Kopējais Natura2000 teritoriju tīkls Latvijā ir procentuāli lielāks nekā Apvienotajā Karalistē vai Dānijā

09.12.2020 |  Jānis Švirksts

Visas Eiropas Savienības (ES) valstis ir apņēmušās izveidot kopīgu aizsargājamo teritoriju tīklu ar nosaukumu Natura 2000.

Kopš 2004. gada arī Latvija ir izveidojusi savu daļu no šī tīkla. Tas tika veidots no jau esošajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, pievienojot klāt vēl 122 jaunas. Teritoriju izveidošanas pamatnosacījums ir visā Eiropā retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu un to dzīves vietu (biotopu) aizsardzība. Šādu sugu un biotopu saraksti ir iekļauti divās ES direktīvās – Putnu direktīvā un Biotopu direktīvā, un to aizsardzība ir obligāta visām ES valstīm (Latvijā esošās platības atbilstoši http://natura2000.eea.europa.eu/#, skatīt zemāk esošajā attēlā).

Atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes sniegtajiem datiem (http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/natura_200011/) no direktīvu sarakstos iekļautajām sugām un biotopiem Latvijā atrodamas un tiek aizsargātas 20 augu, 34 bezmugurkaulnieku, 29 zīdītāju, 3 rāpuļu, 11 abinieku, 13 zivju, 93 putnu sugas un 58 biotopu veidi.

    
Natura 2000 tīklā Latvijā ir iekļautas 333 teritorijas – 4 dabas rezervāti, 4 nacionālie parki, 239 dabas liegumi, 37 dabas parki, 9 aizsargājamo ainavu apvidi, 7 aizsargājamās jūras teritorijas un 24 mikroliegumi. Sauszemes teritorijas aizņem 12% jeb 787729 ha no Latvijas sauszemes kopplatības. Šīm teritorijām ir atšķirīgi aizsardzības un apsaimniekošanas režīmi – no minimāliem ierobežojumiem aizsargājamo ainavu apvidos līdz pat pilnīgam saimnieciskās darbības aizliegumam dabas rezervātos. Teritorijas ir uzskaitītas likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" pielikumā.

Atbilstoši Natura 2000 barometra datiem Latvija pēc procentuāli aizsargājamo teritoriju tīklā iekļautajām platībām atrodas 25. vietā no 28 ES dalībvalstīm, analizējot datus sīkāk var konstatēt, ka atsevišķi apskatot teritorijas, kas ir izveidotas atbilstoši Putnu un Biotopu direktīvām Latvija ir 18. vietā, apsteidzot arī tādas valstis kā Čehija un Vācija un salīdzinoši mazais kopējo platību skaits ir skaidrojams ar to, ka abu direktīvu platības Latvijā pārklājas.

Natura 2000 teritoriju izplatību konkrētā reģionā ietekmē aizsargājamo sugu un biotopu ģeogrāfiskā izplatība, ko tieši ietekmē konkrētā reģiona vēsture, tāpēc Natura 2000 teritoriju izveide nav uzskatāma par Dabas aizsardzības pašmērķi un nekalpo par valsts mērauklu attiecībā pret Dabas aizsardzību.

Dalīties Facebook

Komentāri

*
*
*