Mēs zinām, ka īpaša nozīme jāpievērš Klimata politikai meža apsaimniekošanas kontekstā, Latvijai jāaizstāv savas intereses Eiropas mērogā, lai nebūtu nepatīkamas sekas vai "negatīvi pārsteigumi". Neveicot papildus pasākumus mežsaimniecībā, salīdzinājumā ar 2014 vai 2015. gada mežizstrādes apjomu mums faktiski būtu jāsamazina mežizstrāde.

Ja šāda kārtība paliek spēkā, tad jautājums, kā Latvija ierobežos mežizstrādes apjomu vai veicinās oglekļa dioksīda piesaisti meža zemēs? Vai varbūt maksās soda naudas par šo normu pārkāpšanu? Tad ir nākamie jautājumi, cik tās ir lielas un kur ņemt naudu to apmaksai? «Pret šādu metodiku iestājas ne tikai Latvija, kur pieaugušu – ciršanas vecumā esošu mežaudžu krāja ir vairāk nekā 300 milj. m3, bet arī Somija un citas valstis. Baltijas valstu unikalitāte ir apsaimniekotas organiskās augsnes un pilnīgs zināšanu trūkums par to, kā šīs augsnes ietekmē emisijas. Ziemeļvalstis un Baltijas valstis uzskaita 98% no ES valstu ziņotajām emisijām no organiskajām augsnēm. Tas vien norāda, cik šī problēma ir nozīmīga un, vienlaicīgi, arī nesaprotama cilvēkiem no citiem reģioniem.

Šī vēstule rakstīta saistībā par piedāvāto Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas izmaiņu un mežsaimniecības (LULUCF) regulu.

Kam: Vēstniekam, Igaunijas Pastāvīgās pārstāvniecības ES pastāvīgā pārstāvja vietniekam Klaidam Kulla (Clyde Kull) kungam Eiropas Parlamenta deputātam Norbertam Linsa (Norbert Lins) kungam Eiropas Komisijas Klimata politikas ģenerāldirektorāta direktoram Artūram Runges-Mecgera (Artur Runge-Metzger) kungam Brisele, 2017. gada 18. oktobris

Par: Mežsaimniecības un lauksaimniecības nozaru lūgums atzīt mežsaimniecības lomu ES klimata pārmaiņu mazināšanas politikā pēc 2020. gada

Godātais vēstniek Kull, godātais Linsa kungs, godātais Runges-Mecgera kungs!

Rakstām Jums kopīgi kā mežsaimniecības un lauksaimniecības nozaru organizācijas sakarā ar gaidāmajām trīspusējām sarunām par piedāvāto Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas izmaiņu un mežsaimniecības (LULUCF) regulu. Mēs esam ļoti nobažījušies, ka nākotnē paredzamā ES regula riskē neatzīt mežu lomu klimata pārmaiņu mazināšanā un neatbalstīt aktīvu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, kas ir būtiska, lai veicinātu ES oglekļa emisiju samazināšanas mērķu un Parīzes nolīgumā izklāstīto ilgtermiņa mērķu sasniegšanu.

Esam pārliecināti, ka viens no ceļiem uz ES klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu un saistību izpildi ir zema oglekļa satura cirkulārās bioloģiskās ekonomikas attīstība, kas ļaus Eiropai apvienot nepieciešamību nodrošināt vides integritāti ar sabiedrības vajadzībām un ekonomisko attīstību.

Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana ir labākā ilgtermiņa stratēģija Eiropas mežiem, lai tie pildītu savu lomu klimata pārmaiņu mazināšanā, vienlaikus nodrošinot meža ekosistēmu pielāgošanos mainīgajiem klimata apstākļiem. Šogad notikušie katastrofālie mežu ugunsgrēki un vētras ir spilgts atgādinājums par nepieciešamību aktīvi apsaimniekot mežus un padarīt tos noturīgus pret mainīgo klimatu.

Tāpēc vēlamies Jums paust mūsu lielās bažas par mežsaimniecības un lauksaimniecības nozaru nākotni, ja tiktu atbalstīts Eiropas Komisijas priekšlikums izveidot meža atsauces līmeņus, pamatojoties uz vēsturisko intensitāti un meža resursu izmantošanu (8.3.2. pants); Tas nestimulētu ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, neveicinātu ilgtspējīgu un ilgstošu meža produktu izmantošanu vai pāreju uz bioloģisko ekonomiku.

Turklāt 13. oktobra Vides padomes lēmums nosaka, ka tiks noteikta pastāvīga attiecība starp meža biomasas izmantošanu cietā veidā un enerģijas iegūšanu. Tas mākslīgi regulētu biomasas gala izmantošanu un ignorētu tirgus ekonomikas principus un citus faktorus, piemēram, kokmateriālu kvalitāti un pieejamību, kā arī ekonomisko situāciju.Sašaurinot atsauces līmeni līdz laikam, kad ievāktās ražas apjomi bija mazāki, mēs uzgrieztu muguru desmitgadēm ilgiem ieguldījumiem, kas veikti, lai ilgtspējīgi apsaimniekotu un attīstītu Eiropas mežus. Šo ieguldījumu rezultāts ir ievērojams resursu pieaugums gan platību, gan apjomu ziņā. Dati rāda, ka meži aug vairāk, ja tiem ir ekonomisks pielietojums, pienācīgi ņemot vērā ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas ekonomisko, sociālo un vides dimensiju. Ir ārkārtīgi svarīgi izvairīties no koksnes ražošanas ārpakalpojuma no trešajām valstīm un aizsargāt darbavietas un zaļo izaugsmi Eiropā.

Ja šie fakti tiek ignorēti, priekšlikums neizbēgami negatīvi ietekmēs mežu īpašniekus, apsaimniekotājus un pārstrādes nozares, kā arī kavēs turpmākas investīcijas šajā nozarē. Līdz ar to tas negatīvi ietekmēs attīstību un nodarbinātību ES lauku apvidos. Tieši tāpēc aicinām Jūs mainīt piedāvātā atsauces līmeņa vienkāršoto loģiku un pārcelt tā izaugsmi atbalstošā trajektorijā.

Kamēr steidzamā vajadzība samazināt oglekļa emisijas rada būtisku nepieciešamību palielināt mūsu mežu oglekļa uzņemšanas spējas, mežu nekopšana neatbilst nepārtrauktajam oglekļa krājumu pieaugumam, kas nav ilgtspējīgs ilgtermiņa risinājums. Naftas laikmetam tuvojoties beigām, ilgtspējīga, uz mežu apsaimniekošanu balstīta bioloģiskā ekonomika var nodrošināt klimata politiku un atbalstīt veselīgas, dzīvotspējīgas un daudzfunkcionālas mežu ekosistēmas ilgtermiņā.

Tāpēc, veicot pēdējās darbības saistībā ar LULUCF regulu, ir unikāla iespēja kaut ko paveikt cilvēku, mežu un klimata labā. Tāpēc aicinām ES iestādes izstrādāt ES klimata politikas ietvaru pēc 2020. gada tādā veidā, kas pilnībā atspoguļo ilgtspējīgi apsaimniekotu mežu pozitīvo nozīmi ekonomikai, klimatam un sabiedrībai. To var izdarīt vienīgi mainot meža atsauces līmeņu noteikšanas noteikumus uz elastīgāku un nākotnē vērstu pieeju, piemēram, tādu, kādu Eiropas Parlaments pieņēma 13. septembrī.

Ar cieņu,

Hūberts de Šorlēmers (Hubert de Schorlemer), Eiropas Privāto meža īpašnieku konfederācijas (CEPF) prezidents Joahims Rukvīds (Joachim Rukwied), Eiropas Lauksaimnieku organizācijas (COPA) prezidents Tomass Magnusons (Thomas Magnusson), Eiropas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (COGECA) prezidents

Pērs Olofs Vedins (Per-Olof Wedin), Eiropas Valsts mežu apsaimniekotāju asociācijas (EUSTAFOR) prezidents Tjerī Deleskāls (Thierry de l'Escaille), Eiropas Zemes īpašnieku organizācijas (ELO) ģenerālsekretārs Simo Jakola (Simo Jaakkola), Eiropas Lauksaimniecības, lauku un mežsaimniecības darbuzņēmēju organizācijas (CEETTAR) viceprezidents Pjērs Grandadams (Pierre Grandadam), Eiropas Pašvaldību meža īpašnieku federācijas (FECOF) prezidents Mikaēls Dīmers (Michael Diemer), Eiropas Mežkopju apvienības (UEF) prezidents Leire Salaberija (Leire Salaberria), Dienvideiropas Mežkopju apvienības (USSE) rīkotājdirektore