Eiropas Savienība aptver ļoti plašu teritoriju, arī mežu platības atrodas atšķirīgās klimatiskajās joslās un apstākļos, tāpēc pieredze, ko gūstam viesojoties vietās, kur mežu apsaimniekošanai ir liela nozīme vides, sociālajos un ekonomiskajos aspektos, ir ļoti nozīmīga. Pamatā mežu pārvaldībai ir ilgtspējības principi, kas vieno gan Latvijas gan Portugāles mežu apsaimniekotājus. Klimata izmaiņu ietekmes palielināšanās, tomēr, šajās teritorijās ir ievērojami pamanāmākas nekā Eiropas ziemeļdaļā. Domājams, ka arī mums Latvijā ir vērts ieskatīties, piemēram, portugāļu meža ugunsdzēsības kompetencēs un pieredzē.

Kokiem apaugušās platības veido stratēģisku koksnes izejmateriāla (eksportējama) enerģētisko rezervi, un mežu platība aizņem 45% no kopējās salas teritorijas (34 044 ha), šajā teritorijā tāpat veidojas dažādi meža resursi (medības, augļu ievākšana utt.) un tā kalpo par barības avotu zālēdājiem, papildu platībās iekļaujot 24 255 ha (25% no salas teritorijas) teritorijas, ko aizņem krūmāji un pļavas. Taču papildus šo veģetācijas pārklāto platību (kas kopumā aptver aptuveni 79% teritorijas) galvenajai funkcijai, tām arī ir nozīme hidroloģiskā cikla (ieskaitot t.s.miglas “pārtveršanu” ) nodrošināšanā, ūdens resursu regulēšanā un erozijas kontrolē, kā arī ainavas (kas veido reģiona ekonomisko bāzi) atjaunošanā un bagātināšanā. Augsnes un ūdens saglabāšanas funkcija ir būtiska, jo tā tiek samazināta akmeņu un zemes nogruvumu iespējamība, kā arī nodrošināta regulāra ūdensapgāde lauksaimniecības kultūrām dienvidu nogāzēs, kas ik gadu ļauj piesaistīt tūkstošiem tūristu, kuri apmeklē t.s. Laurissilva tropiskos mežus rekreācijai. Laba šo meža teritoriju (ar kokiem vai bez) izmantošanas un apmežošanas pārvaldība ir saistīta ar galvenajiem salas ienākumu avotiem – tūrisma (rekreācijas), banānu audzēšanas eksportam, vīnogulāju un koksnes izmantošanas apaļkoksnei vai zāģmateriālu ražošanai. Tāpēc ir ļoti svarīgi labi pārvaldīt šīs teritorijas. Ņemot vērā meteoroloģiskos apstākļus, īpaši dienvidu krastā, vasarās, kad gadalaiks veicina vieglu uguns izplatīšanos, ugunsgrēki izjauc ekoloģisko līdzsvaru, kas uz salas valdījis kopš cilvēka ierašanās (1419).

Ugunsgrēku rašanos veicina veģetācijas, meteoroloģijas un apvidus mijiedarbība ar cilvēka darbībām, neuzmanīga apiešanās ar uguni vai nepienācīga teritoriju apsaimniekošana. Ugunsgrēki, kas notiek arvien biežāk un ir nopietnāki un apjomīgāki, noposta apdzīvotas vietas un krūmājus, rada tiešus un netiešus zaudējumus, kā arī apdraud visu Madeiras salas dabas bagātību un ekonomikas pamatu. 2016. gada ugunsgrēki, kas izpostīja veģetāciju ap Funšalas pilsētu, radīja galvassāpes arī civilās aizsardzības dienestiem, aiznesot līdzi vairākas mājas un izdzēšot trīs dzīvības. Pēc šī ugunsgrēka, kas izpostīja dabīgās Funšalas nogāzes, nav grūti iztēloties šīs dabas katastrofas iespējamās sekas. Atspoguļojot ugunsgrēkus plašsaziņas līdzekļos un arī pēc tam iespējama tūristu pieplūduma vai dabas resursu piedāvājuma kvalitātes pasliktināšanās. Saskaņā ar SIAM (2002) pētījumu kopš septiņdesmito gadu vidus tropisko nakšu skaits ir trīskāršojies, kā arī dubultojies to vasaras dienu skaits, kurās temperatūra pārsniedz 25°C, savukārt, minimālās temperatūras paaugstinājušās par 2°C. Mūsdienu klimata kontekstā pēdējo 40 gadu laikā un veģetācijas un cilvēka mijiedarbības izmaiņu rezultātā ugunsgrēki kļuvuši par nozīmīgu faktoru Madeiras salas teritorijās, ko klāj koki, krūmāji un pļavas. Īpaši salas dienvidos un pie starppilsētu ceļiem. Salas ziemeļu pusē ugunsgrēku risks nav tik biežs un ugunsgrēku nodarīto postījumu potenciāls arī ir zemāks, taču problēmu tāpat nevajadzētu ignorēt, jo gan ziemeļos aizsākušies ugunsgrēki, gan tie, kas nekontrolēti pārmetas no salas dienvidu puses, posta vietējo veģetāciju vai eksotiskās plantācijas, kas ir ļoti jutīgas pret uguni (piem., ugunsgrēks 2010. gada augustā).

