Dabasgāzes cenu straujais kāpums ir licis eiropiešiem meklēt alternatīvus enerģijas avotus. Vācijā, kur mājsaimniecībām par gāzi jāmaksā par 480 eiro vairāk, cilvēki ķeras pie malkas krājumiem.

Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas ir iegrūdušas Eiropu smagākajā enerģētikas krīzē pēdējo desmitgažu laikā. Valdības no Itālijas līdz Lielbritānijai cenšas aizstāt dabasgāzes piegādes no Krievijas un ierobežot rūpniecības un mājsaimniecību izmaksu pieaugumu. Taču arī patērētājiem ir jāpielāgojas, sākot ar dušas lietošanas samazināšanu un beidzot ar krāsns kurināšanu. Vācu vārds “brennholz”, kas apzīmē malku, augusta vidū sasniedza lielāko meklēšanas apjomu Google meklētājā.

Pieaugošās dabasgāzes un malkas izmaksas

Gandrīz 50% mājokļu Vācijā tiek apkurināti ar dabasgāzi, bet vēl 25% izmanto mazutu. Agrāk malku izmantoja mazāk nekā 6% iedzīvotāju.

Paredzams, ka šogad šis īpatsvars būs lielāks. Pieaugot dabasgāzes cenām, pieaug arī malkas un koksnes granulu cenas. Arī apkures krāsnis un malkas krāsnis ir izpārdotas.

Izejvielu piegādātāji cenšas turēties līdzi, tāpēc malkas trūkst. Šovasar Vācijas Federālā malkas asociācija paziņoja, ka tirgū vairs nav kurināmās koksnes. Saskaņā ar asociācijas datiem Vācijā patērētās malkas lauvas tiesa – 80% – parasti tiek iegūta vietējā tirgū. Tagad Vācijas malkas piegādātāji iepērk malku no Polijas, tādējādi dažiem abu valstu iedzīvotājiem atliek vien vākt malku. Lai novērstu panisku iepirkšanos, piemēram, kāds pārdevējs ir noteicis iepirkumu normu – trīs kastes malkas vienā reizē.

Malkas žāvēšanas process ir ilgs, kas vēl vairāk apgrūtina pieprasījuma apmierināšanu. Ideālā gadījumā tas ilgst no sešiem mēnešiem līdz gadam, jāatceras, jo vairāk mitruma koksne satur, jo mazāk efektīvi tā deg.

Ilgtermiņā “malkas drudzis” rada arī bažas par vidi. Pēc zinātnieku domām, mežaudzes ātri neatjauno savu krāju, un koksne arī nav pilnībā piemērots aizstājējs naftas un gāzes resursu izmantošanai. Turklāt koksnes sadegšanas rezultātā radušies dūmi satur toksiskas ķīmiskas vielas.

Lai gan Vācijas valdība uzskata, ka kurināmās koksnes dedzināšana ir oglekļa ziņā neitrāla, eksperti apgalvo, ka šis apzīmējums nav viennozīmīgs. Malkas izmantošana apkurē un mežizstrāde var palielināt oglekļa emisijas.