Ik gadu atjauno ap 40 000 ha meža

Pērn apmežoti izcirtumi 38 600 ha platībā, kas ir  gan nedaudz mazāk nekā 2015. gadā, pēdējos gados mežu atjaunošanas apmēri nostabilizējusies

 

 To liecina Valsts meža dienesta dati par meža atjaunošanu.  Lielākā atšķirība ir tā, ka privātmežu īpašnieki vairākumu no izcirstā atjauno dabiski, savukārt valsts mežos puse tiek atjaunota mākslīgi – stādot/ sējot, bet otra puse – dabiski. Mežu atjaunošanas proporcija starp valsts un pārējo īpašnieku mežiem ir teju tāda pati kā to mežu platības – attiecība 1:1. Vairāki DB aptaujātie mežsaimnieki šos datus  uzskata par pašsaprotamiem. Par iemesliem, kas mežu īpašniekus mudinājis atjaunot mežus, tiek minēti vairāki – pieaugošais nekustamā īpašuma nodokļa apmērs (ja nav atjaunots noteiktā laikā, tad jāmaksā), ES struktūrfondu atbalsts, izpratne, ka meža zeme, tāpat kā lauksaimniecībā izmantojamā, ir ražošanas līdzeklis, kas jāizmanto pēc iespējas efektīvāk (ja neko neražo, tad nekādu ienākumu arī nav), agrāko izcirsto meža zemju nonākšana tādu īpašnieku rokās, kuri to spēj apsaimniekot.

 

Dati nepārsteidz

Valsts veiktās meža atjaunošanas kontroles rezultāti nepārsteidz. «Mēs runājam par kokaudžu atjaunošanu mežā, un varam spriest, cik vērtīgas vai mazvērtīgas tās būs no cilvēka ekonomisko interešu viedokļa. Mežam kā ekosistēmai nekādu atjaunošanu nevajag, tas Latvijā ir bijis pirms mums, ir šodien un būs nākotnē,» situāciju vērtē Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava direktors, mežzinātņu doktors Jurģis Jansons. Tā kā vairumā gadījumu šobrīd Latvijā nocērtam dabisko veidojušās kokaudzes, tad pēc mežzinātņu doktora sacītā nav nekā slikta, ja tās atjaunojam dabiski. «Sliktākas tās nebūs. Ar mūsdienīgu mežkopību - pareizām kopšanas cirtēm - šīs dabiski atjaunojušās jaunaudzes iespējams izveidot daudz kvalitatīvākas un ražīgākas nekā līdzšinējās, iepējami ātrāk sasniedzot arī nepieciešamo caurmēru,» norāda J. Jansons. Viņš steidz piemetināt, ka lokaudžu vērtības pieaugumu var ietekmēt arī ar meža selekcijas zinātnes rezultātiem - šis atlases darbs ļāvis būtiski uzlabot vietējo sugu genofondu. Tomēr arī ar kvalitatīviem stādiem izveidotu jaunaudzi var aizlaist postā - to iestādot par biezu vai nekopjot. «Vislabākos rezultātus iepējams iegūt kombinācijā ar selekcionētu materiālu un pareizu mežkopību,» bilst J. Jansons.

 

Jāizmanto selekcija

Vērtējot sugu sastāvu J. Jansonam, gribētos privātajā sektorā vairāk redzēt priežu jaunaudzes, savukārt valsts sektorā - vairāk stādītas bērzu jaunaudzes, jo arī bērzam, līdzīgi kā priedei, pieejami lieliski meža selekcijas rezultāti. «Priežu jaunaudžu trūkums ir saistīts ar šo audžu atjaunošanas dārdzību, cīnoties ar dažādiem riska faktoriem, kas jaunās priedes apdraud pirmajos gados,» uz jautājumu par priežu jaunaudžu apmēru, atbild J. Jansons . Savkārt bērza stādījumi mežā viņaprāt ir mazāk izplatīti, jo trūkst pieredzes par stādīto bērzu sākotnejo augšanas gaitu un konkurenci ar dabiski atjaunotajiem bērziem. «Bet abas šīs lietas ir vēršamas par labu, ja gribas to darītm,» piemetina J. Jansons. Protams, ka Latvijā ir jābūt arī apsēm un baltalkšņiem, kurus, pareizi audzējot, var iegūt pietiekoši lielu labumu arī cilvēka pārskatāmas dzīvas laikā. «Mūsdienās, manuprāt, nav vairs aktuāla tēze, ka laba un pareiza meža atjaunošana ir tikai tad, ja iestāda eglītes,» uzsver J. Jansons

 

Atjauno ar izcirsto

Lai arī privātīpašnieku nocirstie meži tiek atjaunoti ar bērziem, baltalkšņiem un apsēm, tomēr aptaujātie privātmežu īpašnieki šajā faktā nesaredz problēmu. «Vai tas, ka privātmežu īpašnieki izcirtumus atjauno ar lapkokiem, ir slikti vai labi, būtu jāvērtē, ņemot vērā to, kas pirms tam konkrētajā meža zemē ir audzis. Ja augušas apses un ir atjaunots  ar apsēm, tad  pārmetumi saimniekam nav izsakāmi,» strikts ir Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs un meža īpašnieks Māris Liopa. Viņš arī atgādina, ka privātmežos kopumā visvairāk izplatītākās koku sugas ir bērzs, apse un baltalksnis, tāpēc atjaunošanas dati par koku sugām ir loģiski un atbilst realitātei. Tiek atgādināta vēsture, ka mainoties laikam, mainās arī priekšstats par to, kura koku suga ir  vai nav vērtīga. Proti, savulaik bērzs tika uzskatīts par sava veida nezāli, bet tagad jau daudzus gadus – par ļoti vērtīgu un ekonomiski izdevīgu koku sugu, tāpēc nav iespējams šobrīd precīzi prognozēt, vai pēc kāda laika (un kā)  mainīsies attieksme pret apsēm un baltalkšņiem. Savukārt valsts mežos sugu sastāvā dominē priedes, bērzi un egles. Ir vēl kāds psiholoģiskais faktors, proti, ja stāda ātraudzīgās koku sugas – apses, baltalkšņus un bērzus, tad augļus var baudīt pats stādītājs, bet ja, skujkoku audzes, tad labākajā gadījumā – bērni vai sliktākajā gadījumā – mazbērni. Vairāki DB aptaujātie privātmežu īpašnieki šo faktu uzskata par loģisku, jo  izcirtumu dabiska apmežošana (aizaudzēšana ar tai sekojošo kopšanu) ir ekonomiski izdevīgāka un lētāka nekā mākslīgā atjaunošana – jāpērk stādi, jāstāda, iestādītie stādi ir jānosargā pret kaitēkļiem un meža dzīvniekiem. Tomēr arī privātmežu īpašnieku vidū ir atšķirīga pieeja, proti, mazie mežu īpašnieki  izvēlas dabisko,  nevis mākslīgo nocirsto platību atjaunošanu, bet lielie mežu īpašnieki, tāpat kā valsts mežu apsaimniekotājs, arvien vairāk sliecas uz nocirstā atjaunošanu, stādot kociņus. «Meža zeme ir ražošanas līdzeklis, tāpēc īpašnieki ieinteresēti, lai tas pēc iespējas ražotu vairāk; cik hektāru meža tiek nocirsti, tik arī tiek atjaunoti,» pārmetums, ka mežu īpašniekiem interesē tikai ražas ieguve noraida M. Liopa.