,7%, bet 2024. gadā pieaugs līdz 1,4%, jo “pakāpeniski mazināsies pretvējš”, samazinoties enerģijas cenām, mazināsies piedāvājuma ierobežojumi, palielināsies mājsaimniecību pirktspēja un “nedaudz samazināsies stingrāku finanšu nosacījumu ieviešana nākamā gada beigās”.

Prognozēts, ka šogad IKP pieaugs par 1,5% Spānijā, par 1% Nīderlandē, par 0,7% Itālijā un Francijā un par 5,6% Īrijā. Tomēr paredzams, ka IKP Vācijā un Apvienotajā Karalistē šogad saruks attiecīgi par 0,1% un 0,3%.