21. martā Briselē, Eiropas Parlamenta telpās notika konkursa Eiropas Gada koks 2023 noslēguma ceremonija un uzvarētāju apbalvošana (ziņa presei angļu valodā). Ceremonijas ierakstu iespējams noskatīties Youtube (Ceremonija).

Ja pērn, 2022. gada balsojumā piedalījās konkursa vēsturē lielākais balsotāju skaits – 769 212, šogad balsotāju aktivitātē redzams prāvs kritums – 177 486.

Pirmās vietas ieguvējam ozolam fabrikantam (Oak Fabrykant, Lodza, Polija, par ozolu fabrikantu sīkāk) iegūstot 179 317 balsis. Otro vietu 2023. gada balsojumā ieguva Pūķa ozols no Slovākijas (18 198 balsis), trešajā vietā Krolevecas mežābele no Ukrainas (14 219 balsis).

Latvija konkursā piedalījās jau otro reizi, mūsu Sējas ozols sekmīgi ieguva 6005 balsis. Latvijā konkursu organizēja Latvijas Mežu sertifikācijas padome un Latvijas Meža īpašnieku biedrība, aktīvi iesaistoties Saulkrastu novada domei. Jāatgādina, ka balsojums notika no 1. līdz 28. februārim, 21. februārī atbilstoši noteikumiem balsojuma rezultāti tapa aizklāti. 

Noslēguma pasākumā līdzīgi kā pērn bija gana daudz uzrunu, ar kopējo vērtību – tās bija īsas ar atsevišķiem spilgtiem teikumiem. Piemēram, konkurss Eiropas Gada koks tika salīdzināts ar kinobalvas Oskars piešķiršanu kinofilmu nozarē (Eiropas kinobalva gan ir Cēzars), Čehijas eiroparlamentārietis tēlaini salīdzināja – Eiropas mežos ir daudz koku, bet... konkursam pieteiktie koki ir koki vientuļnieki, tie izauguši jo diži un vareni, bet parasii atrodas atstatu no lielākām mežaudzēm.

Uzvarētājvalsts Polijas pārstāvji, tostarp, no Lodzas pašvaldības līdzīgi kā citi runātāji uzsvēra klimata problēmu risināšanas, meža un koku nozīmi 21. gadsimtā, paralēli priekam par uzvaru konkursā uzsverot pilsētas virzību uz klimatneitralitāti. Otrās vietas ieguvēja pārstāvji no Slovākijas privātā sarunā uzsvēra nepieciešamību Pūķa ozolu aizstāvēt, jo kokam draudīgi tuvu tiek risināti dažādi vietēja mēroga attīstības plāni, kuros kokam vieta var neatrasties. Ukrainu noslēguma ceremonijā pārstāvēja Ukrainas misijas Eiropas Savienībā vadītāja vietnieks, kas uzsvēra vairākas būtiskas lietas – turpinošos Krievijas agresiju, dalību konkursā kā mērauklu Ukrainas piederībai Eiropas valstu saimei un atgādinot, ka Krolevecas mežābele ir piedzīvojusi divus pasaules karus, Holodomoru un nu visu pēc 2022. gada 24. februāra notiekošo.

Informācija par konkursu Eiropas Gada koks 2023