Pagājušā gada sākumā Polijas kokrūpniecība joprojām saskārās ar problēmām. Kopš 2022. gada vidus situācija ir tikai pasliktinājusies, apgalvo uzņēmēji.

2022. gada februāra sākumā Polijas kokrūpniecības bizness ievilka otro elpu pēc pandēmijas laika iegrožojušajiem aizliegumiem, augstām materiālu cenām un problēmām ar koksnes iegādi. Līdz brīdim, kad Ukrainā sākās karš, daži cilvēki pat cerēja uz zināmu stabilitāti. Tagad nozare saskaras ar pieaugošajām enerģijas cenām, lejupslīdi celtniecībā, eksporta un jo īpaši pārdošanas apjomu samazināšanos vietējā tirgū.

Signāls, kā parasti, ir palešu pasūtījumu samazināšanās kokrūpniecībā. “Gada beigās uzņēmumi pat atteicās no iepriekš pasūtīto palešu saņemšanas. Par to liecina pesimisma līmenis tūkstošos zāģētavu,” norāda Polijas Kokrūpniecības tirdzniecības kameras (PIPGD) direktors Rafals Šelers (Rafał Szeler).

Par to, ka situācija mainās, liecina pagājušā gada provizoriskie Rietumpomerānijas vojevodistes biržas lieltirgotavas Koszalinskie Przedsiebiorstwo Przemysłu Drzewnego rezultāti. KPPD prognozē, ka 2022. gada pārskatos tiks iekļauti labi rezultāti grūtajiem laikiem, tostarp pārdošanas ieņēmumi 474 miljonu zlotu apmērā (salīdzinājumā ar 415,9 miljoniem zlotu 2021. gadā). Arī prognozētā pagājušā gada peļņa – 130,8 miljoni zlotu – ir ievērojami lielāka nekā 2021. gadā (104,1 miljons zlotu).

Ļoti nepieciešama ir situācijas stabilizēšanās

Lūgts komentēt šo jautājumu, Mareks Šumovičs-Vlodarčiks (Marek Szumowicz-Włodarczyk), uzņēmuma, kas katru gadu pārstrādā vismaz 0,5 miljonus kubikmetru koksnes, prezidents, apstiprina, ka pagājušā gada rezultātu prognozes no pirmā acu uzmetiena izskatās labas. Tomēr tas ir saistīts ar 2022. gada pirmo pusi, kad KPPD vēl pārstrādāja iepriekšējā 2021. gadā iepirkto koksni.

“Jau 2022. gada otrā pusgada sākumā sākās nepatikšanas, t.i., ārkārtējas nestabilitātes periods, kas turpinās līdz pat šai dienai. Nešauboties, es šos iepriecinošos pagājušā gada rezultātus statistikā iemainītu pret reālas stabilitātes atgūšanu uzņēmējdarbībā,– uzsver M. Šumovičs-Vlodarčiks. KPPD prezidents norāda, ka pagājušā gada rezultātu joprojām ietekmēja vecās 2021. gada rudenī Valsts mežos nolīgtās koksnes cenas, ko arī tad papildināja importētā izejviela. “Mēs importējām daudz koksnes no Skandināvijas, jo tā noteikti bija lētāka nekā vietējā koksne,” skaidro M. Šumovičs-Vlodarčiks.

Pagājušā gada relatīvos finansiālos panākumus KPPD šogad atkārtot nevarēs arī tāpēc, ka strauji pieauga enerģijas cenas.

Uzņēmumi ir “piespiesti pie sienas”

Visu koksnes ražošanas segmentu “murgs” ir arī pasūtījumu samazinājums, no kuriem vislielākais, vairāk nekā 90%, ir dārza izstrādājumu segmentā. Mēbeļu un būvgaldniecības izstrādājumu pasūtījumi samazinājās par 50%. Vēl nesen gatavas jumta kopnes tika pasūtītas lielās partijās – tagad tie ir atsevišķi pasūtījumi, kas drīzāk izriet no iepriekšējo līgumu izpildes.

Šajā gadā sagaidāmi daudz atturīgāki rezultāti, jo jaunie apaļkoku tirdzniecības līgumi ar Skandināviju ir noslēgti par spēkā esošajām cenām šobrīd, savukārt par enerģiju norēķini būs jāveic saskaņā ar pieprasīto cenu. Tajā pašā laikā arī vietējā apaļkoksne kļūst arvien dārgāka. Standarta egles vai priedes apaļkoki, kuru cena izsolēs iepriekš bija PLN 320 par kubikmetru, šosezon sasniedz PLN 500.

Lielā lejupslīde kokrūpniecībā atspoguļojas nodarbinātībā, mazie uzņēmumi saīsina darba nedēļu, lielākie atlaiž darbiniekus.