Arvien plašāk izskan informācija, ka sankciju ietekmē Krievijas kokrūpniecības nozare ir sagrauta un uzņēmumi cenšas atrast jaunus noieta tirgus savai produkcijai. Jaunākie dati liecina, ka sankciju dēļ Krievijas kokrūpniecības uzņēmumi ir zaudējuši trešdaļu eksporta tirgu.

Krievijas valdība saskaras ar pieaugošu ekonomisko krīzi, jo valsts cenšas tikt galā ar dubultu triecienu, ko rada sankcijas un rekordlielas procentu likmes. Inflācijai kļūstot nekontrolējamai, Krievijas Centrālā banka pagājušā gada beigās bija spiesta paaugstināt procentu likmes līdz 21%. Bankas amatpersonas nav izslēgušas turpmāku likmju paaugstināšanu, lai apturētu inflācijas kāpumu. Augstāku procentu likmju dēļ uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk atmaksāt bankām aizdevumus, kālab daudzi nonāk uz maksātnespējas sliekšņa. Jau tā nopietnās grūtības palielina arī Rietumu sankcijas, kas Krievijas uzņēmumiem ir slēgušas svarīgus eksporta tirgus.

Būtisks sektors, kas izjūt ekonomiskās grūtības, ir Krievijas kokrūpniecība. Tiek ziņots, ka sankciju dēļ šī nozare sabrūk, uzņēmumiem ir grūtības atrast jaunus noieta tirgus. Dati liecina, ka nozare zaudējusi gandrīz 6 miljardus eiro, jo trešdaļa līdzzšinējo tirgu vairs nav pieejami, norāda kāds iekšējās informācijas avots Krievijā

Ukrainas Nacionālās bankas eksperti norāda: “Kremlis cīnās ar nodokļu samazināšanu, valsts iepirkumiem, jebko, lai saglabātu iespēju “izdzīvot”. Rentabilitāte svārstās tuvu nullei, procentu likmes pieaug, draud uzņēmumu slēgšana, apdraudot pat stabilas nozares. Tikmēr tērauda un akmeņogļu cenas strauji pieaug. Krievijas sāktā kara Ukrainā izmaksas sniedzas tālu ārpus kaujas lauka.”

Ar 82 miljardiem kubikmetru meža resursu Krievija ieņem otro vietu pasaulē. Saskaņā ar tendata.com datiem Krievijas kokrūpniecības gada vērtība pārsniedz 30 miljardus eiro, kas veido aptuveni 1% no IKP. Kara sankcijas un procentu likmes ir izjaukušas vienu no svarīgākajiem Krievijas prezidenta finansējuma avotiem. Ukrainas speciālisti, kas darbojas finanšu sektorā, norādīja, ka kokmateriālu apjoma samazināšanās būtiski ietekmē Krievijas ekonomiku.

K. Ševčenko komentāri izskanēja pēc tam, kad Krievijas Centrālā banka pagājušajā gadā bija spiesta paaugstināt procentu likmes līdz 21%, kas noveda dažus no pasaules lielākajiem celulozes, papīra un kokmateriālu ražotājiem uz maksātnespējas sliekšņa.

Pirms kara Krievija ierindojās otrajā vietā pasaulē kokmateriālu ražošanā, taču, pateicoties sankcijām, Krievija arvien vairāk paļaujas uz Ķīnu, Indiju, Japānu un pat Dienvidkoreju, lai kompensētu 6 miljardu EUR eksporta ieņēmumu iztrūkumu.

Krievija veic lielus ieguldījumus Tālo Austrumu attīstībā, lai nodrošinātu Eirāzijas un Dienvidāzijas ekonomikas ar gāzes, minerālu un kokmateriālu piegādēm. Analītiķi uzskata, ka tarifu un loģistikas izmaksu samazināšana varētu pavērt Krievijai nozīmīgus tirgus, un tikai uz Indiju vien varētu eksportēt līdz 50 miljoniem kubikmetru kokmateriālu gadā.