Tā kā Latvijas Mežu sertifikācijas padome (LMSP) kopā ar ieinteresētajām pusēm, tostarp, meža īpašniekiem, apsaimniekotājiem un mežzinātnes pārstāvjiem ir aktīvi iesaistījusies priekšlikumu izstrādē meža likumdošanas normatīvo aktu efektivitātes uzlabošanai, ļoti lietderīga un pozitīvi virzīta bija Zemkopības Ministrijas Meža konsultatīvās padomes (MKP) izbraukuma sanāksme, kas noritējā š.g. 19. jūlijā.

MKP pārstāvji iepazinās ar meža atjaunošanu priežu mežos Baltijas jūras aizsargjoslā un ārpus aizsargjoslas, kā arī ar meža atjaunošanu privātos meža īpašumos priežu audzēs Dabas parka “Abavas  ieleja” teritorijā Kuldīgas novadā. MKP dalībnieki dabā novērtēja 8 objektus - izlases, sanitārās izlases un atjaunošanas cirtes LVM Zemgales reģiona Engures iecirknī un privātajos mežos Kuldīgas novadā.

Tā kā normatīvo aktu izmaiņas, kas ietvertu priedes sekmīgas atjaunošanās nodrošināšanas iespējas teritorijās, kurās aizliegta kailcirte, ir ļoti būtiskas priežu audžu saglabāšanā nākamajām paaudzēm, MKP dalībnieki šajā izbraukuma sanāksmē vēlreiz un vēlreiz pārliecinājās par praksē un zinātnē balstītās pieredzes liecībām - priede ir saulmīļu koku suga, kuras izdzīvošanai ir nepieciešama citāda saimnieciskā pieeja kā līdz šim. 17 gadu laikā, kopš spēkā ir esošā likuma pieeja priedes apsaimniekošanā piejūras teritorijās, ir absolūti skaidrs, ka tā ir bijusi kļūdaina. Diemžēl, tāpēc mēs zaudējam priežu audzes šajās teritorijās. Pamatojoties uz LVMI "Silava" zinātnieku darbu, nozares profesionāļu un meža īpašnieku kopējo sadarbību, šobrīd ir aktualizēti priekšlikumi izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" un Ministru kabineta 2012. gada 2.maija noteikumos Nr. 308 "Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi".

Esam secinājuši, ka:
1. Saimniekojot ar izlases cirtēm sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, priedes atjaunošana nenotiek sekmīgi;

2. Būtiski tiek ierobežota selekcionēta meža reproduktīvā materiāla pielietošana mežaudzes atjaunošanā;palielinās meža atjaunošanas un kopšanas, kā arī administratīvās izmaksas;

3. Sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, kā vienīgo galvenās cirtes izpildes veidu pielietojot tikai izlases cirtes, samazinās priežu audžu īpatsvars, kas ietekmē koksnes plūsmas ilgtspēju;

4. Novecojušā mežaudze vairs nerada CO2 piesaisti vai arī kļūst par SEG emisiju avotu;

5. Samazinās šo mežaudžu loma vides aizsardzībai un rekreācijai.

Tāpēc mēs, LMSP, kopā ar mežzinātnes pārstāvjiem, meža īpašniekiem, apsaimniekotājiem, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un citu atbalstošo organizāciju pārstāvjiem atbalstām priekšlikumus:

1. Izslēgt nosacījumu par kailcirtes aizliegumu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs (priedes veido vairāk nekā 80 procentu no mežaudzes šķērslaukuma);

2. Papildināt noteikumus ar nosacījumu, ka cērtot kokus galvenā cirtē pēc caurmēra, pēc cirtes mežaudzi atjauno sējot vai stādot ar kategoriju uzlabots un pārāks meža reproduktīvo materiālu, ievērojot normatīvajos aktos par meža atjaunošanu noteikto.

3. Noteikt, ka atjaunotajā platībā minimālais nepieciešamais kopējais ieaugušo koku skaits atkarībā no valdošās koku sugas ir: priedei – 2000 koku uz hektāru; pārējām koku sugām - 1500 koku uz hektāru (ja melnalksnis atjaunojas ar celma atvasēm, pie viena celma uzskaita ne vairāk kā četras atvases).

Šo noteikumu izmaiņas būtiski uzlabos mežu apsaimniekošanu mūsu valstī, balstoties uz zinātnē gūtajām atziņām, dos pienesumu tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā. Diemžēl, neskatoties uz vairākos jau iepriekš organizētos semināros un, protams, arī šī izbraukuma laikā gūto izpratni, vides NVO "Pasaules Dabas fonds" ir uzsācis sabiedrību maldinošo kampaņu "Nē kailcirtēm Piejūrā"... Diemžēl, šī aktivitāte kārtējo reizi parāda dažu vides organizāciju totālu nevēlēšanos balstīties uz zinātniski pamatotām, praksē un pieredzē pierādītām meža apsaimniekošanas metodēm. Tā vietā tiek izmantota histēriska retorika un sabiedrību maldinošu ziņu izplatīšana.

Jautājums: kā labā tas tiek darīts un, ko ar to Latvijas NVO "Pasaules Dabas fonds" vēlas sasniegt?