Saskaņā ar Montel veikto izmeklēšanu Krievijas koksnes granulu eksportētāji joprojām eksportē ievērojamus apjomus uz Turciju, kas rada pamatotas bažas, ka daļa granulu var tikt pārpakotas un eksportētas uz Eiropu. Tas nozīmē, ka tiek apiets spēkā esošais Eiropas Savienības mēroga embargo.

Pamatojoties uz Maskavā bāzētās meža nozares aģentūras Montel sniegtajiem datiem, 2023. gada pirmajos četros mēnešos Krievija uz Turciju eksportēja 39 000 tonnu koksnes granulu, savukārt pērn tajā pašā periodā šis apjoms bija nulle.

Lai gan 1. ceturksnī šī kurināmā, ko var izmantot ne tikai elektroenerģijas ražošanā, bet arī mājsaimniecību un reģionu apkurei, piegādes bija salīdzinoši nelielas – aptuveni 6 000 tonnu mēnesī, aprīlī tās pieauga līdz vairāk nekā 20 000 tonnām, liecina šie dati.

Kopējais Krievijas eksports uz Turciju 2022. gadā bija aptuveni 175 000 tonnas. Jāuzsver, ka šīs piegādes sākās tikai jūlijā. Tas notika pēc tam, kad vasaras sākumā, reaģējot uz karu Ukrainā, stājās spēkā ES aizliegums Krievijas un Baltkrievijas importam.

Straujš apjomu kāpums

Turcijas Statistikas aģentūras dati liecina, ka pirmajā ceturksnī kopējais importa apjoms no Krievijas un Baltkrievijas bija 11 000 tonnu mēnesī, salīdzinot ar nulli tajā pašā periodā pērn, bet 2023. gada aprīļa dati vēl nav pieejami.

Savukārt Turcijas eksports – galvenokārt uz ES valstīm – 2023.gada janvārī-martā sasniedza 4200 tonnu mēnesī, kas ir straujš samazinājums salīdzinājumā ar 21 000 tonnām mēnesī 2022. gada 4. ceturksnī. Tāds apjoms joprojām ir lielāks nekā vidēji 3400 tonnu mēnesī pagājušā gada pirmajā ceturksnī, liecina Turcijas dati.

Zīmīgi, ka Itālija no Turcijas 2023.gadā pirmajā ceturksnī saņēma aptuveni 1300 tonnas mēnesī, savukārt 2022. gada 4. ceturksnī – 5200 tonnas mēnesī. Tas ir daudz reizes vairāk nekā 2022. gada 1. ceturksnī, kad piegāde bija tikai 36 tonnas mēnesī.

Pirms Krievijas un Baltkrievijas izejvielu aizlieguma Itālija, saskaņā ar Eurostat datiem, tieši no Krievijas bija importējusi aptuveni 5 200 tonnas mēnesī.

Kāds Eiropas biomasas tirgotājs norādīja – ir “smieklīgi”, ka itāļu pircējiem “pēkšņi iepatikusies” Turcijas biomasa. Taču viņš atzīmēja, ka pēdējos mēnešos koksnes granulu cenas ir kļuvušas “daudz zemākas”, “tāpēc itāļi var iegādāties granulas citur”.

Aģentūra Montel pēdējos mēnešos vairākkārt ir ziņojusi par iegūtajiem pierādījumiem tam, ka Turcijā Krievijas koksnes granulas tiek pārpakotas un pārsertificētas, lai tās tālāk nosūtītu uz Eiropas valstīm.

Aizdomīgo darījumu skaits samazinās

Tomēr šādu gadījumu skaits varētu būt samazinājies, jo Eiropas Savienības iestādes un pircēji stingrāk kontrolē izcelsmi.

Austrijas kokskaidu granulu uzņēmuma pārdošanas vadītājs, saglabājot anonimitāti, sacīja, ka pagājušā gada otrajā pusē viņš no Turcijas pārdevējiem saņēmis daudzus piedāvājumus iegādāties kokskaidu granulas, kas, viņaprāt, bija Krievijas izcelsmes, taču pēdējos mēnešos šādu piedāvājumu nav bijis. “Man ir bijuši daudzi piedāvājumi no Polijas un daži no Ukrainas, bet nekas aizdomīgs,” uzsvēra granulu tirdzniecības uzņēmuma pārstāvis.

Turklāt, neraugoties uz to, ka Eiropā joprojām bija vērojams kurināmā izejvielu trūkums, kuru Turcija varētu palīdzēt aizpildīt, šī valsts 2023.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2022.gada 4. ceturksni pieckārt samazināja eksportu uz Eiropu.

“Pašlaik Ziemeļvalstīs valda satraukums par biomasas krājumu atjaunošanu nākamajam apkures periodam,” uzsvēra Stokholmā bāzētās konsultāciju firmas Sigholm Tech enerģētikas stratēģis Arne Bergviks.

“Pašlaik tiek uzsākta nodrošināšanās nākamajai ziemai, tomēr ir grūtāk nekā parasti noskaidrot apjomus un cenas,” A.Bergviks teica, piebilstot, ka Eiropai ir “atņemts” ievērojams biomasas imports no Baltkrievijas un Krievijas, kas, pēc dažām aplēsēm, pārsniedza 3 miljonus tonnu gadā.