Neraugoties uz grūtajiem laikiem, Igaunijas kokrūpniecība 2023. gada pirmajā ceturksnī uzrādīja labus ekonomiskos rezultātus. Kopējais kokrūpniecības, kas ietver gan koksnes pirmapstrādātājus, gan otrreizējos pārstrādātājus, apgrozījums 2023. gada pirmajos trīs mēnešos sasniedza 865 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn kokrūpniecības apgrozījums palielinājās par 14,1%, ko galvenokārt noteica koksnes kurināmā vairumtirgotāju un kokmateriālu patēriņa un dekoratīvo priekšmetu ražotāju apgrozījuma pieaugums. Ja salīdzinām pēdējo 12 mēnešu apgrozījumu 2023. gada 1. ceturkšņa beigās ar iepriekšējo 12 mēnešu periodu, kopējais apgrozījums ir palielinājies par 15,9%. Apgrozījuma pieaugumu pēdējā gada laikā lielā mērā noteica cenu pieaugums, kas cita starpā ir saistīts ar koksnes cenu, darbaspēka izmaksu un citu izejvielu cenu pieaugumu.

Neraugoties uz labajiem ekonomiskajiem rādītājiem, nodarbinātība kokrūpniecībā ir samazinājusies, un vairākiem nozares uzņēmumiem nācās atlaist darbiniekus. Ja 2022. gada pirmajā ceturksnī nozarē bija 11 100 darbinieku, tad 2023. gada pirmajā ceturksnī darbinieku skaits bija samazinājies līdz 10 500 darbiniekiem. Tajā pašā laikā algas kokapstrādes nozarē ir palielinājušās par gandrīz 12% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn: vidējā alga nozarē 2023. gada pirmajā ceturksnī bija 1809 eiro (2022. gada pirmajā ceturksnī – 1621 eiro).

Saskaņā ar nozares pārstāvju teikto Igaunijas kokrūpniecība saskaras ar zemu nodarbinātības līmeni un darbaspēka novecošanās tendenci. Ņemot vērā zemo iedzīvotāju skaita pieaugumu, darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos tuvākajā nākotnē un jauniešu intereses trūkumu par šo profesiju, turpmākajos gados šī problēma var saasināties, tāpēc var prognozēt, ka algu pieaugums nozarē turpināsies arī nākotnē.

Salīdzinājumā ar 2022. gada beigām kokrūpniecības nozares efektivitātes rādītāji ir stabili. Salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn kokrūpniecības uzņēmumu apgrozījums uz vienu nodarbināto ir palielinājies par 21,1% gan cenu pieauguma, gan nodarbināto skaita samazināšanās dēļ. Tā kā Igaunijas gada inflācijas līmenis 2023. gada ceturksnī bija 17,1%, nozares efektivitātes gada reālais pieaugums saglabājās aptuveni 4% līmenī.

Nākamais gads Igaunijas kokrūpniecības nozarei solās būt grūts, jo Igaunijas kokrūpniecības nozares eksports galvenokārt tiek virzīts uz Skandināvijas valstīm, kur būvniecības un nekustamā īpašuma nozares izaugsmi nomainījis kritums. Īpaši tas attiecas uz Zviedriju, kur izsniegto būvatļauju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir strauji samazinājies. Turklāt patērētāju uzticēšanās ir samazinājusies visos svarīgākajos koksnes nozares eksporta tirgos, un nozares klientiem ir lieli krājumi, kuru pārdošana aizņem vairāk laika nekā parasti.

Aprīlī publicētajā koalīcijas līgumā atklājās, ka jaunā valdība tuvākajos gados neplāno palielināt mežizstrādes apjomus, kas, pēc Igaunijas Mežsaimniecības un kokrūpniecības asociācijas domām, tieši ietekmēs nodarbinātību mežsaimniecībā un saistītās nozarēs. Tajā pašā laikā valdība ir izvirzījusi mērķi palielināt koksnes vietējo vērtību Igaunijā. Pēc nozares pārstāvju domām, koksnes ķīmija ir inovatīva joma, kas palīdzētu paplašināt vietējās koksnes piegādes ķēdi un izveidot jaunu aprites bioekonomikas posmu Igaunijā.

Lai gan tuvākā nākotne solās būt sarežģīta kokrūpniecības nozarei, pagātne ir pierādījusi, ka Igaunijas kokrūpniecība ātri pielāgojas un ir spējusi palielināt gan apgrozījumu, gan peļņu pat smagākajos krīzes gados. Pateicoties lielām investīcijām iepriekšējos gados, Igaunijas kokrūpniecības uzņēmumi ir labi automatizēti, digitalizēti un to ražīgums ir virs vidējā. Turklāt varam sagaidīt arī daļēju koksnes cenu korekciju samazinājuma virzienā, ko izraisīs enerģijas cenu kritums Eiropā.