Kas ir oglekļsaistīga meža apsaimniekošana un vai tā var palīdzēt mums sasniegt ES apņemšanos līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti? 16. oktobrī ThinkForest pasākumā Briselē tika aplūkoti daži ar šo tematu saistītie jautājumi.

“Oglekļsaistīgas mežsaimniecības un lauksaimniecības prakses mērķis ir palielināt oglekļa uzkrāšanu mežos un augsnē,” stāstīja Ana Reja (Ana Rey), runājot par EFI jaunāko zinātniski politisko pētījumu “Oglekļsaistīga mežsaimniecība Eiropas meža nozarē”, kas tika prezentēts šajā pasākumā. A. Reja ir viena no galvenajām šī pētījuma autorēm. Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas prakses, kas ir piemērotas oglekļsaistīgai mežsaimniecībai, ietver apmežošanu, agromežsaimniecību, sugu selekciju un kūdrāju atjaunošanu. Tām ir ne tikai oglekļa uzglabāšanas, bet arī citi svarīgi papildu ieguvumi, tostarp meža elastības palielināšana, bioloģiskās daudzveidības uzlabošana un papildu ienākumu nodrošināšana zemes apsaimniekotājiem. Viens no projekta vadošajiem autoriem Tomaso Čiti (Tommaso Chiti) salīdzināja šīs meža apsaimniekošanas prakses ar EU QUALITY sistēmu, kas koncentrējas uz kvantitatīvu noteikšanu, papildināmību* (projekts nevar iekļaut ierastās darbības vien, tam jāietver arī papildu centieni samazināt oglekļa emisijas), ilgtermiņa uzglabāšanu un ilgtspējību.

“Visām praksēm ir plusi un mīnusi, kas rūpīgi jāizvērtē, kā arī jāņem vērā reģionālais aspekts,” norādīja T. Čiti. Viņš iedziļinājās meža apsaimniekošanas praksē Vidusjūras reģionā, lai parādītu kompromisus, piemēram, ilgāks rotācijas periods ievērojami palielina oglekļa uzkrājumu, bet biomasas pieauguma dēļ var radīt ugunsgrēku risku. T. Čiti pievērsās arī dažām galvenajām oglekļa apsaimniekošanas problēmām – ilgs un mainīgs laika grafiks salīdzinājumā ar īstermiņa/ilgtermiņa klimata mērķiem, kā arī grūtības izveidot uzticamas sistēmas, lai noteiktu bāzes līnijas, mērītu un pārbaudītu oglekļa dioksīda piesaisti.

Paneļdiskusijā aktīvi tika apspriestas oglekļsaistīgas mežsaimniecības iespējas un problēmas, vienprātīgi atzīstot, ka ir ļoti svarīgi izveidot stabilu sistēmu, lai mērītu un pārbaudītu papildināmību, kā arī nodrošinātu, ka tiek gūti papildu ieguvumi, piemēram, uzlabota mežu noturība. Jurijs Krajčičs (Jurij Krajcic) no Eiropas Klimata ģenerāldirektorāta skaidroja, kā ekspertu grupa pašlaik strādā pie oglekļa sertifikācijas metodikas, lai to padarītu pēc iespējas operatīvāku. Viņš akcentēja, ka “izturētspējas komponents ir šo metodoloģiju centrālais elements”.

Uzticēšanās, kritēriju precizēšana un pārredzamība tika uzskatīta par svarīgu faktoru, lai panāktu atbalstu ne tikai no meža īpašnieku, bet arī no investoru puses. Džūlija Grimo no Klimata ekonomikas institūta informēja, kā tas ticis darīts Francijā. Marķējumu Carbone valstī ieviesa augšupējā procesā. Kopā ar ieinteresētajām personām ir izstrādāta sava sertifikācijas metodika, ko tagad pārvalda Francijas Ekoloģijas ministrija.

Svarīga ir arī saikne starp zinātni, politiku un praksi, norādīja Pjotrs Borkovskis no Eiropas Valsts mežu asociācijas (EUSTAFOR). Lai meža īpašnieki varētu ieviest inovatīvas (tās bieži vien ir dārgākas) meža kopšanas metodes, būtu vajadzīga kapacitātes palielināšana un finansējums, piemēram, Eiropas Savienības (teiksim, KLP finansējums agromežsaimniecībai), valsts finansējums un privātā sektora finansējums.

Margerita Mičeli (Margherita Miceli) no Eiropas Papīrrūpniecības konfederācijas (CEPI) norādīja, ka oglekļa apsaimniekošanu nevajadzētu aplūkot izolēti. Viņa uzsvēra plašāka skatījuma nepieciešamību, ietverot aktuālus jautājumus, kas nodrošina ekonomisko dzīvotspēju ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai, piemēram, ģenētiskos uzlabojumus un risku pārvaldību.

* Papildināmība ir svarīga, jo tā nodrošina oglekļa kredītu kā oglekļa emisiju samazināšanas rīka integritāti un efektivitāti. Oglekļa kredīti ir paredzēti, lai stimulētu un veicinātu siltumnīcefekta gāzu (SEG) piesaistīšanu un samazināšanu. 

...Ja mums būtu jāmaksā par darbībām, kas būtu notikušas tāpat, tas apdraudētu oglekļa kredītu integritāti, un tie nesniegtu solīto SEG samazināšanas vai novēršanas labumu. Piemēram, pieņemsim, ka uzņēmums iegādājas oglekļa kredītus par SEG piesaisti, lai kompensētu emisijas. Ja tā iegādātie kredīti nebija patiesi papildinoši, uzņēmums nepiesaistīja tādu pašu SEG apjomu, kādu emitēja. Tas nozīmētu, ka tā vietā, lai līdzsvarotu emisijas ar piesaisti, nekas netika piesaistīts (vai tas būtu noticis jebkurā gadījumā), kā rezultātā atmosfērā palielinātos SEG daudzums. Citiem vārdiem sakot, kredītu pircējiem ir jābūt pārliecinātiem, ka tas, par ko viņi maksā, sniedz viņiem apsolīto labumu. Viņi negribētu maksāt par kaut ko, kas tik un tā būtu noticis.

ThinkForest What do we know about carbon farming in European forests?

Ziņojums: BECOMING CARBON NEUTRAL IN EUROPE: HOW CAN CARBON FARMING IN FORESTS CONTRIBUTE?