Vācijas kokrūpniecības nozarē valda krīzes noskaņojums: arvien vairāk lapu koku eksportē uz Ķīnu, lai gan šeit jau trūkst izejvielu. Turklāt mežos pieejamās koksnes, ko paredzēts cirst, var būt mazāk.

Andreasam Dekeram šobrīd nav labvēlīgu attiecību ar Ķīnu. Tā kā konkurence no Tālajiem Austrumiem apgrūtina situāciju masīvkoka mēbeļu ražotāja Möbelwerke Decker no Borgentreihas (Borgentreich), Vestfālenes austrumu daļā, vadītājam. Pašlaik pārāk daudz koksnes no Vācijas tiek eksportēts uz Ķīnu. “Laika posmā no 2021. līdz 2022. gadam 39,3% ozolkoka baļķu tika pārdoti Ķīnai, un tajā pašā laika posmā Vācijas ilgtspējīgi apsaimniekotajās mežu platībās tika nocirsts par 24% mazāk ozolu,” aprēķina Dekers. “Ķīnas tirgus paradumi ir tik problemātiski, ka mūsu kā ražotāju un darba devēju vērtības ir apdraudētas, un mums ir jāveic lieli ieguldījumi, lai saglabātu konkurētspēju.”

Situācija ir sarežģīta arī ekoloģiskā un ekonomiskā ziņā. Vietējā koksne tiek sūtīta uz Āziju kā apaļkoksne, tur tiek apstrādāta un pēc tam nosūtīta atpakaļ kā koksnes materiāls, kas iepakots plastmasas iepakojumā – tādējādi kravām rodas liels CO₂ emisiju apjoms.

Grūtības kokzāģētavās

Saskaņā ar Vācijas Mēbeļu rūpniecības asociācijas statistikas datiem pagājušajā gadā tika eksportēti 146 000 kubikmetru ozola koksnes. Attiecībā uz dižskābarža koksni – 255 000 no kopējiem 560 000 kubikmetriem – tas ir gandrīz 46% eksporta. Asociācija sūdzas par ārkārtīgi lielo izejvielu aizplūšanu no Eiropas uz Āziju. Tā ir nozares problēma.

Lapu kokmateriālu pieejamības trūkums pašlaik ir lielākā nozares problēma, saka Vācijas Zāģrūpniecības un kokrūpniecības federālās apvienības izpilddirektore Jūlija Mēbus (Julia Möbus). Tāpēc pēdējos mēnešos ir notikusi ražošanas samazināšana. “Kokzāģētavām ir nepieredzēti lielas problēmas iegūt lapu koku no reģionālajiem mežiem vietējai pārstrādei,” viņa sūdzas. Galvenā problēma vietējās lapu koksnes piegādē ir aizvien pieaugošie mežizstrādes aizliegumi valsts mežos. Piemēram, Hesenē ir aizliegts nodot pārstrādei dižkokus, kas vecāki par 100 gadiem, no īpaši aizsargājamām teritorijām. “Ja meža kopšana un koksnes piegāde tiks aizliegta lielākās platībās, pārstrādei būs pieejams arvien mazāk koksnes, par kuru savstarpēji konkurēs vietējie un starptautiskie pircēji,” uzsver J. Mēbus.

ES faktiski neierobežo eksportu

Organizācijas pārstāve Jūlija Mēbus atsaucas uz jaunāko maijā veikto asociācijas iekšējo aptauju starp lapu koksnes pārstrādes uzņēmumiem. Saskaņā ar to aptuveni divas trešdaļas no aptaujātajiem uzņēmumiem ziņo par neapmierinošu situāciju ar lapu koksnes piegādi – tas ir negatīvs rādītājs kopš 2014. gada.

Vācijas Galvenās kokrūpniecības asociācijas ģenerāldirektors Denijs Onezorge (Denny Ohnesorge) skaidro, ka Eiropas Savienība pašlaik ir salīdzinoši neaizsargāta pret tendenci uz tirdzniecības izkropļojumiem. “Jo gan koksnes produktu, gan arī apstrādātu dabas un rūpniecības produktu jomā Eiropas Savienība tradicionāli īsteno atvērto tirgu filozofiju. ES ir praktiski vienīgais lielais tirdzniecības bloks pasaulē, kurā nav ievērojamu eksporta ierobežojumu izejvielām,” norāda D. Onezorge.

Vai pastāv risks, ka koksnes trūkuma dēļ varētu rasties darba traucējumi uzņēmumos?

Andreass Dekers (Andreas Decker) apkopo nozares pārstāvju bažas: “Ja situācija iepirkumu tirgū attiecībā uz koksnes izejvielām nemainīsies, tas nozīmēs ražošanas grūtības mēbeļu rūpniecībā ar būtiskām ekonomiskām sekām.” Tad klientiem būtu jābūt gataviem ārkārtīgi ilgiem piegādes termiņiem. “Ja nebūs materiāla, mēs nevarēsim ražot mēbeles un nespēsim nodrošināt realizāciju tirgū,” norāda Andreass Dekers.

Arī Jūlija Mēbus ir pesimistiski noskaņota par nākotni. “Ja uzņēmumi vairs nebūs spējīgi pārstrādāt pietiekami daudz koksnes no vietējiem Vācijas mežiem, tiem neizbēgami nāksies ierobežot ražošanu.” Vācijā lapu koku apstrādi veic galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi. “Koksnes trūkums var ātri novest pie uzņēmumu darba laika saīsināšanās.”