Saskaņā ar Mežsaimniecības plānošanas Reģionālo plānu no 2004. līdz 2010. gadam, pateicoties krūmāju un pļavu teritoriju palielināšanai par 4%, pieaugusi mežu platība. Runājot par mežiem klāto teritoriju - priežu platības samazinājušās par 4120 ha (-2058 ha, salīdzinot ar 2004. gadu), un pusē no šīs teritorijas pastāv sanitārās problēmas. Eikaliptu audžu teritorija palielinājusies par 7295 ha (+1073 ha, salīdzinot ar 2004. gadu), tāpat periodā no 2004. līdz 2010 gadam par aptuveni 1500 ha palielinājušās teritorijas, ko aizņem kastaņkoki, lapukoki, skujkoki un akācijas, turpretim dabīgā meža (Laurissilva meži un upmalu) platība sarukusi par 15 354 ha (-789 ha, salīdzinot ar 2004. gadu). Lauksaimniecībā izmantotās platības samazinājušās par 25%, aizņemot tikai 12% no salas teritorijas (salīdzinājumam - 2004. gadā tās aizņēma 16 %).

Nav bijusi iespēja iepazīties ar statistikas datiem, taču visai droši var apgalvot, ka lauku teritoriju apdzīvotība ir samazinājusies, cilvēkiem koncentrējoties vietējo pilsētu centros un galvaspilsētā. Galvaspilsētas teritorija ir paplašinājusies par 16%, šobrīd aizņemot 7% no salas teritorijas. Pēdējo 20 gadu laikā ļoti nozīmīgi samazinājies mājlopu skaits, kas intensīvi ganījās krūmāju un pļavu teritorijās. Agrāk mājlopi ganījās neorganizēti, bieži atklājot augsni erozijai, taču tie deva ieguldījumu, saglabājot zemu ugunsbīstamību, izretinot veģetāciju. Saskaņā ar SIAM (2002) pētījumu 2050. gadam, paredzams, ka kopējais nokrišņu daudzums samazināsies par 30% un vidējā temperatūra paaugstināsies par 2 līdz 3°C, īpaši palielinoties tropisko nakšu un tveices dienu skaitam. PROFRMA un citi detalizētāki informācijas avoti par ugunsgrēkiem sniedz pārskatus par to ģeogrāfiju, izplatību un attīstības statistiku gada griezumā. Īpaši izceļams ir 2003., 2006., 2010. un 2012 gads. Vispārīgi tiek piedāvāti ierastie pasākumi teritorijas pārvaldībai, ugunsgrēku novēršanai, noteikšanai un atbalstam to apkarošanā. Tomēr nav izveidota riska pārvaldības programma, kas noteiktu, kurš, ko, kad, kā un kur dara.

Lai arī vairums salas galvaspilsētas Funšalas teritorijas ir privātīpašumi, uz salas pastāv iedzīvotāju respektēts meža dienests, kas apsaimnieko un pārvalda ievērojamas mežu un krūmāju (īpaši vairāk nekā 700 m augstumā) teritorijas un kam ir tehniskās kompetences un kapacitāte īstenot likuma varu, izmantojot pat policijas struktūrvienību. Šo organizāciju var apmācīt un orientēt uz vienota mēroga programmas īstenošanu ugunsgrēku novēršanai un apkarošanai, ņemot vērā tās specializāciju, misiju, teritorijas pārzināšanu un pieredzi nepieciešamo tehnisko prasmju pielietošanā. Ņemot vērā problēmas izcelsmi un to, ka tās būtība slēpjas tieši t.s. agromežsaimniecībā, kā arī to, ka jau pastāv organizācija, kuras kompetences ļauj atklāt un apkarot meža ugunsgrēkus, šķiet tikai loģiski mobilizēt šīs kompetences, pastiprinot un paplašinot tās uz privātajiem mežiem ciešā sadarbībā ar piepilsētām un pilsētām, kurās ugunsdzēsējiem ir noteikta darbības zona. Ugunsdzēsēju brigādes un to nozīmīgums sabiedrības acīs var ļoti palīdzēt mobilizēt kopienas saskaņotai rīcībai ugunsgrēku novēršanā. Tāpat pastāv Portugāles kontinentālajā valsts daļā izmantoto tiesību aktu kopums (piemēram, noteikumi par degvielas pārvaldību māju tuvumā) un ir pieejama specifiskāka pieredze un kompetences, ko salas pārvaldošās struktūras un operatīvie dienesti varētu pārņemt.

