Vācijā pilnā sparā rit plaša priekšvēlēšanu kampaņa pirms 23. februārī gaidāmajām vēlēšanām. Partijas ir iepazīstinājušas potenciālos vēlētājus ar savām programmām, kurās galvenie ir enerģētikas pārejas jautājumi, kas ietver rūpniecības turpmāko attīstību, investīciju palielināšanas aspektus, enerģijas cenas un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas paplašināšanu. Visā valstī ir izvietoti priekšvēlēšanu plakāti, kuros tiek solīts teju viss,– sākot no “vairāk naudas vēlētāju kabatās”, visbeidzot ar “stingrāku migrācijas politiku.” Dažas partijas izmanto neviennozīmīgus saukļus, piemēram, “Zuversicht – pārliecība”. Politiskajās debatēs, ka jau visur – arī pie mums Latvijā – bieži vien netiek pievērsta uzmanība saturam, tā vietā koncentrējoties uz saukļiem un punktu gūšanu dažādās vēlētāju grupās.

Lielie panākumi, ko trijās Vācijas austrumu daļas federālo zemju vēlēšanās 2024. gada vasarā ieguva partijas, kas iebilst pret valdības pamatnostādnēm Zaļā darījuma, klimata un enerģētikas jomā, liek nopietni apšaubīt Vācijas enerģētikas pārejas gaitu. Partijas ir nonākušas visai grūtas vēlēšanu kampaņas apstākļos, jo labēji noskaņotie politiķi var gūt daudz lielāku vēlētāju atbalstu debatēs, kritizējot klimata politiku un Zaļā darījuma prasības. Kamēr koalīcija Vācijā vēl nebija mainījusies, tā 2023. gadā iesniedza vērienīgu klimata rīcības programmu, lai virzītu valsti uz tās klimata mērķu sasniegšanu. Tomēr mēnešiem ilgie strīdi par svarīgākajām klimata politikas jomām, piemēram, pakāpenisku naftas un gāzes terminālu izmantošanas pārtraukšanu, ir kavējuši virzību uz priekšu.

Valsts Federālās vides aģentūras (UBA) prognozes liecina, ka valsts esot uz pareizā ceļa, lai pirmo reizi sasniegtu savus 2030. gada klimata mērķus, arī pateicoties apņēmīgai atjaunojamo energoresursu izmantošanas paplašināšanai.

Pieaug satraukums par situāciju Vācijas ekonomikā

Vācija joprojām cīnās ar augstām emisijām, jo īpaši transporta un būvniecības nozarēs. Vācijas politiskie satricinājumi risinās, ņemot vērā pieaugošo satraukumu par ekonomiku kopumā, ko veicina nepārtrauktais ražošanas aktivitātes kritums, darba tirgus vājināšanās un pieaugošās bažas par valsts automobiļu ražotāju nākotni, jo īpaši attiecībā uz elektroautomobiļu ražotājiem. Pieprasījums pēc elektriskajiem automobiļiem ir mazs, automobiļu ražotājs Volkswagen gatavojas atlaist darbiniekus, jo elektrisko automobiļu pārdošanas apjomi krasi samazinās. Volkswagen, kas ir valsts lielākais privātais darba devējs, plāno līdz 2030. gadam likvidēt 35 000 darbavietu. Pašreizējais valdības mērķis – līdz 2030. gadam uz ceļiem izlaist 15 miljonus elektromobiļu – kļūst arvien grūtāk sasniedzams. Eksperti prognozē, ka valsts piecos gados to nesasniegs. Arī citi vācu automobiļu ražotāji palēnina vai pārskata iepriekšējos plānus pārorientēt savu ražošanu tikai uz elektriskajiem automobiļiem.

Vēlēšanu kampaņas noslēguma fāze

Tā kā priekšvēlēšanu kampaņa Vācijā ir iegājusi noslēguma fāzē, situācija politiskajā vidē ir visai nokaitēta. Vācu vēlētāji par svarīgākajiem jautājumiem valstī uzskata migrāciju un kopējo situāciju ekonomikā, kas, savukārt, ir ļoti atkarīga no Zaļā darījuma īstenošanas procesiem. Partijas cenšas pārspēt cita citu ar solījumiem par nodokļu atvieglojumiem, valsts atbalstu un investīciju programmām – dažos gadījumos ar pārāk nereāli īstenojamiem priekšlikumiem, kā to visu finansēt. Vācu informācijas vietnēs tiek atspoguļoti galvenie enerģētikas un klimata pārmaiņu priekšvēlēšanu jautājumi, izklāstot partiju solījumus Zaļā darījuma, klimata un enerģētikas jomā.

Jaunākās aptaujas joprojām liecina par iespējamu valdības maiņu. Frīdriha Merca konservatīvie (CDU/CSU) ir pārliecinošā vadībā (~30%), lai gan minētais pārsvars samazinās. F. Mercs teica, ka ir “ļoti optimistiski noskaņots” par to, ka kļūs par nākamo kancleru un varētu izvēlēties sadarbību ar sociāldemokrātiem (~16%) vai zaļajiem (~13%). Tas notiks atkarībā no tā, cik partiju pārsniegs piecu procentu slieksni, lai iekļūtu parlamentā. Izskatās, ka galēji labējā AfD kopš iepriekšējām vēlēšanām ievērojami palielinās savu vēlētāju daļu – no desmit procentiem 2021. gadā līdz aptuveni 20 procentiem šoreiz – īpaši pateicoties Austrumvācijas vēlētāju noskaņojumam.

Pašreizējam Vācijas parlamentam atlikušas vēl dažas nedēļas, lai lemtu par svarīgākajiem tiesību aktiem enerģētikas un klimata jomā, taču izredzes panākt jebkādas vienošanās ir nereālas. Līdz ar koalīcijas izjukšanu valdība ir zaudējusi parlamentāro vairākumu. Maz ticams, ka opozīcijas partijas nodrošinās nepieciešamās balsis. Likums par palīdzību jaunu gāzes spēkstaciju būvniecībai ar valsts atbalsta palīdzību jau ir noņemts no darba kārtības, ar to būs jānodarbojas nākamajai valdībai. Opozīcijas alianse CDU/CSU ir paziņojusi, ka atbalstīs izmaiņas likumā par oglekļa dioksīda uzglabāšanu, lai valstī būtu iespējama oglekļa uztveršana un uzglabāšana (CCS, oglekļa uztveršana un uzglabāšana ir process, kurā oglekļa dioksīds no rūpnieciskām iekārtām tiek atdalīts, pirms tiek izvadīts atmosfērā, un pēc tam transportēts uz ilgtermiņa uzglabāšanas vietu), kā to ierosināja aizejošā valdība. Tomēr, tā kā FDP ir izstājusies no koalīcijas, daži likumdevēji no Zaļajiem un SPD tagad pieprasa izmaiņas. Nav skaidrs, vai ir pietiekami daudz laika, lai reformu apstiprinātu līdz vēlēšanām. Tas izskatās neiespējami.

Viss iepriekšminētais arī bremzē Vācijas “klimata līgumu” subsīdiju shēmas otro posmu, lai samazinātu rūpniecības radītās emisijas, kas paredzēts, ietverot atbalstu CCS projektiem. Citi šķēršļi plānotajam pasākumam, kura maksimālais apjoms 15 gadu laikā ir 12 miljardi eiro, ir Briseles “zaļā gaisma”, ko varēšot saņemt, tikai pamatojoties uz valsts atbalsta noteikumiem, Vācijas nākamās valdības iespējamo atbalstu un nepieciešamo budžetu, tā ziņo Tagesspiegel Background.

Parlamenta apstiprinājumu gaida arī Vācijas Enerģētikas likuma (EnWG) reforma, kas nosaka, ka jaunajām saules spēkstacijām netiks piešķirts valsts atbalsts par elektroenerģiju, kas ražota t.s. negatīvo cenu stundās, un grozījumi emisiju tirdzniecības likumā. Vācija, tāpat kā daudzas citas ES valstis, ir nokavējusi 2024. gada 30. jūnija termiņu, līdz kuram ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) veiktās izmaiņas bija jāiestrādā valsts regulējumā. Pāreja no valsts transporta un apkures kurināmā oglekļa cenu noteikšanas sistēmas uz jauno ETS 2 ir galvenais jautājums, kas kavē šo reformu Vācijā. Janvāra beigās, kad notiks parlamenta pēdējā plenārsēde, gaidāma lielāka skaidrība, lai gan 11. februārī ir paredzēta vēl viena plenārsēde, kurā notiks vispārējas debates pirms vēlēšanām. Tās teorētiski varētu izmantot, lai balsotu par šiem tiesību aktiem. Vācijas noteikumi nosaka, ka visi pašreizējā parlamentā nepieņemtie likumi jebkurā gadījumā būs atkārtoti jāierosina nākamajā parlamentā.

Iepriekšējā mēneša notikumi īsumā

Valdība apstiprināja Vācijas stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kas labāk sagatavotu valsti cīņai ar ekstremāliem laikapstākļiem, piemēram, karstuma viļņiem, sausuma periodiem, spēcīgām lietusgāzēm vai plūdiem. Stratēģija, tostarp mērķi un pasākumi, bija nepieciešama, lai izpildītu prasības, kas noteiktas jaunajā likumā par pielāgošanos klimata pārmaiņām, par kuru parlaments lēma jau 2024. gada vasarā. Vācijā esot ļoti nepieciešami vēl lielāki centieni pielāgošanās jomā. Kā jau rakstījām iepriekš zemeunvalsts.lv un lmsp.lv, arī Vācijā kvalificētu darbinieku trūkums varētu būtiski aizkavēt Eiropas māju un pilsētu pielāgošanu klimata pārmaiņām. Risinājums šai problēma nav atrasts.

Emisiju samazināšana

2024. gada dati liecina, ka enerģijas patēriņš 2024. gadā Vācijā sasniedza rekordzemu līmeni siltāku ziemas laikapstākļu, ilgstošas valsts ekonomikas vājināšanās, kā arī efektivitātes līmeņa paaugstināšanas dēļ. Ogļu izmantošana samazinājās, fosilās gāzes patēriņš nedaudz pieauga. Norvēģija tagad nodrošina aptuveni pusi no gāzes plūsmas uz Vāciju, radot satraukumu par energoapgādes drošību. Vācu vēlētājiem nepatīk tik liela atkarība no viena piegādātāja, to priekšvēlēšanu debatēs arī uzsver dažas partijaa. Tajā pašā laikā atjaunojamo energoresursu patēriņš sasniedzis jaunu rekordu – 55% no elektroenerģijas bilances, jo uzstādītā saules enerģijas jauda, piemēram, pārsniedza 100 gigavatu robežu. Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas Vācijā 2024. gadā samazinājās par trim procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, norādīja ideju laboratorija Agora Energiewende.

Ilgtspējas pārskatu sniegšana

Vācija ir nokavējusi 1. janvārī noteikto termiņu, līdz kuram valsts tiesību aktos bija jāiestrādā ES Uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības pārskatu sniegšanas direktīvas (CSRD) izmaiņas. Tā vietā valsts aicināja atlikt CSRD paplašināšanu par diviem gadiem un atbrīvot mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) no direktīvā noteiktajām ziņošanas prasībām. Ieguldītāji, uzņēmējdarbības apvienības un vides aizsardzības grupas brīdināja, ka šis solis ir nedrošs laikā, kad ekonomiskā un politiskā nenoteiktība jau tagad negatīvi ietekmē daudzus uzņēmumus. Paredzams, ka ES 26. februārī ierosinās CSRD grozījumus.

Vācijas Klimata pārmaiņu ekspertu padome 5. februārī publicēs ziņojumu par emisiju tendencēm un norisēm, kurā tiks iekļautas arī prasības attiecībā uz turpmāko klimata politiku.

Nevalstiskās organizācijas Climate Alliance Germany un DNR Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Berlīnē 30. janvārī organizēs pasākumu par Eiropas Zaļā kursa nākotni, kurā piedalīsies EK amatpersonas, parlamenta deputāti un klimata politikas pētnieki.