Kā jau mēs zinām, mūsu kaimiņi savu valstu meža politikā arvien aktīvāk sāk pievērsties lielākai uzticībai meža īpašniekiem, uzskatot, ka īpašnieks pats ir spējīgs lemt kā apsaimniekot savu īpašumu. Interesanti, ka poļi paplašina tiesības lemt par meža apsaimniekošanu pašvaldībām, tādā veidā iesaistot tās lēmumu pieņemšanā. Atliek tikai cerēt, ka Latvijā arī tuvākajā nākotnē beidzot sāksies pāreja no ierobežošanas, sodīšanas un neuzticēšanās uz patiesi eiropeisku, mūsdienīgu un meža īpašnieka tiesības atbalstošu politiku kāda tā ir Zviedrijā, Somijā, Polijā un Igaunijā.

 Polijas Mežu likumam pievienots noteikums par labās pieredzes kodeksu mežsaimniecības jomā visiem mežu īpašniekiem. Kodeksu izstrādā paši Polijas mežu īpašnieki. Tā mērķis būtu nodrošināt visu apkārtējās vides (arī privāto mežu) elementu atbilstošu aizsardzības līmeni. Taču svarīgākais ir noteikums, ka saskaņā ar kodeksu īstenotā mežsaimniecība nepārkāpj noteikumus par atsevišķu vides resursu, veidojumu un sastāvdaļu aizsardzību. Līdz ar izmaiņām tiek attālināta nepieciešamība saskaņot katru meža apsaimniekošanas plāna punktu ar Reģionālo vides aizsardzības direkciju attiecībā uz kaitējumu ES nozīmīgajām sugām, kas nav iekļautas aizsardzības uzdevumu plānā. Tas viss pateicoties noteikumam, ka līdz 2017. gada 31. decembrim tiek pieņemts, ka mežsaimniecība nepārkāpj aizliegumus, kas norādīti Vides aizsardzības likumā, ja tā tiek īstenota saskaņā ar plāniem, kuriem veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.

Mūsu kaimiņu Meža likuma izmaiņas, protams, nepatīk t.s. agresīvajām zaļajām organizācijām. Greenpeace jau paspēja nosaukt likumu “par jaunu sadaļu Polijas koku slaktiņa vēsturē”.

Kopš gada sākuma Polijā cirsmām privātos zemes īpašumos nav nepieciešamas atļaujas. Pērnā gada 16. decembrī Polijas parlamenta apakšējā palāta Seimā pieņēma Vides aizsardzības likuma un Mežu likuma grozījumus. Tos arī bez labojumiem pieņēma parlamenta augšējā palāta Senātā (20. decembrī) un apstiprināja prezidents. Grozījumu projektu iesniedza partijas Likums un taisnīgums (Prawo i Sprawiedliwość) deputāti, kā rezultātā bija iespējams apiet garo likuma pieņemšanas procesu (piemēram, nerīkojot sabiedrisko apspriešanu).

Saskaņā ar Vides ministriju līdzšinējie noteikumi veidoja pārmērīgu iejaukšanos pilsoņu īpašuma tiesībās. Saskaņā ar resoru 95% iesniegumu par cirsmas atļaujas izsniegšanu tāpat beidzās ar pozitīvu rezultātu, kas veidoja lieku birokrātiju. Nodevas, it īpaši sodi par cirsmu bieži bija nesamērīgi augsti.

Fiziskajām personām nebūs jāsaņem atļauja, lai izcirstu kokus, kas atrodas privātā zemes īpašumā, līdz ar to netiks arī piemēroti nesamērīgi sodi par ciršanu, nesaņemot atļaujas. Izmaiņas sniedz cilvēkiem lielāku izvēles brīvību – teica ministrs Jans Šisko (Jan Szyszko).

Katrai pašvaldībai ( gminai ) būs arī iespēja neizsniegt atļaujas koku cirsmai pašu izvēlētos gadījumos, vai arī noteikt atļaujas izsniegšanas kritērijus. Līdzīgi brīvi varēs rīkoties arī attiecībā uz koku un krūmu cirsmas nodevu noteikšanu. Tā mērķis ir sniegt pašvaldībām elastību un rīcības brīvību. Šāds risinājums sniegs pašvaldībām iespēju pielāgot procedūru apmēru faktiskām iespējām un vajadzībām. Tās gūs iespēju noteikt nodevu likmes par koku un krūmu izciršanu, kas nozīmē, ka pašvaldības arī iegūs reālu ietekmi uz savu ieņēmumu apmēru – minēts likuma anotācijās.
– Daudzas pašvaldības ir apmierinātas ar šādu informāciju. Pašvaldības vēlas rūpēties par zaļo teritoriju un to arī dara, jo tas liecina par pašvaldību pievilcīgumu – komentē ministrs.

Atļauja joprojām būs jāsaņem, ja plānots izcirst kokus ar diametru krūšu augstumā virs 50 vai 100 cm (papele, vītols, zirgkastaņa, ošlapu kļava, sudrabkļava, robīnija un platāna). Arī šajā ziņā pašvaldības būs tiesīgas ieviest savus noteikumus.

Ir mainījusies arī nodeva par koku cirsmu - tā nebūs lielāka par 500 PLN (par krūmiem - 200 PLN). Pirms izmaiņām šī summa sasniedza pat 100 tūkst. PLN. Koku novērtēšanai arī jābūt daudz vienkāršākai - vairs nav jāņem vērā atrašanās vietas koeficients.

Likuma izmaiņas nepatīk ekologiem. Greenpeace nosauca likumu “par jaunu sadaļu Polijas koku slaktiņa vēsturē”. Ministrija uzskata, ka bažas par attīstītāju iecerēm izcirst kokus ir nepamatotas. Uzņēmumiem un dzīvokļu kooperatīviem joprojām būs jāsaņem atļauja cirsmai. Izmaiņas attiecas tikai un fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību.