Latvijas Sabiedriskajiem medijiem, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes biedriem un citām ieinteresētajām pusēm

Rīgā, 2016. gada 20. decembrī

Par 18. decembra raidījuma De Facto sižetu “Pusē valsts mežu vairs nav FSC mežu apsaimniekošanas sertifikāta” un 19. decembra Latvijas radio Nr. 1 raidījuma Pēcpusdiena tematu “Vairāki LVM reģioni zaudējuši sertifikātu par videi draudzīgu saimniekošanu”

Biedrība „Latvijas Mežu sertifikācijas padome” (LMSP) ir dibināta 2001. gadā ar mērķi veidot un uzturēt Latvijas sabiedrība izpratni par ilgtspējīgu mežsaimniecību un ar mežsaimniecības sertifikācijas palīdzību atbalstīt un veicināt vidi saudzējošu, sociāli taisnīgu un ekonomiski ilgtspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu, mūsu uzdevums ir atbalstīt un veicināt godīgas, sabiedrībai pārskatāmas un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanu un uzturēšanu Latvijas meža nozarē, LMSP apvieno 31 biedru, tostarp Universitātes, Mežzinātnes institūtu, starptautiski akreditētas sertifikācijas iestādes, Meža nozaru arodbiedrību, mežsaimniecības uzņēmējus, meža īpašniekus un nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv Vides, Sociālās un Ekonomiskās sekcijas. Tie ir daudzi tūkstoši cilvēku, kas atbalsta ilgtspējīgas mežsaimniecības principus Latvijā un patiesi sabalansētas sociālās, vides un ekonomiskas intereses.

Ar šo mēs vēlamies atzīmēt, ka augstāk minētajos sižetos no žurnālistu puses ir pausta neskaidra un neobjektīva informācija par AS “Latvijas valsts meži” (LVM) sertifikāciju.

Sižetos nav skaidri definēts LVM sertifikācijas statuss un process.

Sertifikācijas process ir brīvprātīgs un sižetā minētās 4 no 8 LVM mežsaimniecībām nav zaudējušas FSC sertifikātu, bet gan pārsertifikācijas procesa ietvaros ir turpinājušus mežsaimniecības sertifikāciju pēc FSC Kontrolētās koksnes mežu apsaimniekošanas standarta, tādējādi FSC akreditēto sertifikācijas iestāžu veikto auditu skaits nav mazinājies.

DE Facto sižetā vispār nav minētas citas sertifikācijas shēmas vai standarti.

Valsts mežu apsaimniekotājs ir 3 dažādu sertifikācijas sistēmu izdoto standartu turētājs, kuru atbilstība tiek pārbaudīta ne mazāk kā 19 ikgadējos auditos, tostarp sertifikācija tiek veikta pēc: FSC Mežu apsaimniekošanas, kontrolētās koksnes un koksnes piegādes ķēdes standartiem, PEFC Mežu apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes standartiem un ISO 9001 Kvalitātes vadības standarta, vairāk informācijas par uzņēmuma sertifikātiem var uzzināt tā mājaslapā: http://www.lvm.lv/biznesa-partneriem/profesionaliem/sertifikacija/uznemuma-sertifikati

Uzsverot tikai vienas sertifikācijas sistēmas nozīmi vides aizsardzības un sociālo jautājumu nodrošināšanā tiek maldināta Latvijas sabiedrība un nav ievērota objektivitāte, jo tiek pausts vienpusējs atsevišķu Vides organizāciju viedoklis.

Ir pausta nepatiesa informācija par Mežu apsaimniekošanas standartu saturu.

FSC Kontrolētās koksnes standarts, kas pieejams: https://ic.fsc.org/preview.fsc-std-30-010-v2-0-en-fsc-controlled-wood-standard-for-forest-management-enterprises.a-530.pdf pēc būtības nav tieši saistīts ar kādas konkrētas valsts likumdošanu, bet gan ar nepieņemamu darbību mežā izslēgšanu, tostarp ietverot 5 aspektus:

• Nelikumīgi iegūta koksne;

• Koksne, kas iegūta, pārkāpjot tradicionālās tiesības vai cilvēktiesības;

• Koksne, kas iegūta īpaši aizsargājamos mežos, kur saimnieciska darbība apdraud to pastāvēšanu;

• Koksne, kas iegūta plantācijās vai platībās, kas mežizstrādes rezultātā kļūs par nemeža zemēm;

• Koksne no mežiem, kur ir ģenētiski modificēti koki.

