Eiropas Parlaments nesen nobalsoja par vairākām iniciatīvām, kas turpmākajos gados būtiski ietekmēs kokzāģētavu un kokrūpniecības nozari. Septembra vidū Strasbūrā parlamentāro debašu programmā bija iekļauti vairāki dokumenti par mežiem un koksni.

Pēc tam, kad Eiropas Parlaments bija pieņēmis nostāju par topošo regulu “nulles atmežošanas un mežu degradācijas novēršana”, tas izskatīja direktīvas par atjaunojamiem energoresursiem pārskatīšanu. Ar 418 balsīm “par”, 109 balsīm “pret” un 111 atturoties deputāti nobalsoja par atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanu ES kopējā enerģijas patēriņā līdz 45% līdz 2030. gadam. Šajā kontekstā Eiropas Parlaments pieņēma grozījumus, kuros aicināts pakāpeniski samazināt primārās koksnes īpatsvaru, ko uzskata par atjaunojamo enerģiju.

Ņemot to vērā, Vācijas Zāģrūpniecības un kokrūpniecības asociācija (DeSH), Land&Forst Betriebe Austria, daudzas mežsaimniecības asociācijas Francijā un Zviedrijas Meža nozares federācijas izteica savas bažas.

Vācija un Austrija

Vācijas Kokzāģētavu un kokrūpniecības asociācija (DeSH) uzsver ilgtspējīgas koksnes enerģijas nozīmi kombinācijā ar koksnes produktiem.

“RED II pārskatīšanai būs izšķiroša ietekme uz to, vai federālā valdība sasniegs savu mērķi – līdz 2030. gadam panākt 50% atjaunojamās siltumenerģijas īpatsvaru,” komentē DeSH izpilddirektore Jūlija Mēbus. “Šobrīd atjaunojamo energoresursu īpatsvars siltumapgādes nozarē ir tikai 16,5 procenti. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas no tā nodrošina koksne. Līdz ar lēmumu atcelt atjaunojamās enerģijas statusu meža koksnei kā “primārajai biomasai” pastāv risks, ka klimata mērķi netiks sasniegti ar ievērojamu starpību. Subsīdiju atcelšana nopietni ietekmēs arī ar koksni kurināmo elektrostaciju operatorus un galu galā patērētājus. Ņemot vērā pašreizējo enerģētikas krīzi, tas būtu liktenīgs signāls.”

J.Mēbus kritiski vērtē arī regulu par piegādes ķēdēm, kas nav saistītas ar atmežošanu: “Pretēji steidzamiem aicinājumiem ievērot praktiskumu ES ir radījusi papildu šķēršļus. Tāpēc, ņemot vērā gaidāmās sarunas starp Parlamentu, Padomi un Komisiju, mēs turpinām iestāties par interešu līdzsvaru, kas nodrošinātu regulas mērķu pienācīgu īstenošanu. Tomēr RED II pārskatīšanai tas nozīmē apņemšanos nodrošināt ilgtspējīgu koksnes enerģiju.”

Attiecībā uz ES mežu stratēģiju Land&Forst Betriebe Austria pamanīja nelielus uzlabojumus parlamenta nostājā salīdzinājumā ar ES Komisijas priekšlikumu. Parlaments uzsvēra dalībvalstu atbildību par meža jautājumiem, skaidri izteicās par labu esošajiem rādītājiem un procesiem un aicināja panākt labāku līdzsvaru starp ekoloģiskajām, ekonomiskajām un sociālajām prioritātēm stratēģijā. Tomēr programmā joprojām ir sarežģīti punkti, piemēram, neatrisināti definīciju jautājumi (“vecie meži” u.c.).

“Austrijā koksne netiek bezjēdzīgi sadedzināta, bet gan ir svarīgs pamatelements vērtības radīšanai valstī un vērienīgu klimata mērķu sasniegšanai. Tāpēc mēs nevaram atļauties iztikt bez tās. Tas, ka ES tagad noniecina šo sasniegumu vai pat apšauba to, ir nepareiza rīcība! Tagad dalībvalstīm Padomē ir jāizlīdzina šie jautājumi un jāizstrādā tehniski pamatots risinājums nākotnei, atturoties no ideoloģiskām diskusijām,” pieprasa Land&Forstbetriebe Österreich prezidents Felix Montecuccoli.

Francija

Nav pārsteidzoši, ka Eiropas Parlamenta nostāja sagaidīja Francijas meža un koksnes nozares profesionālo organizāciju reakciju.

“Eiropas Parlaments ir nobalsojis [...] par atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanu ES enerģijas patēriņā no 32% līdz 45% līdz 2030. gadam. Mūsu nozares pilnībā atbalsta šo mērķi, kā arī prasību par ļoti augstu biomasas iekārtu energoefektivitāti, un tās atbalsta arī atbalsta atbalsta pārtraukšanu atbalsta piešķiršanai tikai elektriskām biomasas spēkstacijām,” teikts 28. septembrī SER, CIBE, Fedene, FBF, FNB, FNCOFOR, Fransylva un UCFF sagatavotā kopīgā paziņojuma presei preambulā.

