Jaunajā pētījumā, ko vadīja EFI pētnieces Timokleja (Kleo) Orfanidu un Mariana Hasegava, tika pētīta koksnes tekstilšķiedru un moderno koka ēku potenciālā ietekme uz vidi, kas nav saistīta ar klimatu.

Koka tekstilšķiedru un koksnes materiālu ražošana un izmantošana ēkās pēdējos gados ir kļuvusi aizvien populārāka, jo tā ir saistīta ar oglekļa dioksīda uzglabāšanas un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas iespējām. Tiek ziņots, ka ar (koksnes) izstrādājumu apstrādi, ražošanu, izmantošanu un utilizāciju var būt saistīta arī cita ietekme uz vidi, piemēram, paskābināšanās, ūdens un gaisa piesārņojums vai bioloģiskās daudzveidības zudums. Pašlaik šī ietekme nav pilnībā izpētīta. Tajā pašā laikā nav pieejami sistemātiski pētījumi par ar klimatu nesaistītu ietekmi uz vidi, kas rodas visā koksnes tekstilšķiedru un modernu koka ēku aprites cikla posmā.

Jaunais EFI ziņojums par koksnes tekstilšķiedrām un modernām koka ēkām ir balstīts uz salīdzinošiem aprites cikla novērtējuma (LCA) pētījumiem un ekspertu intervijām. Autori iepazīstina ar paredzamo tehnoloģiju attīstību, kas atbalsta koksnes šķiedru un moderno koka ēku attīstību vides ilgtspējas virzienā. Viņi arī sniedz ieskatu par koksnes tekstilšķiedru un moderno koka ēku attīstības ierobežojumiem.

Autori uzsver trīs atziņas, ko var gūt, aplūkojot koksnes tekstilšķiedras un modernās koka ēkas no aprites cikla viedokļa:

Ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot mērījumus, ko izmanto ietekmes uz vidi rādītāju kvantitatīvai noteikšanai, jo īpaši saistībā ar dažādiem faktoriem, kas ietekmē meža produktu vides ilgtspēju. Standarta LCA pētījumi, ko izmanto, lai kvantitatīvi noteiktu ietekmi uz vidi, neatspoguļo reālus scenārijus tādām dabas sistēmām kā mežs, tāpēc ir jāpārdomā šo LCA ietekmes novērtēšanas metožu, rādītāju un to parametru piemērojamība.

Mums ir jāiegulda līdzekļi pētniecībā un izstrādē, lai atbalstītu ilgtspējīgu materiālu izstrādi un jaunu koksnes izstrādājumu aprites principu visā to aprites ciklā. Vides ilgtspējas apsvērumi un aprites princips ir jāiekļauj jau produktu izstrādes sākumposmā. Svarīgi ir samazināt smagu ķīmisko vielu izmantošanu un samazināt kopējo ķīmisko vielu ieguldījumu.

Nepieciešami ieguldījumi tehnoloģijās, lai vēl vairāk uzlabotu energoefektivitāti, tādējādi vēl vairāk samazinot atkarību no fosilās enerģijas. Produktu ražošanā izmantotais enerģijas sadalījums ir svarīgs faktors, kas palīdz uzlabot abu nozaru vides profilu. Ražošanas procesos priekšroka jādod atjaunojamiem enerģijas avotiem, jo īpaši izvēloties biomasu, kas nav koksnes biomasa. Koksni ražošanas procesā būtu vēlams izmantot kā izejvielu ražojumiem, nevis kā enerģijas avotu.
Ziņojums ir pieejams šeit: https://doi.org/10.36333/k2a06
Pilna atsauce: Orfanidou, T., Hassegawa, H., Leskinen, P., Sixta, H., Oinas, P., Cardellini, G. 2023. Koksnes tekstilizstrādājumi un modernas koka ēkas. Knowledge to Action 6, European Forest Institute. https://doi.org/10.36333/k2a06
Skatīt pētījumu