Aukstā ziemas brīvdienu nedēļa atnesa somu mežsaimniekiem tika nelielu atelpu mežizstrādē, taču tas nav glābiņš, norāda Somijas mežsaimniecības asociācijas.

Šoziem Somijas dienvidu mežos ir izstrādātas visvieglāk pieejamās vietas. Februāra otrajā pusē valdošais sals deva iespēju iegūt kokmateriālus no tā sauktajām ziemas cirsmām arī Somijas dienvidos, tomēr mitrākajās platībās veikt mežizstrādes darbus nebija iespējams.

“Ziemas cirsmu izstrāde ir noritējusi ļoti neveiksmīgi. Netika izstrādāti visi iepriekš koksnes ieguvei plānotie purvi un cirsmas, kurās ir mitri augsnes apstākļi. Pagājušajā nedēļā laikapstākļi bija kaut nedaudz pieņemami, un mēs varējām iegūt koksni no vieglāk pieejamām vietām,” norāda Kari Kannisto, Dienvidrietumu Hēmes Mežsaimniecības asociācijas izpilddirektors. Ar vieglāk pieejamām vietām ziemas periodā viņš saprot, piemēram, mežaudzes gar ceļiem.

Ziema Somijas dienvidos un daudzviet citur ir bijusi ārkārtīgi maiga un nepietiekami auksta. Līdzīgi ir arī valsts centrālajā daļā. Pagājušajā nedēļā valsts dienvidos temperatūra noslīdēja zem 10 grādiem pēc Celsija, bet nedēļas beigās kļuva siltāks.

Kari Kannisto uzsver, ka šoziem izstrādatais koksnes apjoms ir mazāks nekā “normālas” ziemas laikā Somijā. Daudziem mežizstrādātājiem ir nācies pārtraukt darbu, jo šādos apstākļos ne harvesterus, ne forvarderus nav iespējams izmantot. Gaisa temperatūra nesola uzlabojumus mežizstrādes darbu veikšanai.

“Ir palicis daudz nenozāģētas koksnes. Ir vērojama tendence mežaudzes izstrādāt daļēji, izcērtot vispieejamākās vietas un atstājot koksni meža nogabalu malās un stūros. Tas veicina nelietderīgu tehnikas pārvietošanu un papildu slodzi. Mēs sakopsim šo haosu, kas šobrīd paliek mežā vien tad, kad iestāsies īsta ziema,” uzsver Kari Kannisto. Viņš prognozē, ka ziemas laika apstākļu radītā situācija ietekmēs arī pavasari. Ziemas laikā ir notikusi “šķīdoņa apstākļu” mežizstrāde, ko parasti Somijā veic martā un aprīlī.

Labu mežizstrādes platību trūkums

Ūsimā mežsaimniecības asociācijas direktore Saija Peltola uzskata, ka aptuveni trešā daļa no šoziem plānotā mežizstrādes apjoma, kas ir asociācijas pārziņā, paliks neizstrādāta.

“Šī ir bijusi patiešām slikta ziema. Ik pa brīdim ir sals, bet tad atkal iestājas “plusi”. Runājot par mežizstrādi, gandrīz nedēļu uz priekšu ir jādomā, kur uzdrošināsimies aizvest tehniku. Tas atspoguļojas arī kokmateriālu apjomā. Ziemai piemēroto mežizstrādes vietu ir pietiekami daudz, bet mēs nevaram izmantot ziemas priekšrocības,” norāda S. Peltola. Pēc viņas teiktā, pagājušās nedēļas sals situāciju atviegloja tiktāl, ka bija iespējams izstrādāt koksni lauku malās un gar sliktākā stāvoklī esošiem ceļiem. “Ceļi un lauki, pa kuriem ir bijusi intensīva satiksme, tagad, kad sniega gandrīz nav, ātri sasalst. Savukārt, ceļi un lauki, ar mazāk intensīvu satiksmi, kļūst ļoti slideni.”

