Pieaugošā plaisa starp koksnes piedāvājumu un pieprasījumu pasaulē rada sarežģītu problēmu Apvienotajai Karalistei, nesen parlamentārajā komitejā sacīja Confor izpilddirektors.

Stjuarts Gudols (Stuart Goodall) Vides audita komitejai (EAC) sacīja, ka līdz 2050. gadam Apvienotajai Karalistei būs jāizmanto par 78% vairāk kokmateriālu, ja pieprasījums turpinās pieaugt pašreizējā tempā. To lielā mērā veicina nepieciešamība būvniecībā izmantot vairāk koksnes, lai palīdzētu dekarbonizēt Apvienotās Karalistes celtniecības nozari un sekmētu neto nulles mērķu sasniegšanu. Tomēr tiek prognozēts, ka koksnes piedāvājums samazināsies, un pēdējos 30 gados Apvienotajā Karalistē gandrīz nav stādītas jaunas mežu platības, kas būtu paredzētas koksnes ražošanai.

Stjuarts Gudols sniedza atbildi EAC saistībā ar tās veikto izmeklēšanu par ilgtspējīgu koksnes izmantošanu un atmežošanu. Izmeklēšana ir svarīga Confor, jo tā pievēršas jautājumiem, uz kuriem vairākkārt norādījusi nozare – vietējās koksnes ražošanas nepietiekamība, ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pasaulē, kas neizbēgami radīs spiedienu uz neaizsargātiem mežiem ārzemēs.

Jaunais ziņojums liecina, ka “plaisa starp pieprasījumu pēc kokmateriāliem un piedāvājumu globālā mērogā ievērojami palielināsies”, teica Stjuarts Gudols. Viņš komitejai ziņoja, ka: “Šis strauji augošais pieprasījums pēc kokmateriāliem rada bažas par spiedienu uz neaizsargātiem mežiem. Tas veicinās nelikumīgu mežizstrādi un negatīvi ietekmēs biotopus. Un mēs vēlamies izmantot vairāk koksnes, jo [pretējā gadījumā] mēs nesasniegsim neto nulles vērtību. Rezultātā mums ir šī problēma un tāpēc konkrētais pētījums ir ārkārtīgi svarīgs.”

Apvienotās Karalistes Mežsaimniecības komisijas pārstāvis Ians Tubijs (Ian Tubby) norādīja, ka pēdējo trīs desmitgažu laikā Anglijā lielākā daļa stādījumu ir bijuši platlapju sugas, lai gan Apvienotajā Karalistē ir ļoti grūti ieaudzēt tādus lapu kokus kā ozols, kas atbilst būvniecības standartiem. Ozoliem apdraudējumu rada vāveres, kuru radītie bojājumi ir postoši ozolu audzēm.

Stjuarts Gudols atbalstīja Iana Tubija komentārus un piebilda: “Mums organizācijā ir biedri, kuri labprāt audzētu kvalitatīvus lapu kokus. Tomēr viņi saskaras ar lielām problēmām, ko kokaudzēm izraisa vāveres un brieži. Mēs uzskatām, ka aptuveni 90% un vairāk no pašlaik iegūtās lapu koku koksnes tiek izmantoti malkai, kas noteikti nav atbalstāmi. Mēs vēlētos, lai daudz vairāk lapu koku koksnes tiktu izmantots būvniecībā un kokmateriālu tirgos.”

Ians Tubijs uzsvēra, ka komerciālajai mežsaimniecībai ir “ļoti svarīga vieta”, lai sasniegtu Apvienotās Karalistes valdības mērķi katru gadu iestādīt 30 000 hektāru jaunu meža platību, savukārt Stjuarts Gudols uzsvēra, ka produktīva stādīšana var ļoti labvēlīgi ietekmēt klimatu un bioloģisko daudzveidību, kā arī vietējo ekonomiku.