
Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem
5. decembrī LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē
LMSP 9. Starptautiskā konference “Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā”
12. oktobrī pēdējā Baložu kūdras bānīša ekskursija šosezon (šogad, šoruden)
12. oktobrī pārgājieni Krustkalnu dabas rezervātā
12. un 13. oktobrī Ceļotāju dienas Gaujas Nacionālajā parkā
Līdz 18. oktobrim Ziemeļvalstu dienas Daugavpilī
Līdz 15. oktobrim iespēja pieteikties AS “Latvijas valsts meži” (LVM) izsludinātajā atklātajā konkursā “Mašinizēta meža sēšana, augsnes gatavošana joslās ar disku arklu un augsnes gatavošana, veidojot pacilas ar rotējošo pacilotāju, 2025.-2029. gadā”
Akcija “Ziedu ceļos” no 1. februāra līdz 30. oktobrim
No 18. maija izstāde “No bērza sēklas līdz betulīnam” Farmācijas muzejā
2025. gada 27.-29. marts, 12. Baltijas Terioloģijas konference “Baltic mammals in the turbulence of anthropogenic tensions”
Par nozares jautājumiem
https://www.vmd.gov.lv/lv/jaunums/14-oktobri-nosledzas-meza-ugunsnedrosais-laikposms
Valsts meža dienests ar 14. oktobri atceļ meža ugunsnedrošo laikposmu visā valsts teritorijā, kas bija spēkā no 3. maija. Šogad reģistrēti un dzēsti 225 meža ugunsgrēki, tajos izdeguši 65 ha meža zemes, kas ir krietni labāks rādītājs, nekā iepriekšējos gados.
Parkā aptuveni trīs hektāru platībā jaudu nodrošinās 3600 uzstādīti abpusēji (bi-facial) ģenerējoši saules paneļi, kas izvietoti, ņemot vērā īpašās zemes reljefa prasības, izmantojot stiprinājumus ar regulāciju.
Novērtējot šo virzienu, Latvijas Gada balvas arhitektūrā laikā pirmo reizi tiks pasniegts arī “Latvijas Finiera” cildinājums, lai izceltu koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā, kā arī ilgtspējīgas būvniecības risinājumu izmantošanu būvniecības projektos.
https://www.lasi.lv/par-svarigo/projekti/ka-latvijas-meza-monitorings-palidz-cina-par-klimata-neitralitati.20379
Šogad apkopojām meža resursu monitoringa ceturtās piecgades datus un pabeidzām meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa pirmo piecgadi. Bioloģiskās daudzveidības monitoringa parauglaukumos tiek vērtētas arī kritalas un citas dzīvotnes, arī pārējā veģetācija – zemsedzes augi, sūnas un ķērpji.
Dažāda mēroga kokgāzēju sacensībās daudzkārt titulētais Smiltenes novada mežsaimnieks Gatis Brencis, startējot Latvijas izlases sastāvā, izcīnījis savu pirmo zelta medaļu pasaules kokgāzēju čempionātā, kas septembra nogalē norisinājās Austrijā.
Par oficiālo
Arī 2024. gadā Latvijā būs iespēja izmaksāt lielāku ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta (ISIP) avansu un secīgi nedaudz vēlāk bioloģiskās lauksaimniecības maksājuma (BLA) avansu Latvijas lauksaimniekiem. ISIP avanss tiks izmaksāts 70%, bet BLA – 85% apmērā.
10.oktobrī ārkārtas Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi Reģionālās attīstības likumā, kas ar nākamo gadu ļautu pašvaldību investīciju projektu īstenošanai piesaistīt gan Valsts kases sniegtos valsts budžeta aizdevumus, gan aizdevumus, ko piedāvā citi aizdevēji, attiecīgi – arī komercbankas, ja tās piedāvā izdevīgākus aizdevuma nosacījumus.
Importa ļoti krasā samazināšanās 2024. gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju skaidri liecina par to, ka ES paaugstinātie muitas tarifi pilda savu mērķi un to īstenošana ir ievērojami mazinājusi līdzšinējo importu no Krievijas un Baltkrievijas. Tas nozīmē, ka ir jāturpina diskusijas ar ES dalībvalstīm, lai apspriestu nākamo priekšlikumu par tarifu un statistikas nomenklatūru.
Ministru kabinets apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā. Likumprojekta grozījumu mērķis ir stiprināt lietotāju tiesības un paplašināt viņu iespējas elektroenerģijas tirgū, samazināt elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru sistēmas izmaksas nākotnē, kā arī samazināt operatoru administratīvo slogu.
Eiropas Savienībā PVN samazināto likmi ievieš, lai konkrētas preces būtu lētākas un pieejamākas galapatērētājiem. PVN likmes palielināšana svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem nenoliedzami paaugstinātu gala cenu, un tas lielai daļai Latvijas iedzīvotāju liegtu nopirkt augļus, ogas un dārzeņus, kas ir uzturā vēlami un veselīgi produkti.
Par vides jautājumiem
Dodoties adrenalīna meklējumos, motociklu, auto un kvadriciklu vadītāji mēdz nelikumīgi izbraukāt mežus vietās, kur tas nav atļauts, bojājot zemsedzi un radot nopietnu kaitējumu dabai. Šī situācija ir kļuvusi par ievērojamu problēmu Rīgā un Pierīgā.
Apkopotie spēles rezultāti liecina, ka iecienītākās bijušas dažādas purva takas un labiekārtotas atpūtas vietas pie ezeriem. No visām spēlei pieteiktajām vietām lielākais dalībnieku skaits bijis Kalnansu purvā, kas atrodas Kuldīgas novadā.
Pērn rudenī dažādā biezībā esam izretinājuši vidēja vecuma un vecākas priežu audzes, lai šeit mītošajām retām sugām nodrošinātu labākus gaismas apstākļus. Šoruden plānots veikt priežu jaunaudžu retināšanu aptuveni 12 hektāru kopplatībā, veidojot atvērumus un tā nodrošinot mežā vairāk gaismas, kas svarīga dažādām īpaši aizsargājamām un reti sastopamām augu sugām.
Mājsaimniecību būvniecības atkritumu apsaimniekošanā Latvijā trūkst vienotas pieejas, tāpēc valstī nav izmantots viss šā tipa atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un atkārtotās izmantošanas potenciāls.
Par dzelzceļa satiksmes nākotni (cerams, to, kas būs)
Dažādi, raibi, interesanti
Viens no galvenajiem riskiem, kas rodas, izmantojot vissezonas riepas ziemā, ir to salīdzinoši sliktā saķere ar apledojušiem ceļiem. Vissezonas riepas var būt pieņemams risinājums reģionos ar maigākām ziemām, bet ne Latvijā, kur ziema bieži nāk ar apledojuma un sniega kārtu uz ceļa braucamās daļas.
No Kultūras ministrijas puses esot izskanējis, ka Rīgas vēsturiskajā centrā problēmas rada “mītiska iedoma palikt iekonservētā stāvoklī”. Tas NKMP vērtējumā norāda uz tendenci uzskatīt, ka kultūras mantojuma saglabāšanas sistēma Rīgā traucē pilsētas attīstībai.
Muižā plānots uzņemt kāzu, privātu, korporatīvu pasākumu rīkotājus un svinēt gribētājus, kā arī mākslinieki tiek aicināti rīkot personālizstādes.
Teātra pirmsākumi Valmierā meklējami 19. gs. 80. gados, kad tika dibināts Latviešu biedrības nams, un pie tā izveidoja teātri. 20. gs. 80. gados necilā vēsturiskā ēka tika nojaukta, un pēc arhitektu Ģelža, Upacieres un Guseva kopprojekta tika būvēts jauns, pilsētā pamanāms teātris Valmieras kultūras mantojuma teritorijā.
Raidījums Stiprie stāsti ciemojas pie Līgas Kozakas Limbažu novada Alojas pagasta “Strēlniekos”. Līga kopā ar vīru, ukraini Vasiliju, audzē 80 kazu ganāmpulku un izkopj Latvijas vietējo šķirni. Bijušā kartupeļu pagraba vietā tagad izveidota piena māja, kur no kazu piena top dažāda veida sieri ar piedevām, saldējums un citi produkti.
Re:Baltica uzrunāja piecus influencerus – azartspēļu reklamētājus. Krīvēns bija vienīgais, kuram sākumā pietika drosmes klātienes intervijai. Taču nākamajā dienā viņš atrakstīja, ka “mazliet pagulējis uz tēmas” un vēlas atbildēt rakstiski, jo “tēma sensitīva un, ņemot vērā tās nopietnību, es ļoti viegli varu iebraukt auzās ar to, kā es runāju.”
Sūtīju Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) informāciju par Interpola meklētu noziedznieku, kas Latvijā slēpj īpašumus. Šī informācija pie manis nonāca, kad klients vēlējās īrēt telpas, un mēs veicām izpēti.
Ukru pagasts atrodas Lietuvas pierobežā, 100 kilometrus no Rīgas, tomēr ciemata mājas ir gandrīz tukšas. Dažas jau sagrauzis laika zobs, bet dažās vēl pa kādam dzīvo. Apbraukājot ciemu dienas vidū, izdodas satikt vienu pensionāru pāri.
Aktuālais karikatūrās
