22. martā Briselē, Čehijas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā telpās notika konkursa Eiropas Gada koks 2022 noslēguma ceremonija un uzvarētāju apbalvošana (ziņa presei angļu valodā). Jāpiebilst, ka faktiski šis pasākums ietvēra arī 2020. un 2021. gada konkursus, kuru uzvarētāju pārstāvji tika pie balvām klātienē, jo C19 ierobežojumu dēļ divus gadus noslēguma pasākums notika attālināti. Ceremonijas ierakstu iespējams noskatīties Youtube (Ceremonija), sākot no 2:06:30.

2022. gada balsojumā piedalījies konkursa vēsturē rekordliels balsotāju skaits – 769212, ozolam, Belovežas gāršas sargam (Ozols Duņin), iegūstot 179317 balsis. Otro vietu 2022. gada balsojumā ieguva Konkso banketa meža ozols no Spānijas (168274 balsis), trešajā – Lielais Korķa ozols no Portugāles (70563).

Kā zināms, Latvija konkursā piedalījās pirmoreiz un mūsu Aģes dižozols sekmīgi ieguva 27 098 balsis, kas pirmajam dalības gadam un situācijai ir cienījami. Latvijā konkursu organizēja Latvijas Mežu sertifikācijas padome un Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Jāatgādina, ka balsojums notika no 1. līdz 28. februārim, 22. februārī atbilstoši noteikumiem balsojuma rezultāti tapa aizklāti, šais dienās Krievija iebruka Ukrainā. Karadarbības sakarā jāpiemin ārkārtas gadījums konkursa vēsturē – tika izslēgts agresorvalsts pārstāvis Turgeņeva ozols, ko ceremonijā gan pieminēja, bet šī ozols vienīgais visos attēlos bija melnbalts.

Sarunās ar Polijas un Portugāles pārstāvjiem, secinājām, ka uzvarētājkokus katrā valstī spēcīgi atbalsta ne tikai ozola pieteicēji konkursam un attiecīgās valsts konkursa organizētāji, bet arī vietējās kopienas un pašvaldības, kurās ievērojamais koks atrodas. Turklāt ir doma kokus, kas piedalījušies (pieteikti) Eiropas Gada koka konkursam iekļaut katras valsts tūrisma informācijas apritē, jo kokiem ir ne vien interesants stāsts un vēsture, bet tos noteikti ir vērts apciemot klātienē. 

Brisele nav iedomājama bez dažādām ES struktūrām un pārstāvniecībām, diemžēl, arī bez politbirokrātijas. Noslēguma pasākuma uzrunās līdzīgi kā Latvijā varēja manīt, ka ne vēji, ne kari, nekas nemainīs birokrātiskā ceļa ruļļa gaitu – Eiropas Vides, okeānu un zivsaimniecības komisāra Virgīnija Sinkēviča palīgs savā runā atkārtoja procentus, kas jāaizsargā, regulas un stratēģijas, kas jāpieņem, gana tieši norādot, kuri ir tie, kas tālu no zemes un kokiem, bet zina vislabāk. Savukārt, Eiropas Zemes īpašnieku pārstāvis uzsvēra un atgādināja, ka sēklas jāiesēj un koki un meži, un lauki jākopj. 
*oriģinālā ozola nosaukums ir Duņin, ozola pieteicēja konkursam no Polijas ļoti nopriecājās, ka Latvijā esam izvēlējušies tēlaināku nosaukumu, jo ozols patiesi ir kā sargs pie Belovežas gāršas malas