Saija Peltola stāsta, ka baļķu un papīrmalkas tirgū maigā ziema atspoguļojas pieprasījumā pēc “vasaras cirsmām”, jo zāģētavām un rūpnīcām koksni vajag nepārtraukti. To pašu saka arī Kari Kannisto: “Praktiski tirdzniecība tagad notiek no “vasaras cirsmām”, ko izstrādājam šobrīd. Koksnes cena šim gadalaikam ir saglabājusies pārsteidzoši augsta, skaidrs, ka trūkst labu mežizstrādes vietu”.

Precīza plānošana

Kari Kannisto lēš, ka “ziemas cirsmās” visgrūtākā situācija ir Somijas piekrastē. Tā uzlabojas virzienā uz ziemeļiem un austrumiem no Tamperes. Taču pat Pirkanmā ziema ir bijusi sarežģīta, norāda Pirkanmā mežsaimniecības asociācijas direktors Jusi Parviainens. “Šoziem ir bijuši Somijas ziemām neraksturīgi laika apstākļi. Sniega bijis maz, nav arī ilgstošu sala periodu. Visu laiku esam centušies mežizstrādi veikt plānotajā apjomā, tomēr neesam varējuši izstrādāt sarežģītākās ziemas cirsmas.”

Mežizstrāde un kokmateriālu transportēšana bija rūpīgi jāplāno. Uz ceļiem, pa kuriem var braukt tikai tad, kad zeme ir sasalusi, dažkārt transportēšana tika pilnībā pārtraukta, gaidot aukstāku laiku. Tomēr, pēc Jusi Parviainena teiktā, maigā ziema Pirkanmā novadā ir maz ietekmējusi izstrādātās koksnes apjomu. No janvāra sākuma līdz februāra vidum nocirsto apaļkoku apjoms bijis apmēram tāds pats, kā parasti.

“Jo mazāk sala, jo mazāk problēmu ar tehniku. Mežizstrāde notiek ātrāk, ja koki nav ļoti apsniguši. Pie mums Pirkanmā maigajai ziemai ir gan plusi, gan mīnusi,” stāsta Jusi Parviainens.

Viņš uzsver, ka Pirkanmā mežsaimniecības asociācija atšķirībā no citiem Somijas kolēģiem, mežizstrādes darbus ir varējusi veikt visu ziemu. Mežsaimniecības darbiniekus nav nācies atbrīvot uz laiku no darba mežā lielās sniega segas dēļ, kā tas parasti ir noticis.

Apaļkoksnes tirgotāji gaida pavasari, bet vēl joprojām notiek tirdzniecība ar atlikušo ziemas cirsmās iegūtās koksnes apjomu. Jusi Parviainens sagaida labu pieprasījumu pēc apaļkoksnes, jo ziema sākās vēlu, tāpēc lielāks apjoms tika izstrādāts jau pagājušā gada beigās.

Attieksmes maiņa

Kā meža īpašnieki var sagatavoties tik maigai ziemai kā šogad? Kari Kannisto, Saija Peltola un Jusi Parviainens aicina meža īpašniekiem pašiem uzturēt meža ceļus labā stāvoklī.

“Mežos varētu aktīvāku mežizstrādi veikt arī atkušņu laikā, būtiska problēma, ka apaļkoksnes krautuves neatrodas pie kokvedējiem piemērotiem ceļiem,” vērtē Jusi Parviainens.

Kari Kannisto runā par attieksmes maiņu: “Mums Somijā ir bijušas trīs labas ziemas pēc kārtas, tāpēc daudzi mežsaimnieki pieprasa savos īpašumos veikt ziemas cirsmu izstrādi. Tomēr mežizstrāde var notikt tikpat labi vai pat vēl labāk sausā vasarā. Daudzviet mežizstrādes apstākļi no jūnija līdz augustam un pat septembra sākumam ir krietni labāki nekā pašlaik.”