Pēdējā laikā Polijas vairumtirdzniecības tirgū ir ievērojami pieaugušas arī koksnes cenas, kas tagad ir salīdzināmas ar Vācijas un Zviedrijas cenām. Ekonomikas atveseļošanās pēc pandēmijas stimulēja pieprasījumu pēc koksnes, savukārt sankcijas, kas pēc iebrukuma Ukrainā tika noteiktas Krievijai un Baltkrievijai, ierobežoja piedāvājumu. Vienlaikus Valsts meži, kas pārvalda Polijas mežus, ieviesa jaunu cenu noteikšanas politiku.

Valsts meži 2021. gadā palielināja atklātu izsoļu īpatsvaru no 20% līdz 30%, bet slēgtu izsoļu īpatsvaru samazināja no 80% līdz 70%. Slēgtās izsoles ir rezervētas klientiem, kas iepriekšējos gados veikuši pirkumus no Valsts mežiem, un cenas tajās parasti ir zemākas salīdzinājumā ar atklātajām izsolēm.

Polijas Papīrražotāju asociācijas prezidente Aneta Muskała (Aneta Muskała) “Notes from Poland” pastāstīja, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir samazinājies arī kopējais nozarei piedāvātās koksnes apjoms. Rezultātā cenas strauji pieauga, jo īpaši atklātajās izsolēs, norādīja Aneta Muskała.

Praktiski visu koksnes veidu vidējās cenas Polijā 2022. gada otrajā ceturksnī bija par vairākiem desmitiem procentu augstākas nekā gadu iepriekš, un ārkārtējos gadījumos tās dubultojās, teikts Bank Pekao ziņojumā.

Piemēram, dižskābarža kokmateriālu cenas atklātā izsolē 2022. gada otrajā pusgadā bija vidēji 613 zlotu par kubikmetru (130 EUR/m³), kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā 305 zlotu (65 EUR/m³) cena tajā pašā 2021. gada periodā. Bērza cenas strauji pieauga no 185 zlotu (EUR 40/m³) līdz 626 zlotu (EUR 133/m³).

Polijas Valsts mežu pārstāvis Mihals Gzovskis (Michał Gzowski) atzīst, ka cenas ir palielinājušās, taču to skaidro ar ekonomikas atlabšanu pēc pandēmijas. Viņš norāda, ka pieprasījums pēc koksnes pieaug, bet piedāvājumu ierobežo mežu atjaunošanas iespējas. “Uzņēmumi, kas gūst lielu peļņu no ražošanas, konkurē par piekļuvi koksnei, un cenas pieaug,” M.Gzovskis norādīja “Notes from Poland”.

Sankciju blakusefekts

Lai gan koksnes izmaksas ir pieaugušas visā kontinentā, analītikas uzņēmums ResourceWise novembrī informēja, ka Centrāleiropā ir vērojams vislielākais kāpums – zāģbaļķu cenas pēdējo divu gadu laikā ir gandrīz divkāršojušās.

Salīdzinājumam, globālais zāģbaļķu cenu indekss (GSPI), kas atspoguļo 20 pasaules reģionus, divu gadu laikā līdz 2022. gada oktobrim palielinājās par 34%.

Pieaugot ražošanas izmaksām, ražotājiem nākas samierināties ar zemākām peļņas likmēm. Saskaņā ar OIGPM datiem Polijas mēbeļu rūpniecība 2021. gadu noslēdza ar rekordlieliem pārdošanas apjomiem, bet arī zemāko rentabilitāti pēdējo trīs gadu laikā. Turklāt ir pastiprinājusies konkurence ar ražotājiem no Rumānijas, Bulgārijas un Baltkrievijas. Paradoksāli, bet pēc sankciju ieviešanas Baltkrievija ir nostiprinājusi savas pozīcijas mēbeļu tirgū. Sankcijas, tomēr, nav konsekventas. Polija nedrīkst iepirkt izejvielas no Baltkrievijas, tāpēc tā zaudēja tirgu, kurā iegādāties plātnes vai neapstrādātu koksni. Taču tajā pašā laikā nav aizlieguma iegādāties mēbeles no Baltkrievijas, kas ir par 30-40% lētākas salīdzinājumā ar Polijas mēbelēm.

Baltkrievija un mazākā mērā arī Ukraina un Krievija agrāk bija nozīmīgs Polijas koksnes un koka izstrādājumu importa avots. Pirms kara Polija no šīm valstīm importēja gandrīz 40% koksnes pusfabrikātu, saskaņā ar Bank Pekao datiem.

OIGPM prognozē, ka 2023. gadā ražošanas apjoms samazināsies vēl par 30% – uz jauno gadu ir grūti raudzīties ar optimismu, uzsver Polijas kokrūpniecības pārstāvji.