ES ārlietu ministru sanāksmē pirmdien, 21. martā, tika apsvērta naftas embargo noteikšana pret Krieviju, gatavojoties samitam nedēļas beigās ar ASV prezidentu Džo Baidenu Briselē.

Sagaidāms, ka ministri apspriedīs jaunas sankcijas pret Krieviju, Polijai un Baltijas valstīm stingri uzstājot uz turpmākiem ierobežojumiem, jo ​​Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainā, atstājot pieaugošu civiliedzīvotāju upuru skaitu.

"Mēs strādājam pie piektās sankciju kārtas, un tiek piedāvāti daudzi jauni risinājumi," sacīja augsta ranga ES diplomāts, kurš vēlējās palikt anonīms, jo diskusijas bija sensitīvas.

Tomēr visspēcīgākais grūdiens nāk no valstīm, kuras jūtas visvairāk apdraudētas no Krievijas agresijas kara Ukrainā.

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrielius Landsberģis sacīja, ka ES nevar "nogurt" no sankcijām, un viņš uzsvēra, ka ir "neizbēgami" sākt apspriest Krievijas naftas importa aizliegumu.

"Rietumu uzticamība ir uz robežas," sacīja Landsberģis, kurš uzsvēra Ukrainas civiliedzīvotāju ciešanas.

"Mums ir jāsāk [diskusija] par" sarkanajām līnijām", [bet] vai tādas ir? - un kādas tās būtu?" viņš sacīja žurnālistiem, ierodoties pirmdien. "Mēs redzam tūkstošiem ukraiņu civiliedzīvotāju mirušus, acīmredzot tā joprojām nav "sarkanā līnija"…

Lietuvas ministrs sacīja, ka abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijai un Igaunijai, tostarp viņa valstij, ir "izmisīgi nepieciešami" papildu aizsardzības pasākumi.

Viņš mudināja ES valstis sūtīt uz Ukrainu "Javelin" un "Stinger" raķetes "cerību un lūgšanu vietā".

Sagaidāms, ka ES turpinās diskusiju par sankcijām, gatavojoties ceturtdien paredzētajai tikšanās ar prezidentu Baidenu virknei samitu, kurā piedalīsies 27 ES valstu un valdību vadītāji, 30 NATO dalībvalstis; un Septiņu grupas (G7) formāts, kurā ietilpst Japāna un Apvienotā Karaliste.

ES kopā ar Rietumu sabiedrotajiem jau ir noteikusi pret Maskavu dažādas tālejošas sankcijas, tostarp Krievijas Centrālās bankas aktīvu iesaldēšanu un investīciju samazināšanu Krievijas enerģētikas sektorā.

Taču bloks joprojām atrodas smagākās ekonomiskās izvēles priekšā — vai tiešā veidā vērsties pret Krievijas enerģētiku, kā to ir izdarījušas ASV un Apvienotā Karaliste ?!

Šāds lēmums ES ir salīdzinoši grūts, jo vairākas dalībvalstis ir atkarīgas no Krievijas gāzes un naftas, un enerģijas cenas jau ir pieaugušas daudzās Eiropas valstīs.

Baltijas valstis, piemēram, Lietuva, uzstāj uz naftas embargo kā nākamo loģisko soli, savukārt Vācija, viena no piesardzīgākajām valstīm, brīdina nerīkoties pārāk ātri tādu faktoru kā augsto enerģijas cenu dēļ.

ES paļaujas uz Krieviju par 40% no tās gāzes, jo, piemēram, Bulgārija ir gandrīz pilnībā atkarīga no Krievijas Gazprom gāzes piegādēm.

Neskatoties uz atkarību, dažu valstu ārlietu ministri, piemēram, Slovākijas Ivans Korkoks, uzstāj, ka enerģētikas sankcijām "jāpaliek uz galda".

"Saņemot enerģiju no Krievijas, mēs turpinām finansēt Krieviju", un tas "ir jāpārtrauc", sacīja Korkoks. Viņš norādīja, ka pati Slovākija ir 100% atkarīga no Krievijas naftas un 85% no Krievijas gāzes.

Dānijas ārlietu ministrs Džepe Kofods sacīja, ka viņa valsts atbalsta "visstingrākās iespējamās sankcijas", tostarp ierobežojot Krievijas piekļuvi Eiropas jūras ostām.

Eiropas diplomāti jau iepriekš norādījuši, ka Krievijas ķīmisko ieroču uzbrukums Ukrainā vai galvaspilsētas Kijevas smaga bombardēšana varētu būt par enerģētikas embargo izraisītāju.

Ministri arī pauda sašutumu par Maskavas vēršanos pret civiliedzīvotājiem un nerimstošo un šausminošo uzbrukumu Mariupoles pilsētai.

"Krievija izdara daudz kara noziegumu," sacīja ES ārlietu vadītājs Hoseps Borels, pirmdien ierodoties sanāksmē. Viņš piebilda, ka tas, kas "notiek Mariupolē, ir milzīgs kara noziegums".