Savā jaunākajā Mežsaimniecības ziņojumā par 2022. gadu Handelsbanken arī raksta, kas, pēc tās domām, notiks 2023. gadā. Piemēram, tiek gaidītas zemākas cenas rūpniecības produktiem kopumā, izņemot zāģmateriālu izstrādājumiem, kas, domājams, ir tuvu ekonomikas zemākajam punktam.

“Mēs sagaidām, ka papīrmalkas cenas turpinās pieaugt, īpaši ziemeļos, savukārt zāģmateriālu cenām mēs saskatām kritumu, galvenokārt valsts dienvidu daļā,” Handelsbanken raksta ziņojumā.

Zemāks pieprasījums

Runājot par ekonomikas lejupslīdi, Handelsbanken sagaida, ka nākamajā gadā kokrūpniecības ražojumu cenas samazināsies, ņemot vērā pieprasījuma samazināšanos. Tajā pašā laikā dažos gadījumos vērojams arī piedāvājuma pieaugums.

2021. gada rudenī zāģmateriālu cenas sasniedza rekordaugstu līmeni, ko noteica pandēmija un augstais pieprasījums. Un tad sāka veidoties koksnes izstrādājumu pārprodukcija gan pie būvmateriālu tirgotājiem, gan pie pircējiem. Taču 2022. gada sākumā pēc cenu pieauguma piedāvājuma un pieprasījuma attiecība kļuva līdzsvarotāka. Taču, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, cenas turpināja pieaugt, jo pircēji, baidoties no sankcijām pret Krieviju, sāka veidot krājumus. Taču, pieaugot arī enerģijas cenām, samazinājās gan mājsaimniecību, gan būvniecības uzņēmumu pieprasījums.

“Tā rezultātā zāģmateriālu izstrādājumu cenas atkal sāka kristies, un, kad drīzumā varēsim saskaitīt 2022. gadu, ir daudz norāžu, ka cenas salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām būs par aptuveni 30 procentiem zemākas. Tādā gadījumā tas ir pats zemākais līmenis kopš 2021. gada aprīļa,” teikts ziņojumā.

Handelsbanken raksta, ka vājais pieprasījums kombinācijā ar daudzu ražotāju zaudējumus nesošajiem apjomiem novedīs pie ievērojamas jaudas samazināšanas. Kas ierobežos turpmāku cenu kritumu īstermiņā un 2023. gada pirmajā pusē. Lai cenas atkal jūtami pieaugtu, būs jāuzlabo pieprasījums.

Pieprasītā meža zeme

Saskaņā ar ziņojumu Zviedrijas meža zemes cenas ir sasniegušas jaunu rekordaugstu līmeni. Cenas turpina pieaugt visā valstī. Vidējās cenas 2022. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2021. gadu, palielinājās par aptuveni pieciem procentiem, sasniedzot 592 Zviedrijas kronas par kubikmetru “uz celma” visā karalistē kopumā. Saskaņā ar Handelsbanken datiem izskatās, ka cenas ievērojami vairāk pieauga valsts ziemeļu daļā.

Taču atšķirības visā valstī ir lielas. Ziemeļos vidēji kubikmetrs maksā SEK 380, kamēr Zviedrijas centrālajā daļā tas tiek novērtēts par nedaudz mazāk nekā SEK 600, bet dienvidos – par gandrīz SEK 900. Handelsbanken uzskata, ka spēcīgā cenu attīstība Norlandē ir saistīta ar to, ka augstāka procentu likme ir radījusi ģeogrāfiski pārāk lielas novērtēšanas atšķirības Zviedrijā, salīdzinot ar meža ienesīgumu attiecīgajās daļās.

“Mēs arī ievērojam, ka tipiskākais meža zemes pircējs šā gada pirmajā pusgadā ievērojami lielākā mērā nekā iepriekšējos gados (55% salīdzinājumā ar 44% 2021. gadā un 39% 2020. gadā) nav no reģiona, kur īpašums tika pārdots,” teikts ziņojumā. Ņemot vērā, ka meža īpašnieki saņem finansiālu kompensāciju par mežizstrādes ierobežojumiem, Handelsbanken sagaida, ka Zviedrijas meža zemes vērtība laika gaitā turpinās pieaugt.

Mežs kā oglekļa piesaistītājs

Handelsbanken arī raksta, ka notiek karstas debates par meža nozares lomu saistībā ar klimata jautājumiem un ka Eiropas Savienība arvien vairāk pievērš uzmanību meža kā oglekļa piesaistītāja priekšrocībām un pastiprinātām prasībām attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības ievērošanu. Tas ietekmēs mežsaimniecības metodes un mežizstrādes apjomus, un nākamajā posmā palielināsies arī meža nozares izmaksas.