Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem

https://ir.lv/2025/02/13/klimata-parmainas-sak-butiski-ietekmet-ari-mezizstradi/
Nav noslēpums, ka meža nozare ir viens no galvenajiem Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem. Mežsaimniecības, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas daļa iekšzemes kopproduktā 2022. gadā veidoja 7%, savukārt eksporta apjoms sasniedza 4,2 miljardus eiro – 20% no valsts kopējā eksporta. Latvijā nav neviena pagasta, kur nevarētu atrast kādu mazāku vai lielāku koksnes pārstrādes uzņēmumu. 

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.02.2025-sak-apzinat-bijusos-kudras-purvus-tiem-izstradas-rekultivacijas-planus.a587527/
Projektā “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” tiks inventarizēti pašvaldību un privātpersonu īpašumā esošie purvi, kur savulaik veikta šī ieguve. Projekta mērķis ir izstrādāt šīm vietām rekultivācijas plānus, lai atdzīvinātu šīs teritorijas un samazinātu oglekļa emisiju izdalīšanos.

Par oficiālo

https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/armanda-krauzes-2025-gada-prioritates-konkuretspejigakas-latvijas-zemkopibas-nozares-birokratijas-mazinasana-atbalsts-saimniecibam-un-razosanas-attistiba
Zemkopības ministrijas darba trīs prioritātes 2025. gadā:
Birokrātijas un administratīvā sloga mazināšana ES Kopējā lauksaimniecības politikā, kā arī tiešo maksājumu izlīdzināšana pēc 2027. gada;
Latvijā ražotās pārtikas īpatsvara palielināšana publiskajos iepirkumos un mazumtirdzniecībā, kā arī vietējo produktu patēriņa veicināšana;
Zaļā kursa prasību pārskatīšana, lai veicinātu Latvijas ekonomisko konkurētspēju.

Par ekonomiku

https://www.db.lv/zinas/latvijai-ir-potencials-attistities-militaraja-industrija-520073
Valstis ir gatavas ieguldīt milzīgas summas aizsardzības jomā, tāpēc mums ir jāmeklē iespējas, kā šajā biznesā iesaistīties.

https://ir.lv/2025/02/12/tik-daudz-naudas-ka-var-pat-dedzinat/
Taču laikā nepabeigto projektu astes, kuru kopsummas mērāmas miljonos, to ieviesējiem nākas pabeigt par savu finansējumu vai arī ieķerties jaunajā Eiropas fondu aploksnē, ja valdība dod tam zaļo gaismu.

https://www.db.lv/zinas/konkurences-padome-atzist-ka-strada-arvien-neefektivak-520043
Konkurences padome godīgi atzīst, ka strādā arvien mazāk un neefektīvāk, jo viņiem ir pašu neatkarīgi noteiktas prioritātes – savs redzējums gan par darāmo, gan par to, vai vispār kaut ko vajag darīt.

https://www.lasi.lv/par-svarigo/projekti/no-grobinas-garazas-lidz-boeing-flotei-latviesu-uznemuma-cels-uz-aviacijas-eliti.24910
Nupat publiskota ziņa, ko vēl pavisam nesen sargāja komercnoslēpums: AM Craft piegādājusi LOT Polish Airlines 3D izdrukātus 1200 pasažieru krēslu roku balstus uzstādīšanai Boeing 737 flotē.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/09.02.2025-krasa-kravu-sarukuma-del-dzelzcelam-vajadzes-vel-valsts-dotacijas-strategiska-skatijuma-trukst.a587068/
Kravām samazinoties, augšup kāpušas valsts dotācijas. LDz pamatkapitāla palielināšanā un finanšu līdzsvara nodrošināšanā valdības ieguldītā summa kopš 2020. gada pārsniedz 140 miljonus eiro. Valsts budžetā 2025. gadā ir rezervēti vēl 26 miljoni eiro dzelzceļa pērnā gada zaudējumu segšanai.

Par vides jautājumiem 

https://www.daba.gov.lv/lv/jaunums/gaujas-nacionalaja-parka-taps-musdienigs-dabas-centrs
Dabas aizsardzības pārvalde ir uzsākusi vērienīgu projektu – Gaujas Nacionālā parka dabas centra izveide un attīstīšana, lai veicinātu sabiedrības izpratni par bioloģisko daudzveidību, dabas aizsardzības sistēmu un klimata pārmaiņām.

Par un ap zinātni

https://www.silava.lv/aktualitates/lvmi-silava-podkasta-jauna-epizode-siltumnicefekta-gazu-emisiju-ietekmejosie-faktori
Par SEG emisijām un Latvijas inventarizācijas ziņojumu, kura sagatavošanā piedalās arī LVMI “Silava”, par CO₂ piesaisti un SEG emisiju mazināšanas pasākumiem meža apsaimniekošanā, par SEG emisiju no koku stumbru virsmas ietekmējošiem faktoriem, kāpēc zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nozarei ir nozīmīga loma klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā.

https://www.lasi.lv/darzs-daba/zala-dzive/ieguldijums-izaugsmei-cukurs-no-lauksaimniecibas-un-citiem-atkritumiem.24528
Pārstrādājamā biomasa līdz rudenim daudz izaug arī pilsētās – tās ir lapas un citi zaļie atkritumi. Mežizstrādes pārpalikumi, tostarp zari, koku galotnes, arī ir biomasa. Zinātniskā valodā runājot – biomasa ir viss, kas satur celulozi, lignocelulozi, kuras galvenā sastāvdaļa ir cukuri.

https://zz.lv/ar-lepnumu-par-zemgali/
Literāro darbu klāsts par Zemgali nav visai bagātīgs, arī sižeti izmantoti aptuveni vieni un tie paši, ļaujot pamanīt senās Zemgales un zemgaļu tēlojumā divus savstarpēji ietverošus akcentus – Zemgale kā varena iekārojama vieta un šīs vietas izauklēti zemgaļu virsaiši un labieši.

Par atpūtu

https://www.tvnet.lv/8189951/meza-takas-aicina-top-15-lvm-bezmaksas-atputas-vietu-labiekartosanas-projekti-2024-gada
Problēmas mēdz sagādāt arī kvalitatīvu veicamo darbu pakalpojumu iepirkumi, jo atpūtas objekti ir izvietoti visā Latvijas teritorijā. Tāpat nereti nākas saskarties arī ar izbūvētā materiāla neatbilstību pieprasītajai kvalitātei un savlaicīgu teritorijas nesakopšanu pēc uzturēšanas darbiem.

https://www.lvm.lv/jaunumi/7249-pec-verienigiem-remontdarbiem-atkal-pieejama-atputas-vieta-pie-certoka-ezera
...noslēdzoties teju divus gadus ilgiem un apjomīgiem remontdarbiem, apmeklētājiem ar būtiskiem uzlabojumiem pieejama iecienītā atpūtas vieta pie unikālā Čertoka ezera Krāslavas apkārtnē.

https://www.lvm.lv/jaunumi/7203-pusenu-kalna-jauna-skatu-platforma-un-koka-kapnes
Pūsēnu kalnā darbu laikā demontētas iepriekšējās un uzstādītas jaunas – vairāk nekā 100 metrus garas koka kāpnes. Lai aizkavētu kāpas eroziju, ko radīja cilvēku pārvietošanās pa kāpas malu, un mazinātu antropogēno slodzi, kalna galā uzstādīta jauna 32 m² liela skatu platforma.

Dažādi

https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/valsts-aizsardziba-ir-sabiedribas-kopiga-atbildiba-14331352
Par latviešu karavīriem laiku lokos, viņu piemiņu un patriotisma garu...

https://zz.lv/novados-bervircavas-muizu-izsole-neviens-nenoperk/
Padomju apbūves ieskauta, Sesavas pagastā līdzās kultūras namam pussabrukusi jau gadiem stāv Bērvircavas muižas kungu ēka, kas esot senākā koka ēka Latvijā un, iespējams, arī visā Baltijā. Vairākkārt bijusi vēlme seno namu nojaukt, tomēr tam nav piekritusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.02.2025-vitlama-akcija-okupacijas-muzejs-piemin-50-gadus-kops-nodeviga-australijas-valdibas-lemuma.a586916/
Latvijas Okupācijas muzejs piemin 50 gadus kopš Austrālijas valdība atzina Baltijas valstu iekļaušanu Padomju Savienībā. Šis lēmums izraisīja plašas baltiešu protesta akcijas Austrālijā un satricināja valdību kā vēl nekad.
Slepenībā pieņemts lēmums Austrālijā, kurš varēja sarežģīt Baltijas valstu ceļu uz neatkarības atgūšanu.

https://nra.lv/tautaruna/miluli/481898-cehija-bebri-pabeidz-darbu-ko-celtnieki-nevareja-pabeigt-7-gadus-ietaupot-valstij-miljonus.htm
“Bebri mums ietaupīja 30 miljonus kronu. Uzcēla dambjus bez projekta, dokumentācijas – un pilnīgi bez maksas,” sacīja dabas lieguma administrācijas vadītājs.

Aktuālais karikatūrās

https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/vadi-uz-robezas-14331139

https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/marupes-cuskas-14331279

https://www.lasi.lv/par-svarigo/karikatura/zime-gatis-sluka-naksu-pulcina-reiz-biju-komjauniete.24829

https://www.lasi.lv/par-svarigo/karikatura/zime-gatis-sluka-zvirbulim-palidzes-jau-sodien.24946

https://www.lasi.lv/par-svarigo/karikatura/zime-gatis-sluka-kulturas-un-izklaides-notikumu-zurijas-parstavis.24891

https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/noslepumu-atslegas-noslepumaina-pieskirsana-14331333