“Tomēr paradoksālā kārtā, lai gan mērķis attiecībā uz atjaunojamajiem energoresursiem ir paaugstināts, Eiropas Parlamenta nobalsotie noteikumi izslēdz no atjaunojamajiem energoresursiem ļoti lielu daļu koksnes enerģijas, kas iegūta no meža – “primāro koksnes biomasu” –, kā arī tās piekļuvi valsts atbalstam,” norāda viņi.

Karpati, Rumānija

Francijas organizācijas France Bois Forêt prezidents Žans Mišels Servants (Jean-Michel Servant) uzskata, ka “Eiropas Parlamenta pieņemtā primārās meža biomasas definīcija ir “virs zemes”. Tā nav saistīta ar reālo situāciju uz vietas. Francijā koksnes enerģija, kas ir mežizstrādes blakusprodukts, ir būtiska mūsu mežu pareizai apsaimniekošanai. Ja mēs vairs neatbalstīsim šo atjaunojamo enerģiju, mēs sodīsim mūsu mežu saglabāšanu.

Ja mēs vairs neatbalstīsim šo atjaunojamo enerģiju, mēs sodīsim mūsu mežu saglabāšanu un mūsu ekonomikas dekarbonizāciju”. Antuāns d'Amekūrs (Antoine d'Amecourt), Fransylva prezidents, piebilst, ka “koksnes enerģija ir būtiska mežsaimniecības ekonomiskā līdzsvara sastāvdaļa. Tās apšaubīšana būtu katastrofa mūsu skaisto mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai”.

“Mums ir jābrīdina par nopietnajām sekām, ko šī radikālā nostāja radītu visai Francijas ekonomikai,” turpina meža un koksnes nozares profesionālās organizācijas. “Koksnes enerģija ir būtiska ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai [...] Francijā mēs neiegūstam koksni, lai ražotu enerģiju, bet gan lai būvētu mūsu mājas un mēbeles, izgatavotu iepakojumu u. c. (zāģmateriāli), kā arī lai ražotu papīru un paneļus (rūpnieciskā koksne). Enerģijas ražošana notiek ķēdes beigās, izmantojot tās koka daļas, kurām nav citu noieta tirgu. Mežizstrādes tiesiskais regulējums Francijā ir ļoti stingrs. Koksnes izvākšana no meža ir daudz mazāka nekā mežu dabiskais pieaugums, par ko liecina mežu platība un koksnes apjoms, kas Francijā divos gadsimtos ir divkāršojies un turpina pieaugt. [...] Koksnes enerģija ir būtiska mūsu enerģētiskajai neatkarībai, ņemot vērā lielo ģeopolitisko nestabilitāti. Koksnes enerģija ir vadošā atjaunojamā enerģija Francijā: tā veido 36% no atjaunojamās enerģijas ražošanas un 66% no atjaunojamās siltumenerģijas ražošanas vien. Atteikšanās no vietēji ražotas koksnes enerģijas nozīmē palielināt fosilā kurināmā importu,” viņi secina.

Zviedrija

Zviedrijas Meža rūpniecības federācija (Skogsindustriern) ar bažām raugās uz to, kā ES Parlamenta nostāja var ietekmēt visus centienus klimata jomā un enerģētikas sistēmas Zviedrijā un ES, kas bieži vien ietver lielāku biomasas izmantošanu. Priekšlikums galvenokārt vērsts pret dažādu sabiedrības nozaru plāniem atbrīvoties no fosilās enerģijas, nevis pret bioenerģijas izmantošanu meža nozares procesos.

“ES Parlaments apdraud lielāko atjaunojamās enerģijas avotu ES – un tas notiek enerģētikas krīzes laikā. Zviedrijā tā ir visas sabiedrības problēma. Mēs izmantojam meža primāro biomasu, ko nevar izmantot koksnes, iepakojuma un citu produktu ražošanā, lai apsildītu mūsu mājas, skolas un pansionātus,'' saka Skogsindustriern izpilddirektore Viveka Bekemane (Viveka Beckeman).

“Daudzi uzņēmumi ES plāno lielus ieguldījumus klimata jomā, pamatojoties uz meža koksnes atlikumiem, piemēram, progresīvām biodegvielām, no fosilajiem kurināmajiem brīvu rūpniecību vai oglekļa dioksīda uzglabāšanu no biomasas (BECCS). Tagad tiem var nākties pārskatīt savus mērķus un stratēģijas klimata jomā. Tikpat svarīgs ir jautājums par to, ko darīt ar jau veiktajiem ieguldījumiem. Bioenerģija veido aptuveni 60% no ES atjaunojamās enerģijas īpatsvara. Nav skaidrs, ar ko tā tiks aizstāta,” saka Mårten Larsson, kas Skogsindustriern atbild par bioenerģijas jautājumiem.