Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem
No 28. janvāra līdz 14. martam pieteikšanās apmaksātai praksei AS “Latvijas Finieris” struktūrvienībās
https://www.zemeunvalsts.lv/latvijas-finieris-izsludina-25-prakses-vietas-13-profesijas
No 11. februāra līdz 30. aprīlim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centra vestibilā starptautiska ilustratoru darbu izstāde “Maģiskais mežs”
https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/starptautiska-ilustraciju-izstade-magiskais-mezs
No 25. janvāra līdz 22. martam ik sestdienu 12.00-15.00 Mālpils pagasta “Skulmēs” tēlnieces Martas Liepiņas-Skulmes ziemas skulptūru parks “Sniegavīri”
https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/foto-malpili-atklats-martas-liepinas-skulmes-ziemas-skulpturu-parks-_sniegaviri_-14330461
https://www.artursdimiters.com/sniegaviri
Līgatnes dabas takās kopš decembra ir pieejama jauna ekspozīcija “Kas mežā brīkšķināja?”
https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/ligatnes-dabas-takas-atklata-jauna-ekspozicija-kas-meza-brikskinaja
Līdz 28. martam “Latvijas valsts mežu” Rīgas klientu centrā izstāde “Vārdene”
https://www.lvm.lv/jaunumi/7720-lvm-rigas-klientu-centra-atklata-kudras-figuru-izstade-vardene
21. martā Starptautiskā mežu diena
https://www.fao.org/international-day-of-forests/en/
https://www.zemeunvalsts.lv/21-marta-starptautiska-mezu-diena
27.-29. martā 12. Baltijas Terioloģijas konference “Baltic mammals in the turbulence of anthropogenic tensions”
https://www.silava.lv/aktualitates/aicinam-piedalities-12-baltijas-teriologijas-konference
10.-11. aprīlī Daugavpils Universitātes 67. starptautiskā zinātniskā konference
https://du.lv/aktualitates/aicinam-pieteikties-daugavpils-universitates-67-starptautiskajai-zinatniskajai-konferencei/
https://www.zemeunvalsts.lv/aprili-rtu-notiks-baltijas-koka-buvniecibas-forums-2025
https://www.norden.org/en/news/nominations-are-now-open-nordic-council-environment-prize-2025
23. un 24. maijā Latvijas Meža dienas 2025
https://latvijasmezadienas.lvm.lv/
20.-22. augustā Dārzkopības institūta organizētā starptautiski zinātniskā konference “Ilgtspējīga dārzkopība no auga līdz produktam: izaicinājumi mērenajā klimatā – 2025”
https://www.darzkopibasinstituts.lv/lv/conference
https://www.vmd.gov.lv/lv/jaunums/notiks-sistemas-uzturesanas-darbi-1
No 2025. gada 21. februāra plkst. 17.00 līdz 2025. gada 25. februāra plkst. 8.00 tiks veikti Meža valsts reģistra uzturēšanas darbi.
https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/bijusais-ltv-valdes-priekssedetajs-priede-stradas-_rigas-mezu_-valde-14331500
Rīgas mežu valdē turpina strādāt Anita Skudra, kuras pārvaldībā ir uzņēmuma stratēģiskā vadība, korporatīvā pārvaldība, personāla vadība, risku pārvaldība, ilgtspējas, komunikācijas vadība un daļas Dārzi un parki jautājumi, kā arī Jānis Ģērmanis, kurš atbild par mežsaimniecības, mežizstrādes, ražošanas un pārdošanas, nekustamo īpašumu pārvaldības jautājumiem.
https://www.youtube.com/watch?v=eVVIxdlJwJQ
Žurnālists Ivo Butkevičs kopā ar Latvijas Kokapstrādes federācijas viceprezidentu Kristapu Klausu apspriež, kas aktuāls kociniekiem, mežu nozari viedokļu krustugunīs, grūti aplēšamo ietekmi no tarifu kariem un ASV administrācijas dažādu paziņojumu tulkošanu.
https://www.lvm.lv/jaunumi/7250-pern-valsts-mezos-paveikts-rekordliels-meza-kopsanas-darbu-apjoms
2024. gadā agrotehniskā kopšana veikta 40,2 tūkstošos hektāru, savukārt jaunaudžu kopšana 40,3 tūkstošos hektāru. Darbu izpildi atviegloja labvēlīgie laikapstākļi – vasara nebija karsta, un ziema pagāja bez izteiktas sniega segas.
https://www.zemeunvalsts.lv/malkas-nakotne-eiropa-resurss-vai-problema
Latvijas interesēs ir saglabāt malkas krāšņu izmantošanu kā individuālu apkures risinājumu mājsaimniecībām, jo daļai no tām nav tehnisku vai finansiālu iespēju pāriet uz bezemisiju apkures risinājumu, piemēram, siltumsūkni.
https://zz.lv/spej-glabt-ne-tikai-mezu/
Parasti augusts mežos ir ugunsbīstamais laiks, kad var būt ļoti sauss un diemžēl mežā ienāk pa kādam nevērīgam ogotājam – pīpmanim, kas izmet degošu cigareti. Skaidrs, ka 2024. gada augusta katastrofālo lietavu dienās meži nedega un mežu ugunsdzēsēji varēja pilnībā iesaistīties lietavu plūdu seku likvidēšanā. Tas gan nebija noteikts ar dienesta instrukcijām, vienkārši kolēģi pasauca palīgā kolēģus.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2025-aldis-rigu-nomaina-pret-mezu-un-uzcel-apalu-hobitu-maju-latgale.a587904/
Gleznainajā divu ezeru ieskautajā ainavā organiski iekļāvies divstāvu namiņš, kas, tā vien šķiet, grib izspraukties no zemes. Ar zaļu sūnu jumtu, koši dzeltenām ārsienām, pusapaļiem lodziņiem un pārsteidzoši apaļām durvīm vilina nākt iekšā.
Par zināšanām
https://www.lvm.lv/jaunumi/7246-lvm-bioekonomikas-skola-jauniesi-atklaj-savu-atbildibu-par-zalaku-nakotni
...plakātu skices vērtēja konkursa organizatoru žūrija, balstoties uz šādiem kritērijiem: izpratne par tēmu, oriģinalitāte un radošums. 6. februārī tika paziņoti 50 labāko darbu autori, kas ieguva iespēju piedalīties konkursa 2. kārtā...
Par ekonomiku
Faktiski Igaunijā pēdējos gados dzimst visvairāk jauno potenciālo nodokļu maksātāju, kuri nākotnē varētu kļūt par nozīmīgu ekonomikas dzinējspēku. 2024. gads parāda skarbāku ainu. Igaunijā reģistrēti 23 503 jauni uzņēmumi, kamēr Lietuvā – 16 078, bet Latvijā – tikai 9320...
2024. gadā katrs piektais Latvijas pieaugušais norādīja uz mājsaimniecības ienākumu samazināšanos, kas ir neliels pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Līdzīgs cilvēku skaits, proti, katrs piektais, plāno uzsākt uzņēmējdarbību nākamo trīs gadu laikā, kas arī ir neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu.
Vai tagad valstij vajag maksāt augstu cenu? Visdrīzāk Sodra par šādu cenu mežus pārdot neizdosies. Kas tad tādēļ notiks? Sodra gluži vienkārši turpinās būt šo mežu īpašnieks.
...lemšanā parasti ar saviem argumentiem iesaistās dažādas institūcijas, kā arī nevaldības sektors, līdz ar to lēmuma pieņēmēji vairumā gadījumu tomēr ir vismaz dzirdējuši un apzinās nevēlamās sekas. Neraugoties uz to, tomēr seko Latvijas izaugsmei traucējoši lēmumi un jautājums ir – kāpēc, ja reiz nav ļaunprātība un negatīvās sekas ir saprotamas?
"Valsts aizsardzības korporācija" ir saņēmusi Ministru kabineta atļauju projekta ieviešanai piemērot Publisko iepirkumu likuma izņēmumu lādiņu ražošanai nepieciešamo izejmateriālu iegādei, ražošanas iekārtu iegādei, būvniecībai un ar to saistīto pakalpojumu iegādei.
Ekonomiskās darbības sadaļā plānoti izdevumi 16,7 miljonu eiro apmērā jeb 19% no budžeta izdevumiem.
Mūsu lauksaimnieki ir cietuši no minerālmēslu pārcenošanas, Krievijas graudu dempinga, nepietiekama valsts atbalsta un var ciest vēl vairāk, ja tiks realizētas atsevišķu politiķu ieceres.
Saruna ar Latvijas Meža nozares arodbiedrības priekšsēdētāju Kristīni Rapu, kura ir pārliecināta – zaļās vienošanās kontekstā spēcīgai arodbiedrībai ir liela loma un iespēja sociālā dialoga ietvarā Eiropas gaiteņos aizstāvēt Latvijas meža nozares darbinieku intereses, kas, Latviju vēloties pārvērst par lielu “rezervātu”, ir būtiski apdraudētas.
https://www.lvm.lv/jaunumi/7276-latvijas-universitates-petnieki-uzsaks-monitoringu-lvm-atjaunojamajas-purvu-teritorijas
LU pētnieki veiks pastāvīgu ūdens līmeņa izmaiņu un purva biotopu veģetācijas monitoringu piecās teritorijās visu projekta īstenošanas laiku līdz 2029. gada rudenim. Katrā no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kurā LVM projekta gaitā atjaunos purvu biotopus, tiks izveidoti monitoringa parauglaukumi.
https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/biologiskas-daudzveidibas-uzlabosanai-un-aizsargasanai-natura-2000-teritorijas-pieskirs-233-milj-eiro-eraf-finansejumu
18. februārī Ministru kabinetā apstiprināja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas noteikumu projektu par Eiropas Savienības fondu investīcijām, lai aizsargātu un uzlabotu bioloģisko daudzveidību Natura 2000 teritorijās. Šīs investīcijas sniegs ieguldījumu arī Dabas atjaunošanas regulas prasību izpildei Latvijai, nodrošinot ES nozīmes dzīvotņu atjaunošanu Natura 2000 teritorijās.
https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/aicina-izteikt-viedokli-par-dabas-parka-ogres-ieleja-turpmako-attistibu
Dabas aizsardzības pārvalde uzsāk dabas aizsardzības plāna izstrādi dabas parkam “Ogres ieleja”. Aicinām Ogres un Madonas novada iedzīvotājus un ikvienu interesentu uz plāna uzsākšanas sanāksmi 20. februārī plkst. 18.00 Ērgļu saieta namā un 26. februārī plkst. 12.00 Madlienas kultūras namā. Ērgļu saieta nama sanāksmei varēs sekot līdzi arī tiešraidē Dabas aizsardzības pārvaldes Youtube kanālā un attālināti uzdot jautājumus.
https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-ainavu-atlanta-publiceti-piekrastes-ainavu-novertejuma-dati
Ainavas ir unikāls piekrastes dabas un kultūras mantojuma resurss ar būtisku lomu vietu un kopienu identitātes veidošanā, tūrisma attīstībā un citos aspektos. Ainavu īpašību un kvalitātes novērtējums raksturo kultūras ekosistēmas pakalpojumu potenciālu, kas ir izmantojams dažādos plānošanas līmeņos.
https://www.diena.lv/raksts/videunturisms/dabasdiena/bebru-dambis--trauceklis-vai-dabas-sastavdala-14331230
Mūsdienās bebrs no kādreiz reti sastopama dzīvnieka kļuvis par neatņemamu Latvijas faunas sastāvdaļu. Bebrs ir lielākais pie mums dzīvojošais grauzējs ar duālu slavu. No vienas puses, bebrs ir nekaitīgs radījums, kas dzīvo ūdenī un izvairās no cilvēkiem. No otras puses, varens dabas inženieris, kura uzceltie dambji nereti rada sarežģījumus un zaudējumus mežsaimniekiem un lauksaimniekiem.
https://ir.lv/2025/02/19/vides-tiesibas-kas-garante-dabu/
Apkārtējās vides stāvoklis un dabas resursi daudziem ikdienas ritumā ir neapsvērta pašsaprotamība. Ir labi aizdomāties, kas galvo par to kvalitāti un turpināšanos. Kas garantē vides un dabas aizsardzību?
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/16.02.2025-latvija-noverota-lusu-neparasta-uzvediba.a587974/
Pēdējā laikā arvien biežāk Latvijas iedzīvotāji sastopas ar situāciju, ka viens no meža piesardzīgākajiem dzīvniekiem lūsis, pamanot cilvēku, nebēg. Pētnieki atzīst – tā nav parasta lūšu uzvedība. Zinātnieki pagaidām nevar skaidri atbildēt, kāpēc tā ir, taču pieļauj, ka tas saistīts ar lūšu populācijas pieaugumu, arī pieradumu pie cilvēkiem vai arī barības meklējumiem.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/16.02.2025-saja-gadsimta-vejs-latvija-klust-lenaks-vainiga-visticamak-apstaklu-kombinacija.a587248/
Šajā gadsimtā Latvijā samazinājies vēja ātrums, un klimatologiem nav skaidras atbildes, kādēļ tā notiek. Tā kā iemesli nav pilnībā izprasti, uzticība zūd arī nākotnes klimata pārmaiņu scenārijiem, kas paredz, ka vidējais vēja ātrums nākamajās desmitgadēs varētu būtiski nemainīties.
Par medībām
https://www.medibam.lv/kapec-pieaug-briezu-skaits-ka-veicas-ar-limita-izpildi-valters-lusis-sauj-garam-ekstra-45
Tiekamies ar Valsts meža dienesta Medību daļas vadītāju par Valteru Lūsi. Pirmā sezona ar lietotni Mednis tuvojas beigām, kādi dati iegūti un ko iespējams secināt. Runājam par briežu skaita pieaugumu – ir loģisks izskaidrojums tam.
Par vērtību (naudā)
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.02.2025-jugendstila-un-panelu-majas-viena-cena-kapec-jaunas-kadastralas-vertibas-ir-nesamerigas.a588030/
Taču arī ar atvēlētajiem četriem gadiem nepietika. 14. Saeimas politiķi pērn, vienojās, ka no 2025. gada būs divas kadastrālās vērtības: viena, vēl pirms vairāk nekā 10 gadiem aprēķinātā, pēc kuras maksātu nekustamā īpašuma nodokli; otra universālā, kas atspoguļotu tirgum pietuvinātu vērtību, taču visbiežāk ar informatīvu nozīmi.
https://www.la.lv/vai-pardodot-meza-ipasumus-jamaksa-nodoklis
Ja vienā gadā pārdošu divus meža īpašumus par aptuveni 60 000 eiro, vai man būs jāmaksā PVN? Ja viens no tiem būtu uz mana, bet otrs uz sievas vārda, tie skaitītos saistīti darījumi, respektīvi, stātos spēkā pienākums maksāt PVN?
Par vēsturi
https://lvportals.lv/viedokli/372502-kapec-mums-sodien-vajadzigs-piemineklis-konstantinam-cakstem-un-latvijas-centralajai-padomei-2025
Pieminekļus mēs arī ceļam. Tikai daudz klusāk un piezemētāk. Iespējams, šis process notiek pārlieku haotiski un fragmentāri, bez kopējā vēstījuma un lielās bildes rāmējuma.
https://www.lasi.lv/latvija-pasaule/vesture/darbs-kas-parvertas-misija-saruna-ar-vesturnieci-inesi-dreimani.25244
Paradokss, ka esat aizpildījusi vienu no Latvijas vēstures baltajiem plankumiem, par kuru ilgi runāts kā par skaidru lietu, bet ieskatoties izrādījies, ka no vēsturiskās precizitātes viedokļa par traģēdiju un upuriem zināms gauži maz. Tātad 1942. gada izdevums Baigais gads, kur par šo slepkavošanu vēstīts, vairs nav aktuāls?
https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/bula-ne-visiem-padomju-laiku-pieminekliem-ir-vieta-publiskaja-pilsetvide/
...dažiem pieminekļiem būtu jāatrodas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā, lai par tiem pienācīgi skaidrotu sabiedrībai, taču pārējiem būtu jāuzstāda skaidrojošas plāksnes.
https://jauns.lv/raksts/zinas/641312-nokluseta-pagatne-ir-ideja-nojaukt-visas-latvijas-pilsdrupas-tas-ir-mantojums-no-vacu-laikiem
...ideja par iepriekšējā režīma simbolu likvidēšanu nāk vēl no Lielās franču revolūcijas laikiem, kad tika izdots dekrēts, kas noteica, ka visi ar feodālismu un cilvēku apspiešanu saistītie pieminekļi jāaizvāc no publiskās telpas.
Aktuālais karikatūrās
https://www.lasi.lv/par-svarigo/karikatura/zime-gatis-sluka-koalicijas-drifts.25164
https://www.lasi.lv/par-svarigo/karikatura/zime-gatis-sluka-plana-galdina-urbejs.25291
https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/virsledus-makskeresana-14331506
https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/leta-piegade-ar-bonusu-14331705
Dalīties Facebook
