Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem

Par nozari

https://www.finieris.com/lv/jekabs-avotnieks-no-praktikanta-lidz-konstruktoram/
Ikdienā veidoju iekārtu modeļus, saskaņoju tos ar vadītājiem un kolēģiem. Kad viss ir apstiprināts, sagatavoju rasējumus un nododu tos ražošanai. Ja procesā rodas kādi jautājumi vai nepieciešami pielāgojumi, komunicēju ar ražošanas komandu un montāžas speciālistiem, lai nodrošinātu, ka viss darbojas nevainojami.

https://dzirkstele.lv/vietejas-zinas/gulbenes-novada-pasvaldiba-izsola-kokmaterialus/
Līdz 18. februārim interesenti var pieteikties pašvaldības rīkotajai izsolei, lai no tās iegādātos kokmateriālus 191 kubikmetra apjomā. Par izsoles rīkošanu novada deputāti nobalsoja domes 30. janvāra sēdē.

https://www.db.lv/zinas/timber-market-paplasina-darbibu-baltija-un-polija-519947
Baltijas valstīs meža nozare joprojām ir būtiska valsts tautsaimniecības daļa, kurā ienāk tehnoloģijas, kas to pārveido, ieviešot jaunas darba metodes. Tomēr šī nozare ir samērā konservatīva, tāpēc uzņēmuma mērķis ir lauzt stereotipus un veicināt kokrūpniecības attīstību un digitalizāciju, nozares uzņēmējiem piedāvājot mūsdienīgu, inovatīvu un digitālu pieeju, kas sadarbībai ar potenciālajiem tirgus dalībniekiem, partneriem un klientiem paver plašākas iespējas.

https://abc.lv/raksts/kapec-buvnieciba-un-majokla-iekartosana-verts-izmantot-masivkoku-skaidro-eksperte
Lai gan masīvkoks ir izmantots būvniecībā jau sen, pēdējā laikā tas atkal kļuvis populārs – izceļot, ka tas ir ne vien draudzīgāk dabai, bet arī cilvēka organismam. Masīvkoks ir bioloģiski noārdāms un pilnībā atjaunojams resurss, kas, salīdzinot ar daudziem mākslīgiem materiāliem, nerada kaitīgu ietekmi uz veselību un vidi. 

Par oficiālo I

https://www.kem.gov.lv/lv/baltijas-valstu-sinhronizacija-ar-eiropu
Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropu

Par oficiālo II

https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/zemkopibas-ministrija-zemes-ipasniekiem-vienkarso-zemes-lietosanas-veida-mainu-un-samazina-administrativos-izdevumus
Grozījumi samazina arī laiku atmežošanas kompensācijas aprēķina saņemšanai, dokumentu plūsmu starp pašvaldību un Valsts meža dienestu, aizstājot ar saziņu Būvniecības informācijas sistēmā. Šis nosacījums sāks darboties no 2026. gada 1. janvāra. 

https://www.vmd.gov.lv/lv/jaunums/valsts-meza-dienests-aicina-meza-ipasniekus-pieteikties-atbalsta-sanemsanai
Valsts meža dienests informē, ka meža īpašnieki no 2025. gada 6. februāra līdz 6. martam Lauku atbalsta dienestā var iesniegt projektu iesniegumus atbalsta saņemšanai. Meža īpašniekiem būs pieejams atbalsts meža ieaudzēšanai, meža ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošanai, kā arī jaunaudžu retināšanai vai mežaudžu nomaiņai.

https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/varam-stajusies-speka-vairaki-maksliga-intelekta-aizliegumi
No 2025. gada 2. februāra Eiropas Savienībā, tātad arī Latvijā, stājās spēkā prasības Mākslīgā intelekta regulā, aizliedzot prakses, kas tiek uzskatītas par neatbilstošām ES pamatvētībām – tiesiskumam, pamattiesībām un demokrātijai.

Par vides jautājumiem

https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/grinu-dabas-rezervatam-izstradas-dabas-aizsardzibas-planu
Grīņu dabas rezervātam izstrādās dabas aizsardzības plānu

https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/notiks-informativa-sanaksme-par-dabas-parka-ogres-ieleja-dabas-aizsardzibas-plana-izstrades-uzsaksanu
20. februārī plkst. 18.00 Ērgļu saieta namā un 26. februārī plkst. 12.00 Madlienas kultūras namā notiks informatīva sanāksme par dabas parka “Ogres ieleja” dabas aizsardzības plāna izstrādi. 

https://www.lvm.lv/jaunumi/7155-ar-apsaimniekosanas-darbiem-rupejas-par-lapkoku-praulgrauza-dzivotnem
Darbu laikā no aizzēluma un atvasēm tika atbrīvoti lielie ozoli, kurus retā vabole apdzīvo. Krūmu atvašu un zāles pļaušana dabas liegumā veikta 6,8 ha platībā.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.01.2025-latvija-cer-radit-cela-karti-biologiskas-daudzveidibas-saglabasanai.a585990/
Politikas veidotāji un eksperti šodien pulcējās konferencē Saeimā, lai pārrunātu situāciju Latvijā un veidotu jaunu ceļa karti bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, kas balstīta gan dabas aizsardzības, gan ekonomikas interesēs.

https://www.delfi.lv/bizness/54883004/dzilak-meza/120059457/lai-putni-butu-ne-tikai-mums-galva-bet-ari-meza-saruna-ar-erglu-petnieku
Svarīgi arī pieminēt, ka LVM noteiktajās aizsardzības zonās saimniecisko darbību ierobežojošais laiks melno stārķu, mazo ērgļu un zivjērgļu aizsardzībai tiek noteikts par mēnesi ilgāks – līdz 31. augustam – atšķirībā no mikroliegumu buferzonām, kur periods ilgst tikai līdz jūlija beigām.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.02.2025-izcert-vertigus-valsts-mezus-politiki-pagaidu-aizsardzibu-nenosaka.a586723/
Zemkopības ministrija apņēmusies 52 tūkstošus hektāru valsts meža atvēlēt stingrai staignāju un boreālo mežu aizsardzībai. Bet VARAM piekritusi, ka dabu sargās 30% Latvijas teritorijas, un 10 no tiem būs stingrā aizsardzības režīmā.

https://nra.lv/neatkariga/intervijas/481931-mencu-zveja-baltija-beigusies-un-ne-jau-eiropas-lieguma-del.htm
Katastrofa ar mencām nav tikai tagad. Atskatoties uz savu 40-50 gadu pieredzi, varu apstiprināt: viss atkarīgs no tā, kā Baltijas jūrā ieplūst sāļākais okeāna ūdens no Ziemeļjūras. Pagājušā gadsimta divdesmitajos, trīsdesmitajos gados mencas tāpat nebija. Zvejnieki nevarēja savilkt galus kopā un mainīja profesiju, pat sāka nodarboties ar spirta kontrabandu.

Par zinātni

https://www.lza.lv/aktualitates/lza-balva/2118-2024-gada-sasniegumi
Starptautiska Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Karolinska institūta Zviedrijā zinātnieku komanda ir izstrādājusi tehnoloģiju zirnekļu zīdam līdzīgu šķiedru iegūšanai superizturīgu audumu ražošanai, kuram sagaidāms ārkārtīgi plašs pielietojums. RTU konkursā piedalījās ar starptautisku komandu, kas atradusi risinājumu superātru datu pārraides tehnoloģijām. 

https://www.silava.lv/aktualitates/zurnala-nature-publicets-raksts-par-genetiskas-daudzveidibas-monitoringu
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava Ģenētisko resursu centra zinātnieki sadarbībā ar kolēģiem no citām Eiropas zinātniskajām institūcijām sagatavojuši rakstu Global meta-analysis shows action is needed to halt genetic diversity loss, kas publicēts žurnālā Nature.

Par ekonomiku

https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/valainis-eiropai-japarskata-parmerigie-regulejumi-un-jastiprina-inovaciju-attistiba
Pārlieku lielā pārregulācija ir nevis Eiropas spēks, bet vājība, kura aizvien vairāk liek sevi manīt. Eiropai ir jāspēj reaģēt ātri, īpaši ja mēs runājam par tehnoloģiju attīstību un inovācijām, piemēram, mākslīgā intelekta jomā. 

https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/turpina-diskusijas-par-rigas-metropoles-areala-attistibas-konceptu
Rīgas metropoles areāla teritoriālais tvērums iekļauj Rīgas plānošanas reģionā esošās pašvaldības – Rīgas, Jūrmalas valstspilsētas, Ādažu, Mārupes, Ķekavas, Olaines, Salaspils, Ropažu, Siguldas novadi, kā arī Jelgavas valstspilsētu, Tukuma, Ogres un Saulkrastu novadus. 

https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/varam-ievies-jauno-lidzdalibas-budzeta-platformu-iedzivotaju-projektu-idejam
VARAM Atveseļošanas fonda projekta ietvaros ir izstrādājusi līdzdalības budžeta platformu, kas pašvaldībām nodrošina iespēju organizēt līdzdalības budžeta konkursus, bet iedzīvotājiem – aktīvi iesaistīties vietējās kopienas attīstībā, iesniedzot projektus un balsojot par nozīmīgām iniciatīvām. 

https://lasi.lv/latvija-pasaule/ekonomika/olafs-zvejnieks-plaisu-zalaja-kursa-arvien-vairak.24260
Vai nu vienu, vai otru iemeslu dēļ, bet pēdējā laika ziņas par Zaļā kursa īstenošanas centieniem liecina par arvien lielākām plaisām šajā fundamentālajā Eiropas Savienības politikā.

https://www.db.lv/zinas/vdd-rekomendejis-rail-baltica-ieviesejiem-kritiski-vertet-iespejamo-sadarbibu-ar-cetriem-uznemumiem-519964
Konstatējot riska faktorus, Valsts drošības dienests pērn dzelzceļa projekta Rail Baltica ieviesējiem rekomendējis kritiski vērtēt iespējamo sadarbību ar četriem uzņēmumiem.

https://www.db.lv/zinas/piena-logistika-sasniegusi-rekordapgrozijumu-519958
Latvijas lielākais piensaimnieku kooperatīvs “Piena Loģistika” sasniedzis lielāko apgrozījumu savas pastāvēšanas vēsturē – 2024. gadā apgrozījums bijis 49,3 miljonus eiro, kas ir par 30% vairāk nekā 2023. gadā.

https://www.db.lv/zinas/nolaidibas-del-metalluznu-nozari-davinam-kaiminiem-519940
Atbildīgo konkurences uzraudzības iestāžu dēļ vienu nozari var pārņemt lietuvieši, kuri vienlaikus maksā vismazākos nodokļus.

https://www.lasi.lv/par-svarigo/projekti/mediju-sapieri-divi-dzeraji-var-apturet-rail-baltica.24266
Var jau runāt par militārisma vajadzībām, bet tagad ir pavisam cits kara veids. Dzelzceļu taču mierīgi var apturēt divi dzērāji par šņabja pudeli. Karš jau nebūs tāds kā agrāk. Ir daudz neskaidru jautājumu.

Par medībām

https://www.youtube.com/watch?v=Ujp7tyw-WFE
“Šauj garām!” # 269. epizode Juris Buškevics: “Ar LVM diskusijas rezultātiem neesmu apmierināts!”

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/valasprieki/06.02.2025-ne-tikai-gribet-nospiest-ieroca-meliti-ka-jauninajam-noklut-mednieku-savienibas-kolektiva.a586385/
...tās ir ilgtspējīgas medības, lai medīt Latvijā varētu ne tikai mēs, bet arī mūsu pēcnācēji. Otrkārt, tā ir biedrības aktīva iesaistīšanās visu normatīvo aktu izstrādē, kas ir saistīti ar medībām vai skar medības. 

Par nepieciešamajām reformām

https://www.la.lv/latvijas-mednieku-asociacijas-valdes-priekssedetajs-barviks-par-varam-aicinu-vienreiz-to-midzeni-izdzenat-ar-sudainu-mietu
VARAM kārtējo reizi sevi parāda tādu, kāds tas ir. Un es gribētu tiešām vienreiz aicināt to izveidoto midzeni izdzenāt ar sūdainu mietu. Nu nav cita risinājuma. Tāpēc ka visas lietas, kas ir jārisina, līdz ko tās nonāk ministrijā, tās kā tādā mīkstā deķī pazūd. Tās vienkārši tur noslāpst un nekas netiek tālāk virzīts. 

Par celtnēm

https://www.delfi.lv/193/politics/120059757/krizes-laika-tas-ir-butisks-risks-nbs-uzstaj-par-jauna-tilta-par-daugavu-nepieciesamibu
Lai arī Latvijā ir vairāki militārie poligoni, ko izmanto armija, zemessardze, ukraiņu apmācāmie karavīri un arī NATO partneri, pēc lēmuma te izvietot aizvien vairāk ārvalstu armijnieku esošajos apmācību laukumos kļuvis par šauru. Tāpēc Latvijā būvē Sēlijas poligonu, tomēr bez tā būtu nepieciešams vēl viens būtisks objekts – vēl viena iespēja šķērsot Daugavu.

Dažādi

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/06.02.2025-atteiksanas-no-kudras-kurinama-skars-livanu-un-preilu-novadu-iedzivotajus-neietekmes.a586628/
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Investīciju politikas departamenta direktore Svetlana Sergejeva norādīja, ka patlaban apkures vajadzībām kūdru izmanto tikai divās pašvaldībās un tām būs pieejams atbalsts, lai tuvākajos gados savos objektos pilnībā atteiktos no kūdras izmantošanas enerģētikā.

https://www.lvm.lv/jaunumi/7154-noskaidroti-laureati-meza-dienu-uzlimju-konkursa
Radošajos darbos visbiežāk tika atspoguļoti tieši mežkopji, plānotāji, vides eksperti, kā arī ugunsdzēsēji. Tas norāda, ka arī bērni un jaunieši pievērš uzmanību mežā notiekošajiem procesiem un saprot, ka, strādājot mežā, ir būtiski ievērot vides aizsardzības intereses un saimnieciskās vajadzības, vienlaikus rūpējoties arī par drošību tajā.

https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/starptautiska-ilustraciju-izstade-magiskais-mezs
Biezie, pirmatnējie plašumi ir palikuši vien tikai atmiņās, taču meža maģija ir saglabājusies. Tā noslēpumainība un burvība turpinās; tā sapnis ir saglabājies līdz mūsdienām. 

https://bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/vai-mezotnes-pils-sogad-atvers-durvis-apmekletajiem/
Lai Rundāles pils muzejs varētu uzņemties jaunas saistības, bija nepieciešams īstenot juridiskā statusa maiņu. Tas ļauj efektīvāk izmantot ierobežotos finanšu resursus un vajadzības gadījumā daļu no Rundāles pils muzeja ieņēmumiem novirzīt Mežotnes pils darbības uzsākšanai.

https://staburags.lv/izdota-jauna-selijas-turisma-karte/
Karšu izdevniecībā “Jāņa sēta” sagatavota jaunākā Sēlijas tūrisma karte, ko izdevusi biedrība “Āžu miesta rezidence”. Kartē iekļauti 150 tūrisma objekti un ēdināšanas vietas, kā arī 68 naktsmītnes no visas Sēlijas vēsturiskās zemes.

https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/aglonas-maizes-veistuklis-astotais-latvijas-produkts-es-aizsargato-geografisko-norazu-registra
“Aglonas maizes veistūklis” ir garens rudzu maizes klaipiņš, kurā ievīstīts un iecepts žāvēts cūkas speķis un sīpoli, un maizes pagatavošanas veids ir saglabāts nemainīgs kopš 19. gadsimta beigām. Viss šīs īpašās rudzu maizes pagatavošanas process ir roku darbs.

Aktuālais karikatūrās

https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/meru-ozols-14330926

https://www.lasi.lv/par-svarigo/karikatura/zime-gatis-sluka-attalinajies-politikis.24691

https://www.lasi.lv/par-svarigo/karikatura/zime-gatis-sluka-palidziet-tikt-majas.24611

https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/norikojums-pie-manikira-14330868

https://www.lasi.lv/par-svarigo/karikatura/zime-gatis-sluka-ja-tu-neklausisi.24734