Šonedēļ Jelgavas novada kūdras ieguves uzņēmumā SIA “Laflora” notika kūdras ieguves un pārstrādes un meža nozaru pārstāvju tikšanās ar a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) padomes priekšsēdētāju Edmundu Beļski un uzņēmuma pārstāvjiem.

Tikšanās laikā tika pārrunāta esošā situācija kūdras ieguves un pārstrādes nozarē, kā un mežsaimniecībā, tāpat arī kopīgie izaicinājumi saistībā ar Eiropas zaļo kursu un regulējumiem, atzīstot nepieciešamību īpaši cieši sadarboties valsts uzņēmumiem un privātajam sektoram, lai rastu kopīgu stratēģiju zaļā kursa īstenošanā Latvijā tādā veidā, kas neapdraudētu Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās nozares.

SIA “Laflora” sniedza ieskatu savā pieredzē ar ilgtspējīgu purvu apsaimniekošanu un dodot priekšlikumus nozaru kopīgai attīstībai, tajā skaitā par vēja parka un zaļās industriālās zonas ieceres ieviešanu dzīvē, kontekstā ar Eiropas Savienības (ES) zaļā kursa mērķu adaptāciju Latvijas valsts ilgtspējā.

Tikšanās laikā dalībnieki vienojās par kopīgu redzējumu tālākā sadarbībā, atzīstot kopējos riskus un apdraudējumus, kā arī to kā rast risinājumus līdzsvarotas zaļās politikas ieviešanai, veicinot daudz precīzāku un zinātnē balstītu uzskaiti, gan par koksnes produktiem gan kūdras produktiem, gan nepieciešamību skaidrot Latvijas situāciju ES institūcijās, lai netiktu apdraudēta resursu pieejamība nākotnē, jo kā zināms LVM valdījumā ir vairāk nekā 6000 purvu, kas ir 58% no visiem Latvijas purviem un ir lielākais meža teritoriju apsaimniekotājs ar 1,4 miljoniem ha. Tāpat arī stratēģiski jautājumi par purvu pēcizmantošanas iespējām, kas sniegtu ieguldījumu purvu ilgtspējīgā apsaimniekošanā, tajā skaitā atjaunojamo energoresursu iespējamā attīstība izstrādātajās purvu platībās.

Latvijas kūdras asociācijas padomes priekšsēdētājs Edijs Ločmels izteica atzinību par organizēto tikšanos: “Sarunas laikā tika pārspriestas aktualitātes kūdras nozarē saistībā ar ES zaļo kursu un no tā izrietošos izaicinājumus Latvijas tautsaimniecībai, gan veidus, kā apvienojot spēkus un resursus varam dažus no zaļā kursa uzstādījumiem vērst Latvijai labvēlīgākus.”

Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs uzsvēra, ka tikšanās laikā sanāksmes dalībnieki vienojās veicināt Latvijas videi atbilstošu, sociāli atbildīgu un ekonomiski pamatotu zemes resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, saglabājot gan to ekoloģisko vērtību, gan uzsverot sociālekonomisko jautājumu nozīmi mūsu valsts labklājības nostiprināšanai: “Būtiski, ka vienojāmies par Latvijas uzņēmēju interešu aizstāvību un vienota viedokļa formulēšanu Eiropas jaunās vides politikas ieviešanas procesā, kam ir izšķiroša nozīme, lai īstenotu Latvijas situācijai atbilstošu un taisnīgu lēmumu pieņemšanu, neierobežojot zemes apsaimniekotāju tiesības.”

LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis uzsvēra, ka attiecībā uz kūdras nozari publiskā telpā bieži vien valda novecojuši stereotipi, tāpēc jāturpina darbs pie sabiedrības izglītošanas: “Sabiedrībai ir jāsaprot, ka Latvijā kūdra tiek iegūta mežsaimniecības un dārzkopības vajadzībām, kur šajā brīdī stādu audzēšanai piemērotu alternatīvu nav - ne pēc kvalitātes, ne no klimata mērķu atbilstošas sasniegšanas viedokļa. Tāpat ir jāskaidro kūdras un saistīto nozaru sociālekonomisko faktoru nozīme un sekas, kas varētu rasties, ja tas netiks ņemts vērā. Esmu gatavs doties arī uz Briseli un skaidrot jauno ES iniciatīvu ietekmi uz mežsaimniecības un kūdras nozarēm.”

Kā vienu no būtiskākajiem jautājumiem, runājot par kūdras nozares un līdz ar to arī mežsaimniecības attīstību, uzsvēra Uldis Ameriks, SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs, kas ir kūdras ieguves piederība: “Jau sen esam sprieduši, ka ieguves rūpniecībai, kas ir daļa no Latvijas tautsaimniecības un ražošanas, kā arī faktu, ka tieši LVM ir lielākais purvu valdītājs Latvijā, būtu jāatrodas tās ministrijas paspārnē, kas atbalsta, sekmē un cīnās par stratēģiski nozīmīgu un Latvijai tradicionālu nozaru atbalstīšanu un attīstīšanu – un tā ir Zemkopības ministrija.” Tāpat U. Ameriks uzsvēra ģeopolitisko situāciju, kas nosaka īpašu pieeju kūdras un meža resursu izmantošanā Latgales reģionā, sekmējot sociālo mieru un drošību, tieši ar kūdras ieguves un pārstrādes attīstību, un radot jaunas, labi apmaksātas darba vietas. Viņš arī norādīja, ka tikšanās ir iezīmējusi kopīgus pozitīvus scenārijus tālākam darbam – gan saistībā ar nozaru saistītajiem regulējumiem, gan mārketinga akcijām saistībā ar kūdras nozīmi mežsaimniecībā un kopīgu sadarbību Briseles līmenī.

UZZIŅAI

• 54% Latvijas teritorijas klāj meži
  
• 10% Latvijas teritorijas ir purvi
  
• Mežsaimniecība nodrošina ap 20% no Latvijas eksporta vērtības
  
• Kūdras ieguve un pārstrāde 2021. gadā sasniedz 230 miljoni eiro
  
• Ik gadu LVM realizācijai pieejami vismaz 60 miljoni meža stādu, kam izmantoti 40 000 m3 kūdras produktu
• 93% Latvijas purvu ir Latvijas valsts – tajā skaitā LVM un pašvaldību īpašumā

* Eiropas Savienības (ES) izaugsmes stratēģija – “Eiropas zaļais kurss” radīts ar mērķi pārveidot ES par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku. Zaļā kursa ietvaros Eiropas Komisija (turpmāk – EK) publicēja priekšlikumu, nosakot to, ka jāsasniedz klimata neitralitāti līdz 2035. gadam zemes izmantošanā, mežsaimniecībā un lauksaimniecības nozarē (ZIZIMM), kam ir savs atsevišķs regulējums, kura mērķis ir apturēt oglekļa piesaistījumu samazināšanos zemes sektorā, kam par pamatu minēts pieaugošais mežizstrādes līmenis, kas saistīts ar koksnes pieprasījumu un mežu novecošanos, kā arī ar organisko augšņu (kūdrāju) radīto emisiju turpināšanos. Arī citi jaunie vides politikas regulējumi paredz dažādus ierobežojumus abās nozarēs, piemēram, draudi gan kūdras ieguvei, gan kūdras produkcijas patērētājiem (1).
1. https://www.zemeunvalsts.lv/mezu-iznemsana-no-saimnieciskas-aprites-biede-nozari-un-cilvekus