Paaugstinātas ugunsbīstamības veģetācija, kas ir ļoti sausa un nevienmērīga, tādējādi tā potenciāli ātri ļauj izplatīties ugunsgrēkam, kurš ir tik intensīvs, ka tā laikā izdalītā siltumenerģija
pārsniedz apkarošanas līdzekļu kapacitāti. Dienās ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem (kad tiek prognozēts vairāk ugunsgrēku pēc skaita vai tie notiek vairāki pēc kārtas) ugunsgrēki teritorijās, kurām ir grūti piekļūt, vai sarežģītos apstākļos operācijām no gaisa var potenciāli izvērsties par nekontrolējamiem ugunsgrēkiem no aizdegšanās sākuma (20 min. laikā). Papildus šim argumentam un par labu ugunsgrēku novēršanas pasākumiem runā arī tas, ka gaisa operāciju statistikas rādītāji liecina par zemu efektivitāti, kā arī to cena salīdzinot ar citām alternatīvām ir augstāka.

Ir aktualizējusies nepieciešamība pēc ugunsgrēka riska pārvaldības programmas. Priekšlikumi riska pārvaldības stratēģijai, kas galvenokārt balstās uz ugunsgrēka apkarošanas līdzekļiem (smagie transportlīdzekļi vai lidaparāti) un, īpaši Madeiras kontekstā, iespējām ugunsgrēkus novērst. Tomēr, ņemot vērā 2016. gadā piedzīvoto katastrofu, ir tikai dabiski, ka valsts dienesti cenšas izlabot organizatoriskos trūkumus, īpaši tos, kas ļautu ātri reaģēt, kā arī atjauno aprīkojumu un uzlabo ugunsgrēku apkarošanas pasākumus. Taču, kā jau iepriekš minēts, apkarošanas pasākumi vienmēr būs nepietiekami un neefektīvi, nespējot apturēt stabili izplatījušos ugunsgrēku un nelabvēlīgus laikapstākļus. Šos faktorus vēl pasliktina izkliedētās māju atrašanās vietas un mainīgais reljefs, kas apgrūtina saskaņotu darbību un savlaicīgu ugunsgrēka apkarošanas dienestu pārvietošanos un efektivitāti kritiskajās zonās. Tādējādi par teritoriju pārvaldību atbildīgās iestādes atzīst pašreizējo situāciju, kā arī to, ka pastāv draudi, ka arī nākotnē ugunsgrēki turpinās ietekmēt salas dzīvotspēju. Politiski nosakot to kā prioritāti, būtu jāmobilizē iesaistītās struktūras un speciālisti darbam ilgtermiņā pie vienotas vīzijas un pasākumiem, kas apvienotu saistību uzņemšanos un tehniski pamatotus risinājumus.

Šim mērķim tiek piedāvāti nākotnē veicamie soļi:
Atzīt draudu mērogu un mobilizēt gan iedzīvotāju, gan politiskos spēkus pašu problēmu, nevis tikai to seku apkarošanai. Izveidot izsvērtu stratēģiju ar plānveida programmu darbībām vismaz uz 5 gadiem ar stabilu budžetu, sniedzot pārskatu par izdevumiem un rezultātiem;

Pārskatīt valsts politikas motivējošos faktorus: Tāpat kā citās valstīs un reģionos valsts politikas motivējošie faktori palīdz regulēt ieinteresēto personu, tostarp lauksaimnieku, lopkopju, nozaru darbinieku, meža īpašnieku un apsaimniekotāju, kā arī ēku un infrastruktūru īpašnieku rīcību. Tāpēc tiek ieteikts pārskatīt motivējošos faktorus, kas var palīdzēt samazināt ugunsbīstamību, tostarp, lopkopības politiku, lauku attīstības politiku, mežizstrādes politiku, dabas aizsardzības politiku, vides aizsardzības politiku, enerģētikas un telpiskās plānošanas politiku;

Izveidot reģionu vadītāju, pašvaldību un vietējo pārstāvju padomi, kas formulētu problēmas, diskutētu par iespējamajiem risinājumiem, balstoties uz datiem un konkrētiem priekšlikumiem, tādējādi atvieglojot vienotu lēmumu pieņemšanu un saistību uzņemšanos, kā arī atbalstītu stratēģijas īstenošanu;

Izveidot riska uzraudzības un pārvaldības projektu, kas atbalsta sadarbību starp valsts un privāto sektoru (tomēr skaidri nosakot atbildības jomas un nepieciešamo hierarhiju) un sinhronizē rīcības programmas, kā arī saglabā nepieciešamo politisko, iestāžu, administratīvo un finansiālo atbalstu, publiski prezentējot izdevumus un rezultātus; Kopienas mobilizācijas un uzvedības maiņas programma – FireWise/”Casa Segura (Ugunsdroša māja)”: Jāizstrādā un jāīsteno spēcīga informatīvā programma, vēršot to uz vietējiem iedzīvotājiem un salas viesiem, izmantojot pārbaudītākās metodes sabiedrības informēšanai un iesaistīšanai. Pamatojoties uz informāciju par cēloņiem un stratēģijām, jābūt konkrētiem un vienkāršiem mērķiem, kā arī viegli uztveramam formātam, saturam un informācijas avotiem;

Ugunsbīstamības pārvaldības programma: Izvērtējot pilsētas-meža robežteritorijas perimetru un ātri augošo zālaugu, krūmāju un koku veģetāciju Madeiras salā, kā arī, ņemot vērā īpašo problemātisko zonu izvietojumu galvaspilsētas apkārtnē, teritorija, kurā jāveic preventīvie pasākumi (samazinot ugunsbīstamās zāles blīvumu un izvietojumu), ir tikai neliela kopējās teritorijas daļa - aptuveni 2500 ha platībā ap pilsētu un vēl papildus 6000 ha, kas kopumā veido 10% no visas salas teritorijas. Ļoti vispārīgā formā novērtēt ikgadējo rīcības plānu kritiskajās teritorijās, apstrādājot veģetāciju 3000 ha (3% no teritorijas jeb 1/3 no iepriekšminētajiem 8500 ha) platībā, no kuras 750 ha aizņem piepilsētas zona, 500 ha - teritorija ar kokiem un 1750 ha - krūmāji un pļavas. Veģetācijas pārvaldības tehniku (ķīmisko un mehānisko) izmantošanā īpaši jāizceļ kontrolēta dedzināšana un plānota ganību pārvaldība;

Organizatoriskās kapacitātes apmācību programma (atklāšana, nomākšana un apkarošana): Resursu, kapacitātes un esošo kompetenču ugunsgrēku atklāšanā, apziņošanā un brīdināšanā, kā arī piepilsētu zonu un meža ugunsgrēku apkarošanā, inventarizācija un analīze. Pēc informācijas analīzes, apmācību programmu izstrāde, aprīkojuma atkārtota iegāde un attiecīgo struktūru organizatoriskā un integrācijas modeļa izstrāde ugunsgrēku atklāšanā un apkarošanā; Programma ārkārtas situācijas noteikšanai un ugunsgrēkā cietušo teritoriju atjaunošanai: Papildus dzīvojamo ēku atjaunošanai, ņemot vērā dabiskās vides, ūdenstilpņu, augsnes un atlikušās veģetācijas un infrastruktūru (ceļu, taku, drenāžas sistēmu utt.) saglabāšanu, invazīvo sugu kontroli, kā arī, veicot ugunsgrēka postījumu pārpalikumu savākšanu un ekosistēmas atjaunošanu, jāattīsta un jāīsteno rīcības plāns attiecībā uz ugunsgrēkā cietušajām teritorijām.

Kā redzams, problēmu novēršanas pasākumiem portugāļu valsts un pašvaldību dienesti un ieinteresētās puses pievēršas ļoti nopietni. Radās ļoti labs iespaids iepazīstoties ar attieksmi, atbildību un kompetenci, kāda ir vērojama šajā kopdarbībā, kur ir skaidri definēti mērķi un atmestas savstarpējās nesaskaņas un ambīcijas. Ņemot vērā uz to, ka vairāk nekā puse no salas kopplatības ir UNESCO aizsargājamās teritorijas, gadā sala eksportē noteiktu apjomu, apm. 30 000 kbm eikaliptu apaļkoksnes, lieliski sabalansējot vides, sociālās un ekonomiskās intereses.