PEFC Mežu apsaimniekošanas standarts ietver FSC Mežu apsaimniekošanas standartam līdzvērtīgas prasības un vispārēju standartu savstarpējo salīdzinājumu iespējams iegūt: http://www.lmsp.lv/single-post/2016/07/26/FSC-vai-PEFC-%E2%80%93-kas-lab%C4%81ks, kā arī vēršoties pie PEFC Latvijas Padomes www.pefc.lv.

Meža nozares likumdošanas nonicināšana.

Latvija, kā jau Eiropas Savienības dalībvalsts ir raksturojam kā valsts ar spēcīgu likumdošanu mežu nozarē, kuru tostarp regulē vairāk kā 50 normatīvie akti: http://www.vmd.gov.lv/valsts-meza-dienests/statiskas-lapas/normativie-akti-?id=807#jump, normatīvie akti un vispārējā mežu apsaimniekošanas prakse Latvijā nereti pēc būtības pārsniedz starptautisko ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas standartu prasības, tostarp tādos jautājumus kā mežu atjaunošana un kopšana, šāda informācija sižetos diemžēl nav analizēta.

Ar sertifikāta iegūšanu ir par maz.

No 2011./2012. līdz 2016./2017. gadam visām LVM mežsaimniecībām bija spēkā esoši FSC Mežu apsaimniekošanas sertifikāti, ar auditu ziņojumiem var iepazīties info.fsc.org. 5 gadu laikā uzņēmumā ir veikti vairāk kā 60 auditi un to laikā nav konstatēti būtiski saistošo standartu pārkāpumi, kas attiektos uz dabas aizsardzību vai sabiedrības viedokļa uzklausīšanu, bet atsevišķas vides organizācijas ir turpinājušas izplatīt melīgus rakstus par mežu apsaimniekošanu Latvijā, kā piemēru var minēt:

http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/500705-latvijas_atmezosana_jeb_meza_genocids_kaiminu_pieredze_nav_paraugs.  Līdz ar to FSC sertifikāta esamība nav spējusi nodrošināt atsevišķu ieinteresēto pušu apmierinātību ar uzņēmuma darbību, kas rada šaubas par tā spēju būt par ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas apliecinājuma garantu, jāmin, ka daudzās Eiropas valstīs FSC sertifikāts vispār netiek atzīts par saistošu, par piemēru var minēt Austriju, kur no 3,9 milj. ha meža ir sertificēti vien 587 ha, vairāk par FSC izplatību Pasaulē var uzzināt:  https://ic.fsc.org/preview.facts-figures-december-2016.a-6594.pdf

Šajā skaitļu un faktu apkopojumā var redzēt, ka FSC nespēj ietekmēt tādu problemātisko reģionu kā Dienvidamerikas un Āfrikas mežu apsaimniekošanu, tā vietā pievēršoties attīstīto valstu – Eiropas, ASV un Kanādas mežu sertifikācijai, kur ir sertificēti 83,6 % no kopējām Pasaulē sertificētajām platībām, kas pēc būtības ir aplami.

Standarta prasības nav prognozējamas.

Šī brīža standarta izstrādēs darba grupā nav iekļauti Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” pārstāvji vai jeb kādas citas vides interešu pārstāvniecības grupas, kas savu darbību balstītu uz zinātniskiem faktiem, nevis kategorijām “patīk vai nepatīk”. Manipulējot ar sabiedrības viedokli atsevišķas vides organizācijas caur FSC sistēmu virza Latvijas mežu apsaimniekošanu neprognozējamā gultnē, kas var būtiski atsaukties uz mežu kvalitāti, mežaudžu vitalitāti, apsaimniekošanas uzņēmumu iemaksām valsts budžetā, meža un saistītajās nozarēs nodarbinātajiem, kā arī Latvijas valsts iedzīvotāju labklājību kopumā.

Ņemot vērā faktu, ka sižetā daudzkārt pieminēto Sabiedrības viedokli lielā mērā ietekmē tieši masu mediji, paļaujamies, ka Latvijas Sabiedriskie mediji, tostarp Latvijas Televīzija un Latvijas Radio ir ieinteresēti objektīvu, profesionālu un nesasteigtu sižetu izveidē, nevis sensāciju meklējumos, kā arī darām zināmu, ka Latvijas Mežu sertifikācijas padome ir atvērta objektīvām konsultācijām par Latvijas Mežu nozares vides, sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem.

Ar cieņu,

Jānis Švirksts LMSP Izpilddirektors

Māris Liopa LMSP Padomes Priekšsēdētājs