Saskaņā ar Krievijas valdības statistikas aģentūras Rosstat publicētajiem datiem jūlijā koksnes izstrādājumu ražošana Krievijā samazinājās par 20,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju.

Kopš 10. jūlija sankciju dēļ ir pilnībā pārtraukts koksnes izstrādājumu eksports no Krievijas un Baltkrievijas uz Eiropas Savienību. Pirms tam ASV un Apvienotā Karaliste pārtrauca importēt koksni no šīm valstīm. Sankciju dēļ krasi samazinājās ražošana Krievijas rūpniecības nozarēs, kas bija ļoti atkarīgas no eksporta.

Jūlijā saplākšņa ražošana Krievijā samazinājās par 42,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju, sasniedzot 2,12 miljonus m³. Koksnes granulu ražošana samazinājās par 34,8% līdz 1,30 miljoniem tonnu. Skaidu plātņu, ieskaitot OSB, ražošana samazinājās par 26,3% līdz 6 milj. m³, bet skaidu plātņu ražošana samazinājās par 25% līdz 416 milj. m². Kokmateriālu ražošana samazinājās par 13,3% līdz 17,8 miljoniem m³.

Kopš 2022. gada 25. marta Apvienotās Karalistes sankcijas ierobežo koksnes izstrādājumu importu no Krievijas un Baltkrievijas. Ja janvārī koksnes granulu piegāde no Krievijas uz Apvienoto Karalisti sasniedza 48,5 tūkst. tonnu, februārī tā samazinājās līdz 18,3 tūkst. tonnu, bet martā un aprīlī – attiecīgi līdz 7,4 un 7,0 tūkst. tonnu. Maijā koksnes granulu piegāde no Krievijas uz Apvienoto Karalisti pilnībā apstājās. Aizliegums eksportēt Krievijas granulas uz Eiropu rada grūtības ar atkritumu apglabāšanu Krievijas kokzāģētavās.

Saplākšņa eksporta apjoms no Krievijas uz Eiropas Savienību 2022. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās par 31%. Saplākšņa eksporta samazināšanās uz Eiropu un ASV izraisīja Krievijas saplākšņa rūpnīcu jaudas izmantošanas samazināšanos līdz 20-40%.