Kanāda varētu paplašināt tirgus iespējas Āzijā, lai izspiestu Krieviju no svarīgā Ķīnas kokmateriālu importa tirgus.

Vācija, Zviedrija, Brazīlija un pat Čīle, vismaz īstermiņā, varētu būt lielākās ieguvējas no ASV prezidenta D. Trampa noteiktajiem tarifiem Kanādas zāģmateriāliem, jo, palielinoties zāģmateriālu cenām, ASV celtnieki izjutīs visu tarifu ietekmi.

Tas notiek pēc tam, kad ASV zāģmateriālu cenas vakar sasniedza pēdējo 30 mēnešu maksimumu, pieaugot līdz 682 ASV dolāriem par tūkstoti dēļu pēdu (1000 Board-feet ir 2,34 kbm), kas ir augstākais līmenis kopš pandēmijas kulminācijas. Arī būvniecībā izmantojamo priedes un egles zāģmateriālu cenas vietējā tirgū, dienvidu dzeltenās priedes, ko izmanto kā egles un priedes kurināmā aizstājēju, ir pieaugušas līdz augstākajam līmenim pēdējā gada periodā.

Rūss Teilors, Russ Taylor Global Wood Business & Market Consulting vadītājs, 3. marta intervijā laikrakstam Wall Street Journal pauda: “Katru dienu ir jaunas interpretācijas, ko Tramps darīs tālāk. Visa kokrūpniecības nozare nezina, ko darīt. Mēs vēlamies zināt, kādi ir spēles noteikumi. Patlaban ir pilnīgs haoss.”

Wood Central jau ziņoja, ka tarifi, kas ir skāruši arī tērauda rūpniecību, varētu sadārdzināt jaunbūvējamu ēku izmaksas par 35 līdz 45 tūkstošiem dolāru, ja paredz vissliktāko scenāriju. Tomēr analītiķi, tirgotāji un pat kokzāģētavas nav pārliecinātas, cik lielā mērā tarifi palielinās “two-by-fours” un koka paneļu cenu.

Lai gan saspringtā tirgus situācijā tarifi varētu tikt pilnībā pārnesti uz patērētājiem, lēnāks tirgus varētu nozīmēt, ka cenās parādīsies puse no tarifa, norādīja R. Teilors: “Jūs vienkārši paaugstināsit cenas, līdz tirgū atgriezīsies kanādieši. Tas kaitēs patērētājiem.”

Saskaņā ar Lesprom datiem Kanāda pagājušajā gadā veidoja lielāko daļu (84%) ASV importētās zāģmateriālu produkcijas, apsteidzot Vāciju, Zviedriju, Brazīliju un Čīli ar attiecīgi 5,9%, 2,7%, 1,5% un 1,2%. Tajā pašā laikā Kanādai, kurai varētu tikt piemērots 52% tarifs un nodoklis visiem ASV ievestajiem zāģmateriāliem, atliek mainīt koksnes plūsmas virzienu no Ziemeļamerikas un pievērsties Ķīnai, Japānai un Dienvidkorejai.

“Ķīnā, kam Krievija piegādā gandrīz 68% skujkoku zāģmateriālu importa, Kanādas īpatsvars ir tikai 7,5%. Ja Kanādas eksportētāji novirzīs kravas no ASV uz Ķīnu, tie varētu izjaukt Krievijas dominējošo stāvokli šai tirgū.”

Krievijas uzņēmums Lesprom ziņo par Kanādas iespēju apdraudēt Krievijas dominējošo pozīciju Ķīnas zāģmateriālu tirgū.

Runājot par to, vai ASV var “darboties vienatnē” un apmierināt pieprasījumu tikai ar vietējiem kokmateriāliem: “Svarīgākais ir tas, ka ASV ir vajadzīgi Kanādas zāģmateriāli un OSB plātnes, savukārt, Kanādai ir vajadzīgs ASV zāģmateriālu un OSB plātņu tirgus,” jau janvārī uzsvēra R. Teilors.

“Kanādas MDF un skaidu plātnes galvenokārt eksportē uz ASV (98% kopējā eksporta), saplākšņa eksports uz ASV ir neliels – 300 miljoni kvadrātmetru, kas veido ap 3% ASV patēriņa.”