Koksnes cenas pasaules tirgū turpina kristies. Ziemeļamerikā samazinās pieprasījums pēc zāģmateriāliem. Iemesls – strauji pieaug hipotekāro kredītu procentu likmes un samazinās būvniecības attīstība.

Aprīļa beigās zāģmateriāli nākotnes līgumu tirgū tika tirgoti par aptuveni 500 ASV dolāriem par tūkstoti dēļu pēdu (1000 mfbm = 2,34 m³) Jāpiezīmē, ka šī gada marta vidū zāģmateriāli joprojām maksāja nedaudz vairāk par 620 ASV dolāriem (par tūkstoti dēļu pēdu), kas liecina par zāģmateriālu cenas kritumu par aptuveni 20% tikai dažu nedēļu laikā. Pēdējo reizi tik zemas koksnes cenas nākotnes līgumu tirgū bija pagājušā gada novembrī.

Galvenais cenu krituma iemesls – Ziemeļamerikas nekustamo īpašumu nozarē turpina pasliktināties pieprasījums, kas ir ārkārtīgi svarīgs zāģmateriāliem, kālab arī zāģmateriālu tirgus tendences rādītājs kopumā ir “strauji lejupvērsts.” Pircēji lielākoties nevēlas ieguldīt, jo cer uz cenu turpmāku korekciju. Tajā pašā laikā kokzāģētavas ziņo par lielām kokmateriālu krājumu rezervēm.

Vienlaicīgi ASV atkal ir samazinājušies zāģētavu neizpildīto pasūtījumu apjomi. Pircēju vilcināšanos ievērojami veicināja nesenie dati par vienģimenes mājokļu būvniecības aktivitātēm (respektīvi, to mazināšanos) un būvatļauju izsniegšanas kritumu.

Hipotēku kredītu likmju pieaugums un mājokļu būvniecības uzsākšanas kritums

ASV mājokļu būvniecības aktivitāšu samazinājums martā bija vērtējams kā lielākais kopējais mājokļu būvniecības kritums kopš pandēmijas sākuma 2020. gada aprīlī. Ieguldījumi mājokļos 2023. gada 2. pusgadā tomēr atjaunojās pēc krituma, kas ilga deviņu ceturkšņus pēc kārtas. Tas ir ilgākais tāda veida periods kopš mājokļu tirgus sabrukuma ASV 2006. gadā.

Kopējais ASV mājokļu būvniecības apjoms 2024. gada martā bija 1,321 milj. vienību, kas ir samazinājums par -14,7% salīdzinājumā ar 1,549 milj. vienībām februārī un samazinājums par -4,3% salīdzinājumā ar to pašu 2023. gada periodu, kad bija 1,380 milj. vienības.

Būvnieki cīnās ar mainīgajām procentu likmju perspektīvām. Augstākas procentu likmes ietekmē pieprasījumu un palielina kapitāla izmaksas. Saskaņā ar ASV lielākās hipotēku bankas Freddie Macs prognozēm ASV nekustamā īpašuma cenu prognozes jau izskatās pavisam savādāk nekā pirms mēneša,– tā ziņo ASV biznesa laikraksts Fortune.

Gada sākumā negaidīti augstie inflācijas rādītāji sagrāva cerības, ka FED drīzumā samazinās procentu likmes. Tas izraisīja ASV obligāciju ienesīguma un hipotekāro kredītu likmju pastāvīgu kāpumu.

Aprīļa vidū FED priekšsēdētājs Džeroms Pauels (Jerome Powell) apstiprināja tirgū valdošās bažas, sakot, ka procentu likmes saglabāsies pašreizējā līmenī “tik ilgi, cik tas būs nepieciešams”, ņemot vērā spēcīgo darba tirgu un progresu, kas joprojām nepieciešams inflācijas jomā.

Bankas Freddie Macs pārstāvji paziņoja, ka 30 gadu hipotēku kredītu ar fiksētu procentu likmi pieauga līdz vairāk nekā 7%.

Pasaules ekonomikā joprojām valda stagnācija

Pasaules ekonomikas izaugsmes perspektīvas turpina samazināties – gan Ķīnā, gan ASV ekonomikas izaugsme šogad ir lēnāka nekā pērn. Arī Eiropā ekonomiskā izaugsme joprojām ir gausa,– tāpat kā pagājušajā gadā. Vācijas tautsaimniecība pagājušajā gadā saruka un arī šogad nav gaidāms būtisks izaugsmes kāpums. Vācija pašlaik vairs nav tāds Eiropas ekonomikas dzinējspēks, kādu esam pieraduši to redzēt.

Paredzams, ka nākamais gads būs labāks gan ASV, gan Eiropā, bet izaugsme Ķīnā vēl vairāk samazināsies. Ķīnas izaugsmes potenciāls ir pastāvīgi vājinājies, jo ekonomiku apgrūtina strukturālas problēmas. Tomēr nākamā gada tautsaimniecības attīstība ir saistīta ar ievērojami lielākiem riskiem nestabilās ģeopolitiskās situācijas dēļ.

Inflācijas palēnināšanās un pakāpeniska procentu likmju samazināšanās paver Eiropai ceļu uz vienmērīgu izaugsmi. Jāatzīst, ka nozīmīgākie attīstības virzītājspēki tomēr ir izsmelti. Eiropas Centrālā banka sāks procentu likmju samazināšanu vasaras sākumā – pirms ASV. Kamēr ASV ekonomika tikai tagad uzrāda atdzišanas pazīmes, Eiropā ekonomiskā izaugsme jau ilgu laiku ir bijusi ierobežota. Lai gan EUR zonas un ASV procentu likmju pārmaiņu sezonālās atšķirības ir vērojamas, kopumā tās ir tik nelielas, ka EUR un ASV dolāra kursa makroekonomiskās attīstības ziņā nav būtisku pārmaiņu.

Cenu svārstības atkarībā no koku sugas Eiropā izlīdzinājušās

Eiropā nominālo cenu svārstības saistībā ar koku sugām ir izlīdzinājušās salīdzinājumā ar pēdējo pāris gadu svārstībām. Piemēram, Austrijā, Zviedrijā, Vācijā, Čehijā un Igaunijā, pagājušā gada beigās koksnes cenu izmaiņas nedaudz atšķīrās starp zāģbaļķiem un papīrmalku. Igaunijā skujkoku baļķu cena kopš pagājušā rudens samazinājās, savukārt citās valstīs zāģbaļķu cenu tendence bija pieaugoša. Zāģbaļķu cenu kāpums visuzskatāmāk bija vērojams Austrijā, Čehijā un Zviedrijā. Pagājušā gada beigās skujkoku nominālo cenu pārmaiņas bija mērenākas. Vācijā skujkoku zāģbaļķu cenas samazinājās kopš pagājušā gada 2. ceturkšņa, bet Austrijā un Čehijā kritums apstājās rudenī. Turpretī Zviedrijā skujkoku ņemot vērā vispārējo nenoteiktību ekonomikā papīrmalkas cenu pārmaiņas pagājušajā gadā bija labvēlīgas.

Pat ņemot vērā vispārējo nenoteiktību ekonomikā, Eiropas koksnes tirgū pagājušajā gadā saglabājās samērā augsts pieprasījums pēc koksnes. Baltijas jūras reģionā konkurences saasināšanās ietekmējās no Somijas koksnes tirgus uz citām valstīm. To noteica mazāks izejvielu piedāvājums, jo importētās koksnes apjoms bija mazāks nekā parasti. Tas ir ierobežojis izejvielu pieejamību un palielinājis konkurenci starp koksnes pircējiem, īpaši Baltijas valstīs. Zviedrijā pagājušajā gadā koksni nācās izmantot lielos daudzumos, jo, palielinoties koksnes cenām, mežrūpniecības vajadzībām koksne netika iegūta pietiekamā daudzumā. Situāciju daļēji atviegloja pieprasījuma mazināšanās galaproduktu tirgū un ražošanas samazināšanās meža nozarē. Centrāleiropā papildus ekonomiskajai nenoteiktībai koksnes tirgu ietekmēja arī bojātās koksnes daudzums (kaitēkļi un vējgāzes). Tas ietekmē koksnes piedāvājumu, īpaši reģionālā mērogā, lai gan bojātās koksnes daudzums samazinājās salīdzinājumā ar pirms dažiem gadiem sasniegto maksimumu.

Pieprasījums pēc kokmateriāliem joprojām ir nepietiekams

Vājā ekonomiskā situācija būvniecībā ir ietekmējusi zāģmateriālu patēriņu visā pasaulē, kā rezultātā pagājušajā gadā samazinājies Somijas skujkoku zāģmateriālu eksports. Pagājušajā gadā būvniecības uzsākšana visā Somijā samazinājās arī būvniecības uzsākšana. Šāda pati situācija bija vērojama arī Somijai svarīgākajās eksporta valstīs, piemēram, Japānā, Ķīnā, Lielbritānijā un Vācijā.

Pašreizējais gads nesola labas pārmaiņas, jo, pat ja centrālās bankas šogad samazinās procentu likmes, paies laiks, līdz pieprasījums pēc būvniecības sāks atveseļoties un samazināsies būvniecības uzņēmumu nepārdoto mājokļu skaits. Tādējādi tikai nākamgad atkal būvniecība atkal varētu sākt aktivizēties un vienlaikus sāktu palielināties pieprasījums pēc zāģmateriāliem. Šogad pieprasījums pēc zāģmateriāliem saglabāsies tuvu pagājušā gada rādītājiem un paredzams, ka zāģmateriālu eksporta un ražošanas apjoms samazināsies par vienu procentu, salīdzinot ar pagājušo gadu. Nākamajā gadā, pieprasījumam atjaunojoties, kokmateriālu eksports un ražošana nedaudz varētu palielināties. Ražošanas apjoms palielināsies nedaudz vairāk nekā eksports, jo iekšzemes pieprasījumam būs tendence atveseļoties. Jācer uz labāko...