Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem
5. decembrī LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē
LMSP 9. Starptautiskā konference “Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā”
19. un 20. oktobrī pārgājienu pasākums “Ķepu detektīvs” Līgatnes dabas takās
Akcija “Ziedu ceļos” no 1. februāra līdz 30. oktobrim
No 18. maija izstāde “No bērza sēklas līdz betulīnam” Farmācijas muzejā
2025. gada 27.-29. marts, 12. Baltijas Terioloģijas konference “Baltic mammals in the turbulence of anthropogenic tensions”
Par nozares jautājumiem
Ministru kabinetā apstiprināts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par piedāvājumu kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, tai skaitā par iespējamajiem finanšu avotiem kompensāciju segšanai.
No Valsts meža dienesta ģenerāldirektora amata ar 2024. gada 8. novembri atcels Arvīdu Ozolu, viņam sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais un saskaņošanai virzītais rīkojuma projekts.
Šoreiz Čerņihivas reģiona parku un zaļās zonas atjaunošanai nogādāti stādi no jaunās Mežvidu kokaudzētavas Madonas novadā. Lai sniegtu atbalstu Ukrainas mežu teritorijas atjaunošanai, kopumā pavasara un rudens mežu atjaunošanas sezonā dāvināti ap 40 tūkstošiem stādu.
Patlaban Latvijā ir apmēram 300 000 hektāru zemes, kas oficiāli skaitās lauksaimniecībā izmantojama zeme, taču realitātē netiek apsaimniekota. Iemesli tam var būt dažādi: neskaidrs īpašuma statuss, ieilgušas mantojuma lietas, dažādi ierobežojumi un tamlīdzīgi. Realitātē šīs platības jau sen ir aizaugušas ar krūmiem, taču “uz papīra” tā vēl arvien skaitās lauksaimniecībā izmantojama zeme. Tad, lūk – šo zemi Latvija varētu izmantot kā spēcīgu kārti, lai noslēgtu darījumu ar Eiropas Savienību.
Jaunjelgavā esošie uzņēmumi “MV Tara”, “Latgran” un “Billerud Latvia” bija dažas no vietām, kuras apmeklēja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa, un sarunājās ar mežrūpniecības nozares uzņēmumu vadītājiem.
Tikšanās laikā zemkopības ministrs EP deputātus arī informēja, ka Latvijā nepieciešams nodrošināt palielinātu finansējumu lauku attīstībai, jo iepriekšējos divos periodos mūsu valsts lauksaimniecībai pieejamais finansējums ir samazināts par vairāk nekā 200 miljoniem eiro.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra atkārtoti ir izsludinājusi atklātu projektu atlasi par Eiropas Savienības fondu atbalstu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ekosistēmu aizsardzības plānu izstrādei īpaši izsargājamās dabas teritorijās. Pašvaldībām atlikušais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums šajā programmā – 1,7 miljoni eiro.
Par ekonomikas jautājumiem
Latvijas attīstībai fundamentāls priekšnosacījums ir ekonomikas konkurētspējas priekšrocību balstīšana uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, kā arī spējai pielāgoties un izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas.
...investīcijas iekšējā un ārējā drošībā palīdz nomierināt investoru un uzņēmumu prātus, palielinot stabilitāti reģionā. Noskaņojuma rādītāji Eiropā pēdējā laikā ir vāji, bez noturīga un noteikta augšupvērsta viļņa. Nenoteiktība ekonomikā joprojām saglabājas augsta, kas korelē ar drošības stiprināšanas apņemšanos, bet vēl pagaidām lēnu spēju uzlabojumu.
Ziņošanas standarti Eiropā ir ļoti skaidri un strikti definēti. Tajā pašā laikā uzņēmumiem ir ļauts pēc savām iespējām, ētikas principiem un kompetencēm ieviest ESG principus praksē, un te konkrētu standartu pagaidām nav. Ir pieņemtas diezgan plašas stratēģijas un politikas, bet tad, kad tev tās jāievieš praksē, katrs to interpretē, kā māk.
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/339633/gatavojas-cinai-par-un-pret-es-lauksaimniecibas-reformu
Jauno ES plānu par to, kā reformēt lauksaimniecības politiku, visticamāk, publicēs nākamā gada pavasarī. Taču jau šobrīd valda liels satraukums – kas tajā būs un kā nebūs, kā to ietekmēt vēl tapšanas stadijā. Tāpēc Latvijas zemkopības ministrs Armands Krauze Briselē kopā ar pārstāvniecības cilvēkiem un Latvijas eiroparlamentāriešiem centās sakoordinēties gaidāmajai cīņai.
Par zinātni
Latvijas Zinātnes padome ir uzsākusi informatīvo kampaņu “Zinātne un Tava dzīve. Visa sākums ir saprast”, kas norisināsies šogad no oktobra līdz decembrim.
Zariem reizumis rodam pielietojumu enerģijas ražošanā, ar tiem aizstājot importēto fosilo kurināmo. Tomēr neskaitāmas tonnas tīru skuju paliek neizmantotas – to efektīva pārstrāde ir potenciāls turpmākajai ekonomiskajai izaugsmei.
Par vides jautājumiem
Rudens un ziemas periodā dzīvniekus uz ceļa sastopam biežāk – pārnadžiem sākas riesta laiks, dzīvnieki iznāk ēst ābolus, kas aug ceļmalās, vai barojas ar lauksaimniecības produkciju. Līdz ar rudens iestāšanos pasliktinās arī redzamība, jo biežāk līst lietus un ir migla, rītos vēlāk kļūst gaišs, bet vakaros ātrāk satumst.
Lai glābtu Velnezeru, speciāli šīs ūdenstilpes attīrīšanai ezeru un piekrastes līču sanācijas kompānijā “Vattenresurs AB” Zviedrijā ir uzbūvēta īpaša laiva, ko zviedru speciālisti jau nolaiduši ūdenī.
Lācītis nav spēļu lācītis. Tas ir ļoti liels, nenormāli ātrs, spēcīgs un ļoti gudrs dzīvnieks. Viņš ir ļoti gudrs. Lācis atceras visu. Ja viņš vienreiz būs sapratis, ka pie jūsu mājas tajā miskastē kaut ko var garšīgu dabūt, viņš nāks uz turieni atkal un atkal.
Arvien biežāk dzirdami gadījumi, kad savvaļas dzīvniekus sastop ārpus to ierastās vides. Tas tāpēc, ka dzīvnieki arvien mazāk cilvēku uztver kā draudu. Kā skaidroja Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns, cilvēks dzīvniekam vairs nav tāds drauds, kā tas bija senākos laikos.
Par būvēm un būvdarbiem
Prezentējot šo ziņojumu, galvenais arguments bija projekta ģeopolitiskā nozīme, ko no revīzijas puses mēs nevērtējām. Mēs arī uzsvērām, ka EK ir stingrāk jāuzrauga šie projekti, kurus īsteno vairākas valstis.
Augusta beigās valdības sēdē Finanšu ministrijas pārstāvji brīdināja savus kolēģos no satiksmes nozares, norādot, ka nekā nedarīšanas gadījumā gar degunu var paslīdēt ap 400 miljoniem eiro.
Plānots, ka šis kvartāls kļūs par mūsdienīgu un atvērtu vidi, kas veicinās sadarbību starp akadēmisko un radošo industriju pārstāvjiem, “kļūstot par magnētu ne tikai nozares profesionāļiem, bet arī vietējiem un ārvalstu interesentiem”.
Investoriem būs jāatjauno vēsturiskā apbūve, paaugstinot to energoefektivitāti, kā arī jāsakārto un jālabiekārto teritorija.
Plūdi Jelgavā radīja nopietnus postījumus gan infrastruktūrai, gan privātīpašumiem. Pirmie ārkārtas darbi tika veikti tajās dienās, taču nopietnākie novadā sākti tagad, jo tikai nesen slēgti līgumi.
Dažādi
Neesmu nedz stingri par, nedz pret ideju, ka pašvaldību deputātus jāļauj vēlēt jau 16 gadus jauniem pilsoņiem (šobrīd slieksnis ir 18 gadi). Šajā diskusijā man vairāk interesē idejas pretinieku argumenti, kuri, manuprāt, nav pārliecinoši un zināmā mērā ir pat aplami.
“Tas ir karogs, par kuru vīri ir atdevuši savas dzīvības,” saka meklēšanas vienības “Lāpstas grupa” dalībnieks Ansis. Sestdien viņš kopā ar biedriem Ventspils novada Vārves pagastā atrada zemē ieraktu kasti, kurā glabājās divi Latvijas karogi – viens vimpeļa tipa, bet otrs liela izmēra, kas varētu būt domāts kādām valsts iestādēm vai telpu dekorēšanai svinīgos pasākumos.
Ikvienam jābūt spējīgam ne tikai atrast un noskaidrot informāciju, bet arī to saprast, neaicinot talkā juristu vai kādu draugu ar lielāku pieredzi ierēdniecisku tekstu lasīšanā.
Aktuālais karikatūrās
Dalīties